Krimināllikumā paredzētie noziedzīgie nodarījumi pret dabas vidi pārsvarā ir materiāla sastāva nodarījumi, kuru sastāva pazīme ir būtisks kaitējums. Atbilstoši likumam būtisks kaitējums var izpausties vai nu kā mantisks zaudējums, vai arī kā citu ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums. Saskaņā ar direktīvu 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību par noziedzīgu nodarījumu tiek atzīta arī tāda rīcība, kas var izraisīt būtisku kaitējumu,¹ proti, netiek prasīta kaitējuma faktiska iestāšanās, bet ir pietiekami, ja ir radīts aizsargāto interešu apdraudējums.

Rakstā apskatīts, kas krimināltiesībās tiek saprasts ar interešu apdraudējumu kā kaitīgo seku veidu, interešu apdraudējuma iedalījums un novērtējums, kā arī tiesu prakse saistībā ar interešu apdraudējumu noziedzīgos nodarījumos pret dabas vidi.

1. Interešu apdraudējums kā kaitīgo seku veids

1.1. Interešu apdraudējuma vispārīgs raksturojums

Noziedzīga nodarījuma kaitīgās sekas var izpausties faktiski nodarīta kaitējuma vai interešu apdraudējuma veidā. Kā norāda Pauls Mincs, noziedzīgs nodarījums var tiesību apsargāto labumu aizskart vai nostādīt briesmās (konkrēti vai abstrakti), bet katrā ziņā šim labumam ir jābūt skartam.² Arī Uldis Krastiņš norāda, ka noziedzīga nodarījuma objekta apdraudējums var izpausties, iedarbojoties uz nodarījuma priekšmetu, radot tam reālu kaitējumu vai draudot tādu nodarīt.³

Lai apzīmētu gadījumus, kad kriminālatbildība var iestāties arī par interešu apdraudējumu bez nepieciešamības konstatēt faktisku kaitējumu, tiek lietots jēdziens "apdraudējuma sastāvi" vai "apdraudējuma noziegumi" (endangerment crimes, Gefährdungsdelikte). Apdraudējums ir krimināltiesiski nozīmīga kaitējuma iestāšanās iespēja. Apdraudējuma noziegumi ir zināmi dažādu valstu krimināltiesībās, kā arī starptautiskajās konvencijās.⁴ Apdraudējuma sastāvi tiek pretnostatīti kaitējuma sastāviem, kuru gadījumā kriminālatbildība ir saistīta ar faktiska kaitējuma nodarīšanu (piemēram, miesas bojājumi, mantisks zaudējums).

Līdzīgi kā noziedzīga nodarījuma mēģinājums, arī apdraudējuma noziegumi rada bīstamu situāciju, kurā kaitējums var materializēties. Kā norādīts Augstākās tiesas 2023. gada 8. marta lēmumā lietā SKK-21/2023, mēģinājuma gadījumā apdraudējums izpaužas tādā veidā, ka nodarījuma objektam reāli draud kaitējuma nodarīšana, jo, realizējot noziegumu līdz galam, iestāsies krimināltiesību attiecīgās normas dispozīcijā paredzētās kaitīgās sekas.⁵ Mēģinājuma gadījumā tā veicējs var mēģināt noziedzīgo darbību vēlreiz, un tas var izdoties, savukārt persona, kas uzņemas risku nodarīt citam kaitējumu, var turpināt to darīt un kaitējumu faktiski nodarīt.⁶

Apdraudējuma sastāvi līdzinās nošķeltiem sastāviem, jo faktisku seku iestāšanās nav kriminālatbildības nosacījums. Realizējot nodarījumu ar nošķeltu sastāvu, gribētās kaitīgās sekas var arī iestāties, bet tās atstātas ārpus noziedzīga nodarījuma sastāva ietvariem.⁷ Tomēr nošķelti sastāvi parasti ir saistīti ar mērķtiecīgu rīcību nodarīt iecerētās kaitīgās sekas (piemēram, izspiešanas darbības nolūkā iegūt noteiktu labumu), savukārt apdraudējuma sastāvus raksturo noteiktas riskantas rīcības uzņemšanās.

Apdraudējuma sastāvi var būt gan formāli, gan materiāli atkarībā no tā, vai kaitīgās sekas ir ietvertas noziedzīgā nodarījuma definīcijā kā sastāva pazīme. Piemēram, direktīvas 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību 3. panta "a", "b", "d" un "e" punktos ietverti noziedzīgi nodarījumi, kas "izraisa vai var izraisīt" kaitējumu videi, tādējādi norādot uz šo nodarījumu materiālo raksturu. Savukārt minētā panta "c" un "i" punktos kaitīgās sekas nav norādītas, kas raksturo formālus sastāvus.