Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Juridiskā literatūra

Izdots Latvijas advokātu biogrāfiskais rādītājs

26. Aprīlis 2011 /NR. 17 (664)

Atzīmējot advokatūras dibināšanas 90. gadadienu, Latvijas Zvērinātu advokātu padome (ZAP) šopavasar izdevusi biogrāfisku vārdnīcu “Latvijas advokatūra. Advokāti, zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi biogrāfijās. 1944–2010”. ...

žurnāls / Notikums

Advokātu kopsapulce pieņem lēmumus

12. Aprīlis 2011 /NR. 15 (662)

Iepriekšējā darba nedēļa noslēdzās ar ikgadējo zvērinātu advokātu kopsapulci 8. aprīlī, kurai šoreiz darba kārtībā līdzās gada pārskata un budžeta apstiprināšanai bija arī uzdevums ievēlēt Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju, vietnieku, padomes locekļus, Disciplinārlietu komisijas, kā arī Revīzijas komisijas locekļus. ...

žurnāls / Notikums

Realitātē tiesu darbs izrādās labāks nekā priekšstatos

29. Marts 2011 /NR. 13 (660)

Pagājušajā nedēļā, 21. martā, sabiedrībai kļuva pieejams Latvijas Tiesnešu mācību centra (LTMC) 2010. gada decembrī un 2011. gada janvārī veiktās tiesu klientu aptaujas rezultātu kopsavilkums. Galvenais secinājums: Latvijas sabiedrība kopumā tiesu darbu vērtē daudz sliktāk nekā tie sabiedrības locekļi jeb tiesu klienti (gan juristi, gan nejuristi), kas ar tiesām patiešām saskaras. Socioloģiskās aptaujas rāda, ka kopumā tiesām uzticas tikai 33% Latvijas iedzīvotāju, savukārt tiesu klientu vidū šis uzticības rādītājs ir daudz augstāks – 79%. Pētījuma autori norāda, ka, iespējams, pie tiesu darba zemās publiskās reputācijas ir vainojami priekšstati, ko cilvēkos rada masu mediji, kā arī draugi, radi utt. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Jauns un talantīgs tiesību zinātņu doktors

8. Marts 2011 /NR. 10 (657)

Latvijas tiesību zinātņu doktoru saimi nupat kā papildinājis jaunpienācējs: pirms nedēļas, 1. martā, Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē savu promocijas darbu "Satversmes iztulkošanas konstitucionāli tiesiskie un metodoloģiskie problēmjautājumi" sekmīgi aizstāvēja Jānis Pleps. Darbs rakstīts juridiskās zinātnes tiesību teorijas un vēstures apakšnozarē, un tā vadītāja bija asociētā profesore Dr.iur. Daiga Rezevska, savukārt par recenzentiem tika aicināti trīs zinātnieki: Mīkola Romera (Mykolas Romeris) Universitātes (Lietuva) profesors Dr.iur. Jozs Žilis (Juozas Žilys), Latvijas Universitātes profesors Dr.iur. Ringolds Balodis un Biznesa augstskolas "Turība" profesors Dr.iur. Aivars Endziņš. ...

žurnāls / Notikums

Būtiski sarūk noziedzība, prokuratūra turpina strādāt

22. Februāris 2011 /NR. 8 (655)

Pagājušajā nedēļā, 16. februārī, notika ikgadējā Latvijas virsprokuroru sanāksme, pulcējot gan prokuratūras darbiniekus, gan lielu skaitu šā pasākuma tradicionālo viesu – Saeimas, Augstākās tiesas, valdības, Valsts kontroles, Valsts policijas, KNAB un citu institūciju pārstāvjus. Pirmo reizi gada pārskatu sniedza 2010. gada 12. jūlijā amatā ieceltais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņa ziņojumu veidoja vairākas daļas: informācija par kadru mainību prokuratūrā, statistiska par noziedzības līmeni valstī un noziedzīgo nodarījumu struktūru, atskaite par prokuratūras funkciju izpildi pērn, kā arī informācija par 2011. gadam noteiktajiem mērķiem un darba uzdevumiem. Atzinīgus vārdus ģenerālprokurors veltīja algu pieaugumam, ko prokurori sagaidījuši līdz ar iekļaušanos vienotajā valsts darbinieku algu sistēmā šā gada sākumā, savukārt bažīgu Ē. Kalnmeieru dara neapmierinošais prokuratūras tehniskais aprīkojums un darba vide – vairākas prokuratūras ēkas ir ļoti sliktā stāvoklī. Arī no sapulces viesu puses izskanēja prokuratūras darba vērtējums – gan uzslavu, gan aizrādījumu veidā. Taču vislielāko vērību izpelnījās Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kurš konstatēja, ka, neskatoties uz satricinājumiem, ko prokuratūra pagājušajā gadā pārdzīvoja sakarā ar ieilgušo ģenerālprokurora izvēles procesu, kura dēļ tika prognozēti funkciju izpildes traucējumi, nekas tāds tomēr nav noticis, – šī iestāde turpina veiksmīgi strādāt. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

LU Gada balva – profesoram K.Torgānam

15. Februāris 2011 /NR. 7 (654)

Starp sešiem Latvijas Universitātes (LU) Gada balvas zinātnē ieguvējiem šoreiz ir arī tiesību zinātnieks, un tas ir profesors Kalvis Torgāns. Svinīgais notikums – Latvijas Universitātes Gada balvu pasniegšana – risinājās šā gada 4. februārī Latvijas Universitātes darbinieku sapulces ietvaros. Šajā pasākumā LU balvas tika pasniegtas ne vien zinātniekiem, bet arī labākajiem augstskolas darbiniekiem, kā arī Latvijas skolotājiem, kuru audzēkņi kļuvuši par labākajiem studentiem. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Jauns žurnāls tiesību zinātnē

1. Februāris 2011 /NR. 5 (652)

Pagājušā gada nogalē klajā nācis Latvijas Universitātes žurnāla "Juridiskā Zinātne" pirmais numurs, turpinot Latvijas Universitātes Rakstu sērijas "Juridiskā zinātne" aizsāktās tradīcijas. Jaunā žurnāla galvenais redaktors ir prof. Dr.iur. Jānis Lazdiņš, un pirmajā laidienā lasāmas vienpadsmit publikācijas, kuru autori ir Latvijas tiesību zinātnieki – gan plaši zināmas autoritātes savā nozarē, gan jaunie doktori un doktoranti. ...

Aivars Endziņš, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Ziemassvētku noskaņās katram vajadzētu piebremzēt ambīcijas

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Jau kopš pirmā Satversmes tiesas sprieduma1 tiesnešu algu lietā "Jurista Vārds" ir atspoguļojis notikumus un dažādos viedokļus ap procesiem, ko apvienojot varētu dēvēt par likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas viedokļu atšķirībām saistībā ar nepieciešamību krīzes apstākļos līdzsvarot valsts finanšu iespējas un tiesu varas neatkarības garantijas, tajā skaitā tiesnešu algu jautājumā. Pagājušajā nedēļā parlaments, neskatoties uz Tieslietu padomes iebildumiem,2 līdz ar 2011. gada valsts budžeta apstiprināšanu pieņēma arī vairākus likumus, kas paredz atteikties no likumā "Par tiesu varu" līdz šim paredzētās tiesnešu atalgojuma kārtības, iekļaujot tiesnešus valsts vienotā atalgojuma sistēmā.3 Tādējādi ar 1. janvāri tiesneši likumā "Par tiesu varu" noteiktā algu pielikuma vietā saņems darba samaksu, kas tiks aprēķināta saskaņā ar valsts vienoto atalgojuma sistēmu.4 Noslēdzot debates par šo daudzus prātus sakarsējušo jautājumu, "Jurista Vārds" šī gada pēdējā numurā piedāvā trīs materiālus: Satversmes tiesas pirmā priekšsēdētāja, Biznesa augstskolas "Turība" profesora Dr.iur. Aivara Endziņa viedokli un ekspertu diskusiju, kurā uz mūsu jautājumiem atbild un jauno kārtību vērtē gan tiesneši un politiķi, gan tiesu darbinieki un citi nozares lietpratēji, kā arī Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes izstrādātos Tienešu principus. Protams, pie šīs tēmas atkal atgriezīsimies, ja piepildīsies pareģojumi, ka trim jau pieņemtajiem Satversmes tiesas spriedumiem tiesnešu algu lietā sekos arī ceturtais – par šo Saeimas tikko kā pieņemto lēmumu principā mainīt tiesnešu atalgojuma sistēmu. ...

žurnāls / Notikums

Eiropas Savienības Tiesa – no iekšpuses

21. Decembris 2010 /NR. 51 (646)

Atsaucoties Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita un Vispārējās tiesas tiesneses Ingrīdas Labuckas uzaicinājumam, decembra vidū Luksemburgu apmeklēja vairāki Latvijas politiķi un juristi: Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš, Saeimas deputāte Lolita Čigāne, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna, Tiesībsarga biroja vecākais jurists, Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks, Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Jānis Pleps un žurnāla "Jurista Vārds" galvenā redaktore Dina Gailīte. Šī brauciena mērķis – iepazīt Eiropas Savienības Tiesas uzbūvi un darbu. Vizītes laikā Latvijas pārstāvji ne vien sastapās ar tiesnešiem, kas pārstāv Latviju, un citiem Latvijas juristiem, kas strādā EST, bet arī tikās ar EST priekšsēdētāju Vasiliju Skuri (Vassilios Skouris) un Vispārējās tiesas priekšsēdētāju Marku Jēgeru (Marc Jaeger), kā arī apmeklēja Tiesas virspalātas sēdi. ...

žurnāls / Notikums

Valsts prezidents pasniedzis apbalvojumus juristiem

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Mirkli pirms Latvijas Republikas dibināšanas gadadienas, 17. novembrī, notika valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija, kurā šoreiz tika sumināti arī vairāki juristi. ...

žurnāls / Notikums

Kāda būs "juristu frakcija" Saeimā

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Kaut gan oficiāli 10. Saeimas vēlēšanu rezultātus Centrālā vēlēšanu komisija paziņos tikai pēc tam, kad būs saņēmusi arī visu ārvalstīs izvietoto vēlēšanu iecirkņu protokolu oriģinālus un rūpīgi pārskaitījusi visus plusiņus un svītrojumus, jau dažas dienas pēc 2. oktobra vēlēšanām kļuva zināms neoficiālais, provizoriskais parlamenta sastāvs. "Jurista Vārds" piedāvā lasītājiem informāciju par jaunajiem tautas priekšstāvjiem, kas līdz šim strādājuši jurista profesijā vai vismaz ieguvuši tiesību zinātņu izglītību. Jādomā, ka viņiem būs ievērojama ietekme uz likumdošanas procesu Latvijā un tieslietu nozari turpmākajos četros gados, jo līdzšinējo Saeimu pieredze rāda, ka lielākā daļa par deputātiem kļuvušo juristu ir aktīvi Juridiskās komisijas, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un citu Saeimas komisiju locekļi. Turklāt liela ir varbūtība, ka arī tieslietu ministra kandidāts varētu nākt no parlamentā ievēlēto juristu vidus, kaut arī, protams, nevar izslēgt iespēju, ka šis amats tiek piedāvāts kādam no tiesībniekiem, kas palicis aiz Saeimas vēlēšanu "svītras", vai arī līdz šim ar politiku pat pilnīgi nesaistītam amata brālim. ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins

žurnāls / Notikums

Tieslietu padomes pirmā sēde

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

"Jurista Vārds" jau vairākkārt ziņojis par Tieslietu padomes tapšanas procesu – vasarā izdarītajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu" sekoja padomes locekļu izvēles process, kuram beidzoties savukārt bija iespējams sasaukt pirmo Tieslietu padomes sēdi, un šis Latvijas tiesu sistēmas vēsturē nozīmīgais pasākums Latvijas Republikas Augstākās tiesas telpās notika 4. oktobrī. ...

žurnāls / Notikums

Izveido Disciplinārtiesu un ievēl tiesnešu pārstāvjus Tieslietu padomē

7. Septembris 2010 /NR. 36 (631)

Pagājušajā nedēļā tiesu varā risinājās divi zīmīgi notikumi – pirmdien pulcējās Augstākās tiesas plēnums, bet piektdien – Latvijas Tiesnešu konference. Abu pasākumu svarīgākie uzdevumi bija dažādu amatpersonu vēlēšanas, tajā skaitā tādās jaunizveidotās institūcijās kā Disciplinārtiesa un Tieslietu padome, kas top pēc šovasar izdarītajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu". Disciplinārtiesas uzdevums būs izvērtēt Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu tiesiskumu, un to veidos seši senatori – pa diviem no katra Senāta departamenta. Savukārt Tieslietu padomes uzdevums būs piedalīties tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Tieslietu padomes sastāvā būs pastāvīgie locekļi (amatpersonas) – Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs, kā arī vēlēti locekļi – viens Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis un seši Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši (no tiem – viens zemesgrāmatu nodaļu tiesnesis, trīs rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši un divi apgabaltiesu tiesneši). ...

žurnāls / Eiropas telpā

Ceļvedis Eiropas valstu tieslietu līkločos

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

Šobrīd ES ir jau 27 dalībvalstis, un tiesību sistēmas un tieslietu tradīcijas tajās ir ļoti atšķirīgas, tādēļ šāds informācijas avots noteikti būs vērtīgs pienesums vienotas Eiropas tiesību telpas stiprināšanā. Ieguvēji no šī portāla būs ne vien juristi, kas strādā ar pārrobežu lietām, bet arī uzņēmēji, kas portālā varēs uzzināt par citu valstu uzņēmumu un maksātnespējas reģistriem u.tml. informāciju, kā arī liels skaits citu pilsoņu, jo statistika ...

žurnāls / Notikums

Divi vācbaltu juristi atkal satiekas mājās

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Divi izcili vācbaltu juristi – tēvs un dēls – atkal ir satikušies savā kādreizējā dzīvesvietā Rīgā. Tā simboliski varētu vērtēt Dr.iur. Dītriha Andreja Lēbera (Loeber) (1923–2004) piemiņas plāksnes atklāšanu pie dzimtas nama Rīgā, Hospitāļu ielā 22, kas notika šī gada 7. maijā. Jau iepriekš šeit bija uzstādīta piemiņas zīme viņa tēvam – senatoram un Latvijas Universitātes profesoram Johanam Augustam Lēberam (1865–1948). D.A. Lēbera memoriālā plāksne tapusi pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas iniciatīvas, un tās autors ir mākslinieks Jānis Strupulis. Svinīgajā atklāšanā piedalījās arī D.A. Lēbera atraitne Krista Anita Lēbere un viens no viņu bērniem – Džons Lēbers, kā arī kupls pulks Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļu un vairāki juristi. ...

žurnāls / Informācija

Advokātu kopsapulce uz kvoruma trūkuma robežas

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Par mata tiesu izvairoties no iepriekšējā gada scenārija, kad pasākumu nācās pārtraukt likumā noteiktā kvoruma trūkuma dēļ, 30. aprīlī aizritēja ikgadējā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas kopsapulce. Dienas sākumā uz kopsapulci Nacionālajā teātrī ieradās 451 zvērināts advokāts (no kopumā 1052 šobrīd Latvijā praktizējošajiem advokātiem), bet brīdī, kad vajadzēja balsot par Zvērinātu advokātu padomes sniegto iepriekšējā gada budžeta izlietojuma pārskatu, izrādījās, ka daļa sapulces dalībnieku jau ir prom un trūkst balsu līdz likumā noteiktajai minimālajai robežai – vienai trešdaļai no kolēģijas biedriem. Sapulces vadītāji izsludināja pārreģistrāciju, pēc kuras klātesošie atviegloti uzelpoja, jo nepieciešamais kvorums tomēr tika sasniegts. Līdz ar to zuda vajadzība apspriest zvērināta advokāta Aināra Platača priekšlikumu – gadījumā, ja nāktos kopsapulci pārtraukt, piedzīt pasākuma organizēšanas izdevumus no "neapzinīgajiem advokātiem, kas nav ieradušies vai ir pametuši kopsapulci". Vairākkārtējās balsošanas nogurdinātā zāle šo ideju sveica ar aplausiem. ...

žurnāls / Notikums

Revolucionārs akts, taktiski ietērpts parlamentārā formā

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Konference "1990. gada 4. maijā pieņemtā Latvijas Neatkarības deklarācija: starptautiskie un iekšpolitiskie aspekti", kas Latvijas Universitātē notika šī gada 3. maijā, bija viens no analītiskākajiem pasākumiem deklarācijas pieņemšanas 20 gadu svinību laikā. Konferenci aizsāka Valsts prezidenta Valda Zatlera programmatiska uzruna, kas aicināja izvērtēt pagātni, taču koncentrēties uz konkrētu mērķu izvirzīšanu un sasniegšanu nākotnē. Valsts prezidents piedāvāja arī savu redzējumu par Latvijas mērķi tuvākajiem divdesmit gadiem: "saprātīgi pārvaldīta, zaļa, radoša un starptautiski aktīva nacionāla valsts, kurā mīt demogrāfiski atjaunota, pilsoniski atbildīga un saliedēta Latvijas tauta". Tālāk pasākums ritēja trīs daļās, un pirmajā no tām tika vērtēti Neatkarības deklarācijas un Latvijas valsts atjaunošanas tiesiskie aspekti. Tam sekoja vēsturnieku un politiķu diskusijas par atjaunotās Latvijas ārlietu stratēģiju, kā arī politikas un vērtību transformāciju pēcatmodas periodā. "Jurista Vārda" lasītājiem piedāvājam ieskatu konferences juridiskajā sekcijā. ...

žurnāls / Notikums

Tieslietu sistēmas Goda zīmes – valsts svētku priekšvakarā

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Arī juristu saime, sagaidot Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 20. gadadienu, svinēja svētkus: izceļot īpašu ieguldījumu Latvijas Republikas tieslietu sistēmas attīstībā un tiesiskuma stiprināšanā, 28. aprīlī jau trešo reizi tika pasniegts tieslietu sistēmas apbalvojums – Goda zīme. Šis oficiālais valsts apbalvojums pirmo reizi tika piešķirts Latvijas Republikas tieslietu sistēmas 90 gadu jubilejā 2008. gadā, kad to kopīgi iedibināja Tieslietu ministrija, Ģenerālprokuratūra un Augstākā tiesa. Šogad saskaņā ar Tieslietu sistēmas apbalvošanas padomes lēmumu Goda zīmi saņēma 22 tiesu un tieslietu darbinieki. Kā uzsvēra Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, šie ir cilvēki, kas tieslietām dod ne vien visas savas zināšanas un pieredzi, bet arī sirdi. ...

žurnāls / Notikums

Starp pilsoņu kustību un Latvijas Tautas fronti

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Ar diskusiju par dažādiem scenārijiem, kas bija vai nebija iespējami 1989. un 1990. gadā, Latvijai atgūstot neatkarību, pagājušajā nedēļā aizsākās Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanai veltīto pasākumu virkne. Pasākumu "Latvijas neatkarības atgūšanas stratēģijas izvēle un īstenošana (1989. gada 31. maijs – 1990. gada 4. maijs): starp ideāliem un īstenību" Latvijas Zinātņu akadēmijā 22. aprīlī rīkoja akadēmiķis, profesors Dr.iur., Dr.habil.sc.pol. Tālavs Jundzis. ...

žurnāls / Notikums

Pilsoņiem jāfokusējas arī uz Eiropas Savienību

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Konferenci organizēja ES Tiesību asociācija sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Tieslietu ministriju. Pasākuma galvenais “dzinējspēks” – Latvijas Republikas pārstāve Eiropas Savienības Tiesā (EST) Kristīne Drēviņa – bija pieteikusi neierasti autoritatīvu un daudznacionālu konferences dalībnieku sastāvu, diemžēl Īslandes vulkāna kvēpu mākonis viesa savas korekcijas un daļu uzrunu nācās pārraidīt videokonferences režīmā, jo daži referenti atcelto avioreisu dēļ līdz Rīgai tā arī nenokļuva. ...

žurnāls / Notikums

Par cilvēktiesībām – skaidri un vienkārši

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Kā norādīja S. Osipova, viņu šī grāmata, lasot vācu valodā, apbūrusi ar savu vienkāršību un ideja par tulkojumu latviski radusies tādēļ, ka Vācijā valdošā cilvēktiesību doktrīna ir tuvāka Latvijas tradīcijām nekā cilvēktiesību izpratne ASV. Profesore arī atzina, ka M. Kēniga grāmata pēc savas kvalitātes un izteiksmes formas ir uzskatāma par ievadu cilvēktiesībās, tādēļ piemērota prātiem, kas sāk apgūt šo tiesību nozari, – vidusskolēniem, ...

Jānis Maizītis, Dina Gailīte, Jānis Pleps

žurnāls / Numura tēma

Esmu gatavs trešo reizi kandidēt uz šo amatu

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Mazāk nekā divi mēneši palikuši līdz ģenerālprokurora Jāņa Maizīša otrā pilnvaru termiņa beigām – 11. maijam. Kas notiks dienu pēc tam, ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Saeimas ziņā – Ivaram Bičkovičam ir jāizvirza kandidāts, bet parlamentam tas vai nu jāapstiprina, vai arī jānoraida. Vai J. Maizītis turpinās darbu, vai arī par ģenerālprokuroru kļūs kāda cita persona – to joprojām var tikai minēt, jo Augstākās tiesas priekšsēdētājs par savu lēmumu sabiedrību ir nolēmis informēt marta beigās, savukārt Saeimā debates pagaidām risinās vien kuluāros. Skaidrs ir tikai viens – pats ģenerālprokurors ir gatavs turpināt darbu un to, kā pats atzīst, plašsaziņas līdzekļu spiests, paziņoja jau šī gada sākumā. "Jurista Vārds", izstāvējis garu "rindu" uz interviju pie J. Maizīša, centās neuzdot kolēģu žurnālistu jau vairākkārt iztirzātos jautājumus par skaļajām krimināllietām, tā vietā koncentrējoties uz juristiem sistēmiski interesanto ģenerālprokurora izvirzīšanas procedūru un prokuratūras darbu krīzes laikos. Nelaidām garām arī iespēju apjautāties par J. Maizīša studijām doktorantūrā. Saistībā ar ģenerālprokurora nominēšanas kārtību aptaujājām arī trīs ekspertus – bijušos Augstākās tiesas priekšsēdētājus Gvido Zemribo un Andri Guļānu, kā arī Augstākās tiesas šā brīža vadītāju Ivaru Bičkoviču. Pirmie divi uz "Jurista Vārda" jautājumiem atbildēja, savukārt I. Bičkovičs arī šoreiz savu viedokli atturējās paust – pat procedūras jautājumā, jo tuvākajā laikā gatavojas pieņemt lēmumu par kandidāta izvēli ģenerālprokurora amatam. ...

žurnāls / Notikums

Maizītis atskaitās par paveikto. Vai būs arī nākamā reize?

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Pagājušajā nedēļā, 24. februārī, notika ikgadējā virsprokuroru sanāksme, kuras pirmajā, publiskajā daļā, ģenerālprokurors Jānis Maizītis sniedza pārskatu par iestādes pagājušā gada darbu, kā arī atskatījās pats uz savu veikumu ģenerālprokurora amatā. Tā kā šī gada maijā beidzas J. Maizīša pilnvaru laiks, Augstākās tiesas priekšsēdētājam būs vai nu viņš jāvirza uz Saeimu apstiprināšanai amatā trešo reizi, vai arī jāpiedāvā parlamentam jauns kandidāts. Tieši šie apstākļi acīmredzot bija iemesls neredzēti lielajai žurnālistu un politiķu interesei par sanāksmi prokuratūrā: pasākumu apmeklēja Valsts prezidents Valdis Zatlers, tieslietu ministrs Mareks Segliņš, iekšlietu ministre Linda Mūrniece, kā arī deputāti no Saeimas Juridiskās komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, savukārt žurnālistiem nācās sēdēt ārpus nelielās sanāksmju telpas un runas klausīties translācijas režīmā. ...

žurnāls / Notikums

Kliņģeris ar 600 rozīnēm

9. Februāris 2010 /NR. 6 (601)

Kopīgs foto par godu „Jurista Vārda” (JV) 600. numura iznākšanai: (pirmajā rindā no kreisās) VSIA „Latvijas Vēstnesis” (LV) valdes priekšsēdētāja Daina Ābele, JV galvenā redaktore Dina Gailīte, JV literārā redaktore Baiba Saulīte, (otrajā rindā no kreisās) JV ārštata līdzstrādnieks Jānis Pleps, LV datormaketētājs Kornelius Briedis, JV atbildīgais redaktors Leonards Pāvils, LV fotoredaktors Boriss Koļesņikovs, JV padomes loceklis, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, JV padomes loceklis, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, JV padomes loceklis, Augstākās tiesas senators, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns, LV valdes loceklis Matīss Markuss, LV valdes loceklis Aivars Maldups, LV galvenais redaktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis Oskars Gerts, JV tieslietu redaktors Gatis Litvins, LV fotoredaktors Māris Kaparkalējs. Šoreiz klāt nevarēja būt JV zinātniski konsultatīvās padomes locekļi Valsts prezidenta padomniece Sandra Kukule, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, Latvijas Republikas tiesībsargs Dr.iur. Romāns Apsītis, Valsts kancelejas direktores vietniece Elita Dreimane un JV informācijas redaktore Sannija Matule (fotoreportāžu sk. JV fotogalerijā). ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Senatore kļūst par asociēto profesori

26. Janvāris 2010 /NR. 4 (599)

Ar vienotu Latvijas Universitātes Juridiskās zinātnes profesoru padomes un pieaicināto locekļu lēmumu pagājušajā nedēļā, 19. janvārī, senatore Dr.iur. Jautrīte Briede tika apstiprināta asociētā profesora amatā. Konkursu uz šo vietu bija izsludinājusi Valststiesību katedra. ...

žurnāls / Notikums

Labākais līdzeklis juristu savstarpējai saziņai un izglītībai

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Pagājušajā nedēļā "Jurista Vārds" divas dienas viesojās Tartu universitātē zinātniskā konferencē "Law Journals: National, Regional, International", un tas bija ne vien informatīvi noderīgs, bet arī savā ziņā iedvesmojošs pasākums: redakcijas darbinieki iepazina savu kolēģu – citu valstu juridiskās preses izdevēju – veikumu, kā arī ikdienas problēmas, kas, izrādās, visiem ir ļoti līdzīgas. Konferencē uzkrātās zināšanas un iedibinātie kontakti noteikti būs noderīgi ne vien "Jurista Vārda" darbiniekiem, bet, ilgākā termiņā, kļūs arī par mūsu autoru un lasītāju ieguvumu. Kā norādīja vairāki konferences referenti, juridiskā prese ir katras valsts juridiskās kultūras attīstības stadijas un līmeņa rādītājs. Savukārt juridisko preses izdevumu galvenais uzdevums ir nodrošināt juristu savstarpējo komunikāciju un izglītošanos, kā arī sabiedrības izpratni par tiesībām. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule, Gatis Litvins

žurnāls / Notikums

Juristi pulcējas konferencē "Krīze un tieslietas"

1. Decembris 2009 /NR. 48 (591)

Saprast, cik tālu krīze ietekmējusi tieslietas, novilkt robežas, kuras tiesiskā ziņā pārkāpt nedrīkst, neraugoties ne uz kādām ekonomiskajām un politiskajām grūtībām, kā arī kopīgi meklēt veidus, kā ar tieslietu "instrumentiem" palīdzēt valstij vieglāk un ātrāk atkopties, – tie bija "Jurista Vārda" organizētās lasītāju un autoru konferences mērķi. Žurnāla aicinājumam dalīties pārdomās atsaucās ap 300 Latvijas juristu, kas pagājušajā piektdienā, 27. novembrī, pulcējās Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Liels bija pasākuma rīkotāju gandarījums, pirms konferences redzot negaidīti lielo interesi (uz reģistrāciju veidojās pat rinda, kas stiepās lejup pa Universitātes kāpnēm) – līdz ar to bija attaisnojusies arī visai drosmīgā norises vietas – Lielās aulas – izvēle, jo zāle bija faktiski pilna, turklāt liela daļa klausītāju pasākumu piektdienas vakarā "izturēja" līdz galam. Konferencē tika nolasīti 11 saturiski ļoti dažādi referāti – katrs runātājs lika aizdomāties par pilnīgi citu tiesību problēmu krīzes laikā, raisot klausītājos visa spektra emocijas: gan intelektuālu un emocionālu pārdzīvojumu, gan pārsteigumu, gan kritiskas iebildes, gan jautrību (tas šajos grūtajos laikos ir ļoti nepieciešami). Pasākumu noslēdza "Jurista Vārda" ceturtā pētniecisko darbu konkursa uzvarētāju apbalvošana (plašāku informāciju sk. 9. lpp). Šajā žurnāla numurā sniedzam īsu pārskatu par konferenci, ko papildina fotomateriāls, pilnus referātu tekstus publicēsim pēc to sagatavošanas. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Juristu sasniegumu izstāde

6. Oktobris 2009 /NR. 40 (583)

Kā informē izstādes rīkotāji, ekspozīcijā apkopota informācija par LU Juridiskās fakultātes mācībspēkiem, kuri līdztekus pedagoģiskajam darbam augstskolā veikuši zinātnisko pētniecību, rakstījuši mācību grāmatas par sava laika un pagātnes problēmām, kā arī piedalījušies likumprojektu izstrādāšanā, tā sekmēdami juridiskās zinātnes un prakses attīstību Latvijā. Izstāde iedalīta trīs laikposmos: no 1919. līdz 1940. gadam; no 1940. līdz 1991. ...

žurnāls / Notikums

Pieredzējuši, zinīgi, nesavtīgi un godīgi

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Mazliet vairāk nekā pusgads pagājis kopš 2008. gada novembra, kad saistībā ar Latvijas Republikas dibināšanas 90. gadadienu tika iedibinātas un pasniegtas Tieslietu sistēmas Goda zīmes. Pirmajā reizē apbalvojumus saņēma 49 tieslietu sistēmas darbinieki. Šī gada 18. jūnijā nozares augstāko apbalvojumu pasniedza atkal – šoreiz tieslietu ministrs Mareks Segliņš, klātesot arī Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam, ar Tieslietu sistēmas Goda zīmēm izteica atzinību 17 tieslietu sistēmas darbiniekiem. ...

Mareks Segliņš, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Pārdzīvot krīzi, neapdraudot tiesiskumu

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Šā gada pavasarī, 12. martā, līdz ar Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta apstiprināšanu darbu tieslietu ministra amatā uzsāka Mareks Segliņš. Diplomēts jurists, karjeru sācis kā izmeklētājs, administratīvais tiesnesis un zvērināts advokāts, kopš 1998. gada aktīvi darbojas politikā: 7., 8. un 9. Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, vairāk nekā četrus gadus (dažādās valdībās) ministra amatā vadījis iekšlietu resoru. Nākamnedēļ apritēs simts dienas, kopš M. Segliņš ir tieslietu ministrs. Taču šai valdībai minēto periodu nebija iespējams vadīt tradicionālajā iesildīšanās režīmā. Visiem zināms, ka jau vairāk nekā pusgadu Latvija cenšas bremzēt tautsaimniecības bezdibenīgo kritumu un glābt valsts kasi. Arī tieslietu ministra darba kārtībā budžeta samazinājums un nozares izdzīvošana šajos mēnešos ir bijis galvenais temats. Uz laiku “pēc krīzes” atlikti daudzi valdības deklarācijas tieslietu sadaļā minēti pasākumi, bet dažiem no valdības nospraustajiem mērķiem naudas trūkuma dēļ klājies pavisam bēdīgi. Piemēram, tā vietā, lai pilnveidotu un efektivizētu Valsts probācijas dienesta darbu (deklarācijas tieslietu sadaļas 14. p.), ar grozījumiem valsts budžeta likumā tiks lemts par šīs iestādes funkciju būtisku ierobežošanu vai pat likvidāciju. Kas bija un vēl būs sāpīgākie cirpieni tieslietu nozares budžetā – tas bija galvenais tieslietu ministra Mareka Segliņa un “Jurista Vārda” sarunas temats 5.jūnijā, dienu pēc budžeta grozījumu pirmā lasījuma Saeimā. Kad žurnāls 12. jūnijā bija jānodod tipogrāfijā drukāšanai, kļuva skaidrs, ka ministra viedoklis par finanšu samazinājumu tieslietu sistēmai par sākotnēji plānotajiem 7 miljoniem latu vairs nav aktuāls. Saskaņā ar 11. jūnijā panākto valdības un sociālo partneru vienošanos valsts budžeta izdevumi tiks mazināti par 500 miljoniem latu. Tādēļ pagājušās nedēļas nogalē dažu dienu laikā Tieslietu ministrijas vadībai bija jālemj par to, kur “nogriezt” vēl vairāk nekā piecus miljonus latu, un nebija skaidrs, vai, piemēram, tiesnešu un līdz ar to arī prokuroru algu samazinājums varēs apstāties pie iepriekš plānotajiem 15 procentiem. Jādomā, ka 16. jūnijā, “Jurista Vārda” iznākšanas dienā, situācija būs kļuvusi daudz skaidrāka, jo svētdien paredzēta vēl viena valdības sēde, lai Saeima šonedēļ varētu lemt par budžeta grozījumiem galīgajā lasījumā. Līdz ar to 5. jūnija intervijas daļu, kas skar budžetu, nepublicējam. Taču “Jurista Vārda” redakcija ļoti cer, ka jau nākamajā žurnāla numurā 30. jūnijā lasītāji varēs uzzināt tieslietu ministra Mareka Segliņa detalizētu viedokli par tieslietu sistēmas darbību ierobežota finansējuma apstākļos. Tātad – turpinājums sekos nākamajā “Jurista Vārdā”. ...

Filips Švarcs, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Robs aizpildīts: ir tapusi Civillikuma vēsture

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Marta sākumā "Jurista Vārds" pa pastu saņēma kādu grāmatu. Šāds fakts principā nebūtu pārsteigums, jo apgādi, kas Latvijā izdod juridisko literatūru, savu veikumu bieži piegādā redakcijai. Taču šis bija īpašs gadījums: grāmata, kas izdota Vācijā un vācu valodā, bet par Civillikumu – vienu no Latvijas tiesību sistēmas stūrakmeņiem. Turklāt, šķiet, lai vēl vairāk "sajauktu galvu", klāt pievienotajā vēstulē, kas bija rakstīta nevainojamā latviešu valodā, grāmatas autors ar nepārprotami "vācisku" vārdu un uzvārdu kā savu dzīvesvietu norādīja Somiju. Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā rašanās vēsture1 – tāds ir Filipa Švarca vairāk nekā 300 lappušu biezā pētījuma nosaukums. Kā vēlāk noskaidrojas, 2008. gada nogalē par šo darbu Greifsvaldes universitātē (Ernst-Moritz-Arndt-Universität Greifswald) autors ieguvis juridisko zinātņu doktora grādu ar izcilību (summa cum laude). Šobrīd F. Švarcs ir Eiropas Savienības finansētas pārrobežu sadarbības programmas2 sekretariāta vadītājs ar darbavietu Turku pilsētā Somijā. Dzimis Hamburgā, tiesību zinātnes studējis Pasavas universitātē (Universität Passau) Bavārijā, dažādos jurista amatos praktizējies un otro valsts juridisko eksāmenu nokārtojis Meklenburgā- Priekšpomerānijā, pasniedzis komerctiesības Štrālzundes augstskolā un civiltiesības – Eirofakultātē Rīgā. Darbojies arī dažādos ar Ziemeļeiropu un Austrumeiropu saistītos projektos. Protams, ir pārsteigums turēt rokās grāmatu par Latvijas Civillikuma vēsturi, ko sarakstījis vācu jurists. Kas viņu uz to pamudinājis? Cik ilgu laiku autors veltījis šādam fundamentālam pētījumam? Un kā vispār to bijis iespējams paveikt, ņemot vērā, ka lielākā daļa pētījumā izmantoto avotu ir latviešu valodā? F. Švarcs ar prieku piekrīt sarunai ar "Jurista Vārdu". Viņš, protams, cer, ka arī mūsu žurnāla lasītājiem viņa grāmata varētu būt interesanta. Vēl labāk – ja kāda izdevniecība atbalstītu tās tulkošanu un izdošanu Latvijā. Jo ir taču skaidrs: lai gan sarakstīts vācu valodā, šis pētījums visvairāk noderētu latviešu studentiem un tiesībvēsturniekiem, kā arī zinātniekiem un juristiem, kas mūsdienās pēta un piemēro Civillikuma normas. Starp citu, Latvija ir nozīmīga vieta ne tikai F. Švarca akadēmiskajā biogrāfijā. Tieši Rīgā viņš savulaik iepazinies ar savu sievu – somieti Eiju, kura Latvijā ir mācījusies latviešu un krievu valodu. ...

žurnāls / Notikums

Kas šogad svarīgs advokatūrai

12. Maijs 2009 /NR. 19 (562)

Jau iepriekš bija izziņots, ka kopsapulcē ar ziņojumu par paveikto uzstāsies Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, kā arī ZAP loceklis advokāts Saulvedis Vārpiņš informēs par sagatavotajiem grozījumiem Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūtos un advokātu kopsapulce lems par to apstiprināšanu. Taču dienu pirms kopsapulces kļuva skaidrs, ka tieši kolēģijas statūtu grozījumi raisīs asas diskusijas, jo pret ...

žurnāls / Notikums

Arī krīzē valsts nedrīkst liegt juridisko atbalstu

5. Maijs 2009 /NR. 18 (561)

Pateicoties Juridiskās palīdzības administrācijas organizatoriskajiem pūliņiem un Eiropas Komisijas Kriminālās justīcijas programmas finansiālajam atbalstam, pagājušajā nedēļā, 29. aprīlī, Rīgā notika starptautiska konference “Juridiskā palīdzība un atbalsts noziegumos cietušajiem”. Pasākums pulcēja ne vien Latvijas, bet arī citu Eiropas Savienības valstu speciālistus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības un noziegumos cietušajiem sniedzamā atbalsta un kompensāciju jautājumos. ...

Pols Kosta Žans, Dina Gailīte, Jānis Pleps

žurnāls / Intervija

Mūsu lēmumi balstās uz tiesiskiem, nevis politiskiem apsvērumiem

28. Aprīlis 2009 /NR. 17 (560)

"Jurista Vārds" jau ziņoja, ka aprīļa vidū Latvijā viesojās ietekmīgās Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) augstākā amatpersona – priekšsēdētājs Žans Pols Kosta, kopā ar viņu tiesas delegācijas sastāvā bija arī ECT tiesnese no Latvijas Ineta Ziemele un tiesas sekretariāta vadītāja vietnieks Maikls O’Boils (Michael O’Boyle). Latvijas apmeklējuma laikā ECT pārstāvji tikās ar Valsts prezidentu, Augstākās tiesas un Satversmes tiesas tiesnešiem, Ministru prezidentu, tieslietu un ārlietu ministru un citām Latvijas amatpersonām. Ž.P. Kosta arī apmeklēja Latvijas Okupācijas muzeju un nolasīja publisku lekciju Rīgas Juridiskajā augstskolā. Esam pagodināti, ka spraigajā vizītes grafikā Ž.P. Kosta rada iespēju tikties arī ar žurnālu "Jurista Vārds". Kādas ir Latvijas un citu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas1 dalībvalstu šā brīža problēmas cilvēktiesību īstenošanā; vai ekonomiskās lejupslīdes apstākļos valstis drīkst samazināt cilvēktiesību standartus; vai ECT būtu jāsamazina kompensācijas, kas valstīm jāmaksā par cilvēktiesību neievērošanu; kāda ir tiesneša loma ECT procesā pret valsti, kuru tas pārstāv; politiski "nedraudzīgu" valstu tiesnešu sasvstarpējās attiecības, – uz šiem un citiem jautājumiem intervijas laikā atbildēja ECT prezidents Ž.P. Kosta. ...

...

6

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

30. Aprīlis 2024

Nr 18/19 (1336/1337)

saturs abonēt

e-žurnāls