Daļa Latvijas augstskolu tiesību zinātņu studiju programmās studējošo šī gada 6. jūliju sagaidīja ar dalītām emocijām – vieniem tā nesa rūpīgā darbā izcīnītu panākuma apziņu par sekmīgi nokārtotu valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, bet citiem – rūgtu vilšanos un pamatīgas mieles par rezultātiem.

Kā liecina Tieslietu ministrijas publiskotā informācija, šogad jau piekto reizi rīkoto eksāmenu kopumā kārtoja 188 jurista kvalifikācijas pretendenti, no kuriem 57 studentiem jeb 31 % eksāmenu izdevās nokārtot ar sekmīgu rezultātu. Lai gan pagaidām publiski vēl nav pieejamas ziņas, tomēr, spriežot pēc publicitātes materiāliem, mazāk nekā puse no visiem eksāmenu sekmīgi nokārtojušajiem studentiem bijuši tādi, kam tas izdevās ar pirmo reizi. Lai gan augstskolu pārstāvji nevairās apgalvot, ka jurista kvalifikācijas eksāmenā sniegums turpinot uzlaboties, jāteic, ka rādītāji paliek nemainīgi – grozi, kā gribi, vienīgi trešdaļai censoņu izdodas pārvarēt Tieslietu ministrijas noteikto nepieciešamo zināšanu latiņu. Tomēr aiz aisberga redzamās daļas un cerīgajiem izteikumiem, ka eksāmens vispusīgi un kvalitatīvi ļauj pārbaudīt topošo juristu zināšanas un profesionālo kompetenci pamatvirzienos, kas atvasināti no jurista profesijas standarta, slēpjas eksāmena norises ne tik glaimojošā daļa. Par šī apgalvojuma patiesumu, šķiet, ļauj pārliecināties arī apstāklis, ka 17. jūlijā saskaņošanai nodots grozījumu projekts, ar ko iecerēts grozīt un papildināt Ministru kabineta 2019. gada 15. janvāra noteikumus Nr. 46 "Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtība".

Grozījumu projekta anotācijā skaidrots, ka eksāmena organizēšanas laikā esot konstatēta nepieciešamība pilnveidot esošo regulējumu un eksāmena organizēšanu padarīt efektīvāku. Starp dažādām precizējošām normām ietverts arī tāds nosacījums, ka turpmāk, izveidojot kvalifikācijas eksāmena komisiju, tiks ņemts vērā studējošo skaits, kas kvalifikācijas eksāmenu pirmo reizi kārtos attiecīgajā akadēmiskajā gadā. Iecerēts, ka turpmāk eksāmena norisi varēs uzraudzīt arī atsevišķi norīkota Tieslietu ministrijas amatpersona.

Savukārt eksaminējamiem aktuāls varētu šķist rosinājums, ka turpmāk teorētiskās daļas atbilžu sagatavošanas laiks būs 90 minūtes līdzšinējo 60 minūšu vietā. Vienlaikus ar grozījumiem plānots noteikt kārtību, kā izlīdzināt studējošo skaitu, kas kvalifikācijas eksāmenu kārto atkārtoti, nosakot – ja kvalifikācijas eksāmens nav nokārtots trijās vai vairāk jomās, atkārtoti studējošais to varēs darīt, izlaižot nākamo kvalifikācijas eksāmena kārtošanas reizi. Arī vērtējumu sagaidīšanas ziņā turpmāk gaidāmas pārmaiņas – ja līdz šim elektroniskajā vidē vērtējumi bija ieliekami viena mēneša laikā no pirmās jomas kārtošanas dienas, tad turpmāk tiek rosināts rezultātus izziņot trīs nedēļu laikā no kvalifikācijas eksāmena pēdējās jomas kārtošanas dienas.

Nav šaubu, ka vismaz daļai ierosinājumu ne tikai teorētiski, bet arī praksē vajadzētu sasniegt vēlamo mērķi – nodrošināt sekmīgāku un veiksmīgu kvalifikācijas eksāmena norisi. Tomēr, vērtējot ierosinājumu saturu no tās perspektīvas, kas veidojusies, ar teorētiskās un praktiskās daļas uzdevumu risināšanu sastopoties realitātē, māc bažas, vai tikušas identificētas pilnīgi visas patiesās problēmas eksāmena norisē.

Viens no politiskajiem postulātiem, ieviešot eksāmenu, bija radīt "augstvērtības sietu", lai studējošo atzītu esam par gana zinošu jurista profesionālās kvalifikācijas ieguvei. Citiem vārdiem, tas nozīmēja vienu – par juristu var kļūt, godīgā, vienlīdzīgā un taisnīgā procesā demonstrējot apgūto, lai tikai pēc tam tiektos uz nākamajām virsotnēm jurista profesionālās darbības ceļā.

Neglaimojošā īstenība, kas paveras pēc piektā kvalifikācijas eksāmena norises, šobrīd liek uzdot pavisam citādus jautājumus, nekā to darījām līdz šim. Proti, vai esam gatavi pieļaut, ka pat tikai hipotētiski mūs pašus vai mūsu tuviniekus tiesātu tiesnesis, kurš krāpies (lasīt: nav ievērojis akadēmisko godīgumu) savā pirmajā būtiskajā solī ceļā uz profesionālās kvalifikācijas ieguvi? Vai sabiedrības uzticības kredīts tiesu varai var pieaugt, klausoties tāda advokāta vai prokurora debašu runu, ja zināms, ka arī viņš (vai viņa) izmantojis neatļautus palīglīdzekļus, lai atbildētu uz visnotaļ elementāra satura teorētiskajiem jautājumiem?

Jāšaubās, ka šo jautājumu risināšana un akadēmiskā godīguma problēmu  izskaušana būtu jāpārnes uz krietni vien vēlāku laiku, uzticot to tiesu resoram piederīgo darbinieku profesionālās pašpārvaldes institūcijām. Katrā ziņā šobrīd Ministru kabinetam piedāvātie grozījumi nesniedz skaidru atbildi par to, kā jēgpilni nodrošināt akadēmiskā godīguma ievērošanu eksāmena laikā.