Par tiesu praksi sodu noteikšanā krimināllietās pēc Krimināllikuma 253. panta

Pagājušajā nedēļā, 16. aprīlī, Augstākā tiesa (AT) iepazīstināja sabiedrību ar tiesu prakses apkopojumu sodu noteikšanā krimināllietās, kas ierosinātas saskaņā ar Krimināllikuma (KL) 253. pantu “Narkotisko un psihotropo vielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana un pārsūtīšana”.

Šis KL pants nosaka sodus par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu, kā arī par tādām darbībām, kas izdarītas realizācijas nolūkā vai šādu vielu realizēšanu, kā arī sodus par šādām darbībām, ja tās veiktas atbildību pastiprinošos apstākļos. (Skat. panta tekstu pilnībā.)

Izvērtēt tiesu praksi, piemērojot šo Krimināllikuma pantu, AT mudināja sabiedriskā doma, kā arī atsevišķu amatpersonu kritika par pārāk mīkstajiem sodiem, kas tiek piemēroti personām, kuras tiek tiesātas par nodarījumiem, saistītiem ar narkotiskajām vielām.

Vēl pirms apkopojuma nodošanas sabiedrībai, 15. aprīlī, lai analizētu sagatavoto dokumentu, AT notika apgabaltiesu priekšsēdētāju apspriede.

Savukārt 16. aprīlī, ar žurnālistiem tiekās AT priekšsēdētājs Andris Guļāns, ģenerālprokurors Jānis Maizītis un AT Senāta Krimināllietu tiesu priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš. Arī viņi piekrita apgalvojumam, ka šī Krimināllikuma panta piemērošanā var saskatīt vairākas problēmas. (Tās atspoguļotas apkopojuma secinājumos.)

Par galveno šo problēmu cēloni, pēc šo amatpersonu domām, uzskatāma pirmkārt ne pārāk veiksmīgā KL 253. panta redakcija. Tā būtu jāgroza un atsevišķi jānosaka kriminālatbildība par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu un realizāciju, attiecīgi jādiferencē arī panta sankcijā noteiktie sodi. Tas, pēc AT tiesnešu domām, mazinātu šā brīža tiesu praksi, kad, lai šādu vielu lietotājam nebūtu jāpiemēro likumā noteiktais bargais sods, ļoti plaši tiek piemērots KL 49. pants. Bieži vien šī panta piemērošana tiesu spriedumos ir vāji vai vispār nav argumentēta, un tas sabiedrībā izraisa bažas par šādu tiesu spriedumu pamatotību. Turklāt šābrīža plašā prakse, vienlaikus ar KL 253. pantu piemērojot KL 49. pantu, iespējams starp pamatotajiem gadījumiem var slēpt arī kādu, kad KL 49. panta piemērošanai nav bijis īsta iemesla.

Diemžēl, kā atzina AT tiesneši, visi no apskatā aplūkotajiem tiesu spriedumiem šai brīdī jau ir stājušies likumīgā spēkā un, pat konstatējot, ka kāds no tiem nav pilnībā pamatots, neko vairs nevar mainīt.

P. Gruziņš izteica arī kritiku par Ministru kabineta noteikumiem, kuros nosauktas sevišķi bīstamas narkotiskās un psihotropās vielas – par darbībām ar kurām KL 253. pantā noteiktais minimālais sods ir astoņi gadi brīvības atņemšana. Šādu vielu sarakstā ir iekļauti arī, piemēram, magoņu salmi. Senators aicināja pārdomāt, vai tie ir pieskaitāmi šādas kategorijas narkotiskajām vielām un vai darbībām ar tiem astoņu gadu brīvības atņemšana ir samērīgs sods.

Analizējot tiesu spriedumus, tiesneši bija secinājuši arī to, ka cēloņi mīkstajiem sodiem, kas tiek piemēroti par darbībām ar narkotiskajām vielām, meklējami nekvalitatīvajos vai nepietiekamajos pierādījumos, kas savākti pirmstiesas izmeklēšanā. Un, kā sarunā ar žurnālistiem vairākkārt uzsvēra AT tiesneši, — tiesas savos spriedumos nevar balstīties uz pieņēmumiem.

Ar AT veikto apkopojumu bija iepazinies arī ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Viņš atzina, ka atsevišķos gadījumos tiesām nodotajās lietās varētu būt rūpīgāk sagatavoti pierādījumi. Turklāt, kā atzina J. Maizītis, viņš mudinās savas iestādes darbiniekus — prokurorus — daudz aktīvāk piedalīties šāda veida noziegumu sodu politikas veidošanā ar tiem pieejamo līdzekli — prokurora protestu. Kā liecina statistika, apskatā aptvertajā 2001. gadā ar narkotiskajām un psihotropajām vielām saistītajās lietās ir iesniegti tikai pieci prokuroru protesti.

Pēc šī apkopojuma analīzes AT ir ieteikusi AT Krimināllietu tiesu palātai turpmāk regulāri analizēt tiesu praksi lietās, kas saistītas ar narkotiskajām un psihotropajām vielām, un sniegt rekomendācijas Latvijas tiesām vienveidīgas un likumam atbilstošas prakses attīstīšanai.

“LV” informācija

No Latvijas Krimināllikuma:

49.pants. Vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods

(1) Ja tiesa, ievērojot vairākus vainīgā atbildību mīkstinošos apstākļus un vainīgā personību, atzīst par nepieciešamu noteikt viņam sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēta likumā, vai atzīst par nepieciešamu noteikt citu, vieglāka soda veidu, tā var sodu attiecīgi mīkstināt, spriedumā obligāti norādot šāda nolēmuma motīvus.