Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Noziedzības novēršanas tiesiskā regulēšana — tiesību akti un likumprojekti

Tādas parādības kā noziedzība, turklāt arī tādas, kas cieši saistītas ar to, — alkoholisms, narkomānija, prostitūcija — tieši pēdējos gados Latvijā ir saasinājušās visvairāk.

Pēc oficiālās statistikas datiem pēdējos gados Latvijā noziedzība samazinās, taču pieaug smago noziegumu īpatsvars. Aizvien izplatītāka kļūst pusaudžu noziedzība, pusaudžu alkoholisms, toksikomānija, narkomānija, prostitūcija, klaiņošana un ubagošana. Šo negatīvo parādību straujais pieaugums ir cieši saistīts ar morālajiem, tiesiskajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem procesiem sabiedrībā.

Tiesiskā, demokrātiskā valstī tiesiskā sabiedriskā kārtība un sabiedriskā drošība tiek balstīta uz ilglaicīgu, konjunktūras apsvērumiem nepakļautu, stratēģiski orientētu koncepciju, zinātniski pamatotu mērķu, kopēju principu, valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju darbības formu un metožu normatīvo aktu sistēmu, adekvāti atspoguļojot ekonomiskās, politiskās un sociālās likumsakarības.

Tieši tādai koncepcijai, kura būtu pacelta valstiskā līmenī un attiecīgi tiesiski nostiprināta, jākļūst par ekononomisku, politisku, tiesisku un sociālu pamatu pasākumiem, lai novērstu noziedzību un citus tiesību normu pārkāpumus.

Patlaban valstī nav normatīva dokumenta ( likums, noteikumi, lēmumi u.c.), kas vispārīgā veidā Latvijā regulētu jautājumus par noziedzības novēršanu. Nav arī izstrādāta programma cīņai pret noziedzību un tās izpausmēm ar dokumentālas, pakāpeniskas konkrētu uzdevumu struktūru, līdzekļiem un veidiem to veikšanai, kā arī gaidāmo rezultātu aprēķiniem. Šajā jomā nejūt arī politiskās iniciatīvas.

Pienākums veikt preventīvos pasākumus atrodams daudzu institūciju daudzos normatīvajos aktos. Tas viss neveicina tiesisko kārtību, nedod priekšstatu par tiesību un pienākumu sadali.

Bijuši vairākkārtīgi mēģinājumi radīt šādu vienotu normatīvu dokumentu. Dažādu — gan objektīvu, gan subjektīvu — apstākļu dēļ tas netika pieņemts. Šāda dokumenta radīšanas iniciators vienmēr bijis Kriminoloģisko pētījumu centrs ar tā direktoru Andreju Vilku priekšgalā.