Turpinātība Satversmes tiesas darbā

Latvijas juristi bieži piemin valstisko kontinuitāti. Vai turpinātība, jūsuprāt, pastāv arī Satversmes tiesā? Vai tiesa jūsu vadībā ir turpinājusi tradīcijas un nostāju, ko aizsāka tiesneši, kas veidoja Satversmes tiesu, tai skaitā jūsu priekštecis – profesors Endziņš? Un kādas tradīcijas jūs atstāsit savam pēctecim amatā?

Nezinu, vai to īsti var saukt par tradīciju, bet atšķirībā no lielo valstu konstitucionālajām tiesām, kur ir daudz tiesnešu, pie mums Satversmes tiesā par katru tiesas spriedumu domā un uztraucas viss kolektīvs – gan tiesneši, gan viss palīgu korpuss – nevis tikai tas sastāvs, kas gatavo konkrēto spriedumu, kā tas parasti notiek lielajās tiesās. Sevišķi tas attiecas uz sarežģītām lietām, kur nepieciešama plaša argumentācija, daudz materiālu. Šo kolektīvo atbildības sajūtu es sauktu par mūsu labo tradīciju.

Tiesas procesa organizēšanā šajā laikā mēs būtiskus jaunumus neesam ieviesuši, izņemot pārmaiņas, kas bija nepieciešamas, lai noturētu iepriekš iedibināto lietu izskatīšanas ātrumu. Mums ir bijis ļoti būtiski izskatīt visas lietas saprātīgos termiņos, šo jautājumu vienmēr esmu pārrunājis ar saviem kolēģiem tiesnešiem.

Saturiskā ziņā uz būtiskiem, klasiskiem konstitucionālās tiesas jautājumiem mums pašiem nevajadzēja meklēt atbildes – to faktiski pilnībā jau bija paveikuši pirmie Satversmes tiesas tiesneši.

Toties mēs sastapāmies ar jauniem izaicinājumiem. Piemēram, Satversmes tiesa bija viena no pirmajām konstitucionālajām tiesām Eiropā, kas skatīja ekonomiskās krīzes lietas – konkrēti, par valdības un parlamenta pieļaujamo rīcību valsts budžeta krīzes apstākļos.

Otrs jautājumu loks, kas nebija skatīts laikā, kad tiesu vadīja A. Endziņš, bija starptautiskie līgumi.

Pie nesenāka laika pienesumiem noteikti var pieskaitīt arī mūsu ļoti plašo sadarbību ar citu valstu konstitucionālajām tiesām.

Laikā, kopš jūs strādājat Satversmes tiesā, pakāpeniski nomainījās arī viss pārējais tiesas sastāvs. Tāpat lielas izmaiņas gaidāmas šogad – jauni tiesneši nomainīs jūs un Aiju Brantu. Pastāv vēl viena tiesneša nomaiņas iespēja. Mainoties jebkuras iestādes darbiniekiem, rodas jautājums par "institucionālo atmiņu". Vai jūs cenšaties nodrošināt, lai tiesa turpinātu lietot un attīstīt tās atziņas, pie kurām tā jau nonākusi iepriekš – citu tiesnešu sastāvā?

Vispirms gribu teikt, ka diemžēl Satversmes tiesai ir raksturīgi strādāt faktiski nepilnā sastāvā. Jau tiesu dibinot, tā ilgāku laiku strādāja tikai sešu tiesnešu sastāvā, jo parlaments nespēja vienoties par tiesneša amata kandidātu.