Reputācija juridiskai personai ir viena no svarīgākajām vērtībām, kas veido ne tikai juridiskās personas tēlu, bet arī tiešā veidā ietekmē uzņēmuma atpazīstamību un finanšu rādītājus. Vienā dienā uzņēmums reputācijas aizskāruma gadījumā var zaudēt daudzko, bet dažreiz – visu. Praksē var būt dažādi reputācijas aizskaršanas veidi. Apstākļos, kad ar katru gadu palielinās procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai, jautājums par nevainīguma prezumpcijas attiecināšanu uz juridiskām personām un pienākumu to ievērot publiskā paziņojumā masu saziņas līdzeklī ir kļuvis īpaši aktuāls.
Šajā publikācijā autores skatīs dažus problemātiskus aspektus nevainīguma prezumpcijas juridiskai personai kontekstā ar Eiropas Savienības un Latvijas nostāju.
Eiropas Savienības nostāja par nevainīguma prezumpciju juridiskām personām
Lai gan Latvijā jau atzīts, ka nevainīguma prezumpcija attiecas arī uz juridiskām personām, pielāgojot tās elementus juridiskās personas kvazikriminālatbildībai, tomēr pārpratumus rada Direktīvas 2016/343 par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā1 (turpmāk – Direktīva), attiecināšana tikai uz fiziskām personām.
Direktīva, kuras prasības Latvijā tika ieviestas un stājās spēkā 2018. gada 25. oktobrī,2 nosaka kopējus minimālos noteikumus attiecībā uz nevainīguma prezumpcijas aspektiem Eiropas Savienībā.3 Problēmaspekts attiecībā uz juridiskajām personām ir Direktīvas attiecināšana tikai uz fiziskām personām. Pamatojums tam skaidrots pašā Direktīvā, balstoties arī uz Eiropas Savienības Tiesas atzīto.
Pirmkārt, fizisko un juridisko personu nevainīguma prezumpcijas konkrētu aspektu dažādās vajadzības un aizsardzības līmeņi ir atšķirīgi, un tiesības, kas izriet no nevainīguma prezumpcijas, uz juridiskām personām neattiecas tādā pašā veidā kā uz fiziskām personām.4 Tāpat arī juridiskās personas no nevainīguma prezumpcijas izrietošo tiesību ietvarā ir mazāk aizsargātas.5 Direktīvas izstrādē ir ņemtas vērā šīs atšķirības, tādēļ tā attiecas tikai uz fiziskām personām.6
Otrkārt, pāragri Eiropas Savienības līmenī pieņemt tiesību aktus par juridisko personu nevainīguma prezumpciju, ņemot vērā tiesību aktu un judikatūras pašreizējo attīstības pakāpi valstu un Eiropas Savienības līmenī.7 Nevainīguma prezumpcijas prakse attiecībā uz fiziskām personām ir vairāk attīstīta, līdz ar to šajā brīdī Eiropas Savienības līmenī uzskata, ka nav iespējams piedāvāt kopējus minimālos standartus juridisko personu nevainīguma prezumpcijai.8
Neraugoties uz minēto, Direktīvas pieņemšanas procesā Eiropas Parlaments tomēr pieprasīja, lai Direktīva attiektos arī uz juridiskām personām tajās dalībvalstīs, kurās pastāv juridisko personu kriminālatbildība, bet to, protams, nevajadzētu piemērot juridiskām personām dalībvalstīs, kurās šī koncepcija nepastāv.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
