Breksita process ir bijis grūtību un arvien jaunu šķēršļu un izaicinājumu pilns, un šķiet, ka tie ir nebeidzami. Lai arī pēc Lielbritānijas parlamenta ārkārtas vēlēšanām Konservatīvā partija ir ieguvusi vairākumu, kas ļaus pieņemt nepieciešamos lēmumus breksita īstenošanai, tas nenozīmē, ka Britu salās iestāsies miers. Vēlēšanu rezultāti Skotijā, kas vienmēr bijusi proeiropeiski noskaņota, nes jauna neatkarības referenduma vēsmas.

Skotijas atbalsts palikšanai Eiropas Savienībā (ES) ticis apliecināts vairākkārt. Pagājušajā mēnesī Lielbritānijas vispārējās vēlēšanās, kurās pārliecinoši uzvarēja Konservatīvā partija, kliedējot šaubas par breksita neizbēgamību, Skotijas vēlētāji izteica nepārprotamu neapmierinātību ar šādu attīstības virzienu. Skotijas Nacionālā partija ieguva 47 no 59 Skotijai atvēlētajām vietām Lielbritānijas parlamentā, Konservatīvo partijai zaudējot pusi no Skotijas vietām, kas tai parlamentā bija iepriekš. Turklāt 90 % Skotijas deputātu ir proeiropeiski noskaņoti un atbalsta Apvienotās Karalistes palikšanu ES. Jāatzīmē, ka arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās 71 % skotu vēlētāju savas balsis atdeva par proeiropeiski noskaņotām partijām un Apvienotās Karalistes 2016. gada referendumā par breksitu skoti balsoja pārliecinoši pret.

Neskatoties uz Skotijas balsojumu, tai tomēr būs jāpamet ES kopā ar visu pārējo Apvienoto Karalisti. Šie apstākļi var likt skotiem pārdomāt un izšķirties, vai viņi vēlas palikt Apvienotajā Karalistē vai arī pievienoties ES, jo abās savienībās palikt nebūs iespējams.

Jautājums par atkārtotu neatkarības referendumu Skotijas politiskajā darba kārtībā ir bijis jau kopš balsojuma par breksitu. Iepriekšējo reizi referendums par neatkarību notika 2014. gada 18. septembrī, kur 55,3 % vēlētāju (vēlēšanās piedalījās 84,6 % balsstiesīgo vēlētāju) nobalsoja pret neatkarību. Taču apstāklis, ka Lielbritānija izstājas no ES, būtiski maina apstākļus, salīdzinot ar 2014. gadu.

To, ka Skotijas Nacionālā partija parlamenta vēlēšanās ieguvusi 80 % no Skotijas deputātu vietām, partijas vadītāja un Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena (Nicola Sturgeon) vērtē kā apliecinājumu, ka skotu vēlētāji vēlas jaunu neatkarības referendumu. Tāpēc viņa gada beigās ir izteikusi Apvienotās Karalistes valdībai formālu lūgumu atļaut Skotijai pārņemt tiesības rīkot referendumu.

Skotijas valdība referendumu vēlas rīkot jau šogad. Taču pastāv vairāki organizatoriski jautājumi saistībā ar to – vai Apvienotās Karalistes valdība dos piekrišanu referenduma rīkošanai un kas veido mandātu referenduma rīkošanai. Skotijas Nacionālajai partijai vairākums Skotijas parlamentā deva iespēju rīkot referendumu 2014. gadā. Šobrīd Skotijas Nacionālā partija veido mazākuma valdību. Taču, no otras puses, kopā ar Skotu Zaļo partiju viņiem ir nepieciešamais vairākums lēmuma par referenduma pieņemšanai. Turklāt, ja šo jautājumu par mandātu neizdosies atrisināt, varbūt nākamajās Skotijas parlamenta vēlēšanas 2021. gada maijā Skotijas Nacionālā partija varētu iegūt tai nepieciešamo vairākumu.

Paredzams, ka Eiropas dimensijai diskusijā par Skotijas iespējamo neatkarību būs milzīga loma. Taču svarīgi būs jautājumi arī par pievienošanās ES kārtību, kā arī Skotijas un Anglijas robežu. Strīdīgs varētu būt arī jautājums par valūtu, jo, neskatoties uz proeiropeisko noskaņojumu, atbalsta eiro nav. Arī viedoklis par NATO nav vienprātīgs, un aizsardzības jautājumi noteikti raisīs diskusijas.

Šobrīd var tikai spekulēt par iespējamo Skotijas likteni, taču jebkurā gadījumā situācijas attīstībai būs interesanti sekot līdzi gan no politikas, gan no tiesību perspektīvas. Skotijas neatkarības iegūšanas un pievienošanās ES process būs politiski un juridiski izaicinošs.