jurista vārds Nr.24 (38)

Par Satversmes tiesu kā Satversmes garantu

Jānis Muižnieks, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

Satversmes tiesa ir viens no demokrātiskas, tiesiskas valsts stūrakmeņiem, kam jāizšķir jautājumi valsts izdoto normatīvo aktu atbilstībai valsts pamatlikumam — Satversmei.

Latvijas Republikā jau no 1990. gada 4. maija it kā bija paredzēts izveidot Konstitucionālo tiesu, 5. Saeimā tika izstrādāts un daļēji pieņemts Satversmes tiesas likums, bet tikai 6. Saeima 1996. gada 5. jūnijā pieņēma un Valsts prezidents 1996. gada 14. jūnijā izsludināja “Satversmes tiesas likumu”.

Tā kā Latvijas Republikas Satversme līdz šim neparedzēja tādu tiesas institūciju — Satversmes tiesu, tad Saeima izdarīja grozījumus arī Satversmes 85. pantā. Satversmes 85. pants paredzēja, ka “Latvijā pastāv zvērināto tiesas uz sevišķa likuma pamata”. Šobrīd Satversmes 85. pants nosaka, ka “Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas. Satversmes tiesas tiesnešus uz likumā noteikto laiku apstiprina Saeima, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu”.

Tādējādi Saeima ne tikai radīja konstitucionālo bāzi Satversmes tiesas izveidošanai, bet arī likvidēja normu par zvērināto tiesām, kas Latvijā nekad netika izveidotas un, jādomā, arī nebūtu bijušas.

Jau pirms diviem gadiem 5. Saeima, izdarot grozījumus likumā “Par tiesu varu”, iekļāva normu par atsevišķas Satversmes tiesas izveidošanu, lai gan sākotnēji šis 1992. gada 15. decembrī pieņemtais likums paredzēja Satversmes tiesas funkciju uzticēšanu Augstākajai tiesai.

Tāds īsumā ir vēsturiskais atskats uz Satversmes tiesas juridiskās bāzes tapšanu 6 gadu garumā.

Satversmes tiesas darbības juridiskais pamats ir “Satversmes tiesas likums”, kas nosaka šīs tiesas izveidošanas principus, kompetenci, lietu ierosināšanas un izskatīšanas kārtību. Šobrīd, kad Satversmes tiesas vēl praktiski nav, protams, nav iespējams dot galīgu atbildi uz jautājumu — vai tā būs Satversmes ievērošanas garants un vai nebūs politiskā tiesa, kā tā ir dažkārt nosaukta presē. Par to acīmredzot pilnībā varēs pārliecināties laika gaitā, kad Satversmes tiesa darbosies. Lai gan arī tad, kad Satversmes tiesa darbosies, vieniem tās spriedumi būs Satversmes ievērošanas garants, bet citiem, savukārt, — pretēji.

Kā jau teikts, 1992. gada 15. decembrī pieņemtais likums “Par tiesu varu” paredzēja Satversmes tiesas funkciju uzticēšanu Augstākajai tiesai. Jāatgādina, ka šo likumu pieņēma vēl Latvijas Republikas Augstākā padome un šādas jautājuma nostādnes — Augstākā tiesa vienlaicīgi arī kā Satversmes tiesa — galvenais aizstāvis bija toreizējais Augstākas tiesas priekšsēdētājs G. Zemribo, kurš vienlaicīgi bija arī ši likumprojekta izstrādes darba grupas vadītājs. Toreiz likumdevējs pie šī jautājuma — tādu vai citādu iemeslu dēļ — arī īpaši nepakavējās un arī dikusijas pēc būtības nebija.

Bet jau 1994. gada 15. jūnijā 5. Saeima izdarīja grozījumus likumā “Par tiesu varu”, noņemot Augstākajai tiesai Satversmes tiesas funkcijas un paredzot izveidot atsevišķu Satversmes tiesu. Savukārt šīs idejas virzītājs bija toreizējais tieslietu ministrs un “Latvijas ceļa” deputāts E.Levits.

Arī šis likuma grozījums neradīja īpašas diskusijas Saeimā — no vienas puses — idejas autori pārzinot situāciju, prasmīgi aizstāvēja savu viedokli,— no otras puses — pretinieki neatrada pietiekami pārliecinošus argumentus, kā arī neuzskatīja šo jautājumu par īpaši svarīgu. 5. Saeima bija strādājusi tikai vienu gadu, un katra politiskā partija virzīja savus, viņasprāt, svarīgākos jautājumus, īpaši neiedziļinoties citu politisko partiju aktivitātēs, ja tās neradīja vai nevarēja radīt plašu politisko rezonansi. Būt vai nebūt Satversmes tiesai un kādai tai būt, tas, protams, sabiedrībā nekādu rezonansi neradīja. Šeit arī vietā ir atgādinājums, ka “Latvijas ceļa” programma un “Deklarācija par Ministru kabineta darbību” paredzēja Satversmes tiesas izveidošanu, ko arī “Latvijas ceļš” mēģināja realizēt 5.