Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 68. pantam administratīvajā aktā var iekļaut nosacījumu, piemēram, termiņu, priekšnoteikumu, uzdevumu vai atrunu.¹ Atbilstoši šā panta otrajai daļai nosacījumu var iekļaut tad, ja nosacījuma iekļaušanu paredz piemērojamā tiesību norma, ja tiek izdots brīvais vai daļēji brīvais administratīvais akts,² kā arī tad, ja ar nosacījumu var panākt administratīvā akta atbilstību tiesību normām. Tā kā šādā gadījumā nosacījuma ietveršana administratīvajā aktā var sekmēt procesuālo efektivitāti un privātpersonas tiesību ievērošanu, šā raksta mērķis ir atgādināt administratīvā akta nosacījuma izmantošanas vispārīgos aspektus, ielūkojoties arī Latvijas un Igaunijas administratīvo tiesu praksē un īpašu vērību pievēršot tieši gadījumam, kad nosacījums tiek izmantots, lai panāktu administratīvā akta atbilstību tiesību normām. Tālāk rakstā aplūkota iespēja nosacījumu iekļaut tiesas spriedumā, bet raksta nobeigumā diskutēts par to, kādam jābūt tiesas spriedumam, ja nosacījumu tiesa atzīst par nepamatotu.

1. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 68. panta pirmajai daļai nosacījums ierobežo administratīvā akta darbību. Tātad nosacījums tiek ietverts adresātam labvēlīgā administratīvā aktā, ar kuru personai tiek piešķirtas vai apstiprinātas kādas tiesības, taču nosacījums šīs tiesības kaut kādā mērā ierobežo vai vismaz brīdina par iespējamām nelabvēlīgām sekām nākotnē. Piemēram, termiņš ierobežo piešķirtās tiesības laikā, bet atcelšanas atrunas gadījumā adresāts tiek brīdināts, ka nevar paļauties, ka, iestājoties kādiem apstākļiem nākotnē, administratīvais akts nevarētu tikt atcelts. Tādēļ šāds administratīvais akts kopumā adresātam ir daļēji labvēlīgs: pamatdaļā tas ir labvēlīgs, bet nosacījuma daļā – nelabvēlīgs.

Administratīvā akta nosacījums nevar pastāvēt bez pamata administratīvā akta, tāpēc nosacījuma daļu nevar uzskatīt par patstāvīgu administratīvā akta daļu. Ja kāda administratīvā akta daļa var pastāvēt pati par sevi, tā nav ar administratīvo aktu piešķirto tiesību ierobežojums, bet gan papildu pienākums. Piemēram, ja ar administratīvo aktu piešķirta kāda pasākuma atļauja, uzlikts pienākums samaksāt nodevu par atļaujas izsniegšanu un uzlikts pienākums noņemt reklāmas, tad nodevas samaksāšanas pienākums būs nosacījums, jo nodeva nav jāmaksā, ja atļauja netiek saņemta. Savukārt reklāmu noņemšana var būt patstāvīgs pienākums, kas nav saistīts ar atļaujas saņemšanu, bet var būt arī nosacījums, ja no administratīvā akta izriet, ka reklāmu noņemšana ir priekšnoteikums, lai pasākums varētu notikt.