Tiesu sistēmā ledus nav stāvējis uz vietas

Savas pastāvēšanas ilgajos gados "Jurista Vārda" autoru, domubiedru un ceļabiedru loks ir izveidojies ļoti plašs, bet ierobežotās vietas dēļ uz 1. decembra pasākumu līdz ar konkursa dalībniekiem, žūriju un sekciju īpašajiem atbalstītājiem bija iespējams uzaicināt pavisam nedaudz viesu. Starp tiem bija arī bijušais Augstākās tiesas senators un priekšsēdētājs Andris Guļāns, kurš tika intervēts pirms 20 gadiem iznākušajā pirmajā žurnālā un tāpēc tika aicināts teikt uzrunu arī šo svētku pasākumā.

Toreiz intervijā ar nosaukumu "Tiesu sistēmā ledus ir sakustējies" A. Guļāns dalījās arī pārdomās par nākotnes plāniem, kam tiesu sistēma tobrīd gatavojās, piemēram, Administratīvā departamenta izveidei Augstākajā tiesā, jo 2004. gada 1. februārī bija sagaidāma Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās un bija jāgādā par kasācijas instanci šajās lietās. Bija arī sagaidāma Tiesu administrācijas darbības uzsākšana, un vēl tika spriests par Tieslietu padomes izveidi, lai gan, kā tolaik intervijā sacīja Guļāna kungs, par to vēl daudz nezināmā un, "šķiet, nav pietiekami skaidrs, kādas būs tās funkcijas".

Jubilejas pasākumā, uzrunājot klātesošos un atskatoties uz aizvadītajiem gadiem kontekstā ar savulaik intervijā pausto, A. Guļāns atzina: arī pēdējos 20 gados tiesu sistēmā ledus nav stāvējis uz vietas. Tas, kam toreiz gatavojās un ko tikai plānoja, šodien jau ir ierasta ikdiena. Vēl ir, kurp tiekties, taču 20 gados daudz ir paveikts, un sava loma tajā noteikti bijusi arī "Jurista Vārdam".

Uz žurnāla ieguldījumu Latvijas tiesiskās sistēmas attīstībā savā uzrunā uzmanību vērsa arī ilggadēja "Jurista Vārda" autore un pašreizējā tieslietu ministre Dr. iur. Inese Lībiņa-Egnere. Viņas pirmā publikācija "Jurista Vārdā" 2007. gadā bija veltīta toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera jaunizveidotajai Konstitucionālo tiesību komisijai. Būdama Valsts prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos, rakstā "Vai tiks gatavota jauna Satversme" viņa sniedza pārskatu par jaunās komisijas sastāvu un funkcijām, tostarp norādot, ka tās uzdevums būs arī veicināt zinātniskus pētījumus un kvalificētu diskusiju par aktuāliem tiesību jautājumiem.

Arī sveicot "Jurista Vārdu" 20. jubilejā, I. Lībiņa-Egnere uzsvēra redakcijas līdzdalību tieslietu sistēmas pilnveidē, kas tiek veikts tieši ar profesionālu domapmaiņu par aktuāliem tiesību jautājumiem – ne tikai žurnāla lappusēs, bet arī organizējot konferences un diskusijas un īstenojot citas ieceres. Tieslietu ministre atzinīgi novērtēja arī redakcijas aktivitātes, rīkojot studentu pētniecisko darbu konkursu un atbalstot topošos juristus. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka tiesiska valsts ir nepārtraukts darbs, tādēļ nav iespējams tāds brīdis, kad visas virsotnes ir sasniegtas, vēlot arī "Juristam Vārdam" turpināt sev izvirzīt aizvien jaunas virsotnes un tiekties uz tām.

Šajā garajā ceļā ar skatu uz tiesiskuma virsotnēm "Jurista Vārdā" bijuši daudzi ceļabiedri, no kuriem lielākā daļa šobrīd veiksmīgi turpina savu profesionālo karjeru tieslietu sistēmā, valsts pārvaldē vai akadēmiskajā vidē. Tāpēc, pirms ķerties pie pētniecisko darbu konkursa laureātu paziņošanas, "Jurista Vārda" galvenā (un līdz šim vienīgā) redaktore Dina Gailīte klātesošajiem uzsvēra arī katra redakcijas bijušā un esošā darbinieka lomu un nozīmību žurnāla kopējo mērķu sasniegšanā. Ieskatu to praktiskajā izpausmē viesiem sniedza arī neliels videomateriāls, atspoguļojot būtiskākās norises un pieturas punktus "Jurista Vārda" 20 gadu vēsturē. Šobrīd video pieejams arī juristavards.lv.

Noskaidroti 18. pētniecisko darbu konkursa laureāti

Pēc viesu uzrunām un video noskatīšanās sekoja pasākuma svinīgās daļas kulminācija jeb šā gada studentu pētniecisko darbu konkursa dalībnieku un laureātu sumināšana.

Visupirms atskatoties uz konkursa norisi, – šogad redakcija saņēma 42 darbus, no tiem 12 maģistra, 19 bakalaura un10 studiju darbus, kā arī vienu speciāli konkursam rakstītu darbu. Konkursā piedalījās studenti no piecām augstskolām: Daugavpils Universitātes, Latvijas Universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas.

Visi konkursam iesūtītie darbi tika iedalīti sešās šādās sekcijās: Civiltiesību sekcija; Krimināltiesību un kriminālprocesa tiesību sekcija; Tiesību teorijas, vēstures, filozofijas un valststiesību sekcija; Eiropas Savienības, starptautisko tiesību un cilvēktiesību sekcija; Administratīvo tiesību sekcija un Frīdriha Georga fon Bunges Cerību balvas sekcija. Anonimizētos darbus vērtēja neatkarīga žūrija – katrā sekcijā tie bija trīs jomā atzīti profesionāļi vai akadēmiķi. Dažās sekcijās uzvarētāju noteica vien dažu punktu starpība, un tika piešķirtas arī veicināšanas balvas.

Civiltiesību sekcijas rezultāti

Summējot žūrijas vērtējumus, Civiltiesību sekcijā uzvarēja Laura Grodze ar darbu "Paliatīvā aprūpe un tās civiltiesiskais nodrošinājums", bet veicināšanas balva tika piešķirta Elvim Groskopam par darbu "Aliud un Peius lietas nošķiršana". Sekcijas īpašā atbalstītāja – "ZAB Sorainen" – balvas pasniedza šā biroja partneris un zvērināts advokāts Andris Tauriņš. Gan šīs, gan visu pārējo sekciju laureāti balvās vēl saņēma arī konkursa rīkotāja un Tiesu namu aģentūras kā atbalstītāja sarūpētās balvas – juridisko literatūru un "Jurista Vārda" abonementus.

Šajā sekcijā vēl piedalījās: Katrīna Lupolova (ar darbu "Notariālo funkciju realizācija bāriņtiesās"); Reinis Šķiņķis ("Konkurences ierobežojums pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās un komercnoslēpuma neizpaušanas pienākums darba tiesībās"); Elizabete Sināte ("Paternitātes noteikšana, tās apstrīdēšanas subjekti un termiņi"); Niks Gruntmanis ("Psiholoģiskais terors darba tiesiskajās attiecībās"); Marta Līva Meliņa ("Neatņemamās daļas tiesīgo atstumšana no mantojuma"); Amanda Tāraude ("Saskarsmes tiesība un tās īstenošanas izaicinājumi") un Katrīna Luīze Pētersone ("Uzturlīdzekļu tiesiskā regulējuma problemātika Latvijā").

Šīs sekcijas žūrijā bija Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ilze Celmiņa, Ekonomisko lietu tiesas tiesnese Dr. iur. Vija Kalniņa un zvērināts advokāts Andris Tauriņš.

Krimināltiesību un kriminālprocesa tiesību sekcijas rezultāti

Krimināltiesību sekcijā par labāko tika atzīts Andra Gindras darbs "Resocializācija kā soda izciešanas mērķis no bērna labāko interešu aspekta", bet veicināšanas balva tika piešķirta Renātei Vitkovskai par darbu "Netiešie pierādījumi kriminālprocesā". Šīs sekcijas sponsora – "Zvērināta advokāta S. Vārpiņa birojs" – balvas abiem konkursantiem pasniedza zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Šīs sekcijas darbu sacīkstē vēl piedalījās: Kitija Koroševska ("Noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas nenoskaidrošanas tiesiskās sekas kriminālprocesā"); Elīza Elza Šmite ("Kriminālprocesa īpatnības attiecībā uz nepilngadīgajiem, kā personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību"); Nikola Salniņa ("Garīdznieka grēksūdzes noslēpums kā kriminālprocesuāli aizsargājamais profesionālais noslēpums"); Edijs Bierands ("Atsevišķi pierādīšanas un pierādījumu aspekti saistībā ar mantas izcelsmi kriminālprocesā un procesā par noziedzīgi iegūtu mantu").

Šajā sekcijā darbus vērtēja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Dr. iur. Andrejs Judins, zvērināta advokāta palīdze Ērika Gribonika un zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Tiesību teorijas, vēstures, filozofijas un valststiesību sekcijas rezultāti

Šajā sekcijā pārliecinošu uzvaru guva Odrijas Margenes darbs "Saprātīgums kā visu lietu mērs jurisprudencē". Sponsora – "Zvērinātu advokātu birojs FORT" – balvu viņai pasniedza biroja partneris, zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis, kā arī savu simpātiju balvu tieši O. Margenei piešķīra sekcijas žūrijas pārstāvis Dr. iur. Māris Onževs. Jāpiebilst, ka O. Margene konkursā piedalījās arī pirms diviem gadiem, un arī toreiz ar darbu "Šaubu jēdziena izpratne, saturs un nozīme juridiskajā diskursā" viņa kļuva par Tiesību teorijas un vēstures sekcijas laureāti.

Šajā sekcijā vēl piedalījās: Samanta Jurāne ("Publisko iepirkumu pašvaldību vajadzībām normatīvā regulējuma piemērošanas problemātika praksē"); Lauma Nagle ("Komunikācijas ētikas standarti tiesnešiem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem"); Anete Gaiķe ("Labas likumdošanas principa nozīme likumdošanas procesā"); Krista Asmusa ("Trauksmes cēlēju aizsardzība kā vārda brīvības elements"); Arianda Jonāne ("Tiesību teorijas kā studiju kursa attīstība Latvijas teritorijā no 1985. gada līdz 2022. gadam").

Sekcijas žūrijā bija Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, Dr. iur. Māris Onževs un zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis.

Eiropas Savienības, starptautisko tiesību un cilvēktiesību sekcijas rezultāti

Apkopojot žūrijas vērtējumu, par šīs sekcijas laureāti kļuva Sabīne Jansone ar darbu "Eiropas Savienības sankciju regulējuma piemērošana Eiropas Savienības tiesu praksē". Konkurence bija sīva, tādēļ šajā sekcijā tika piešķirtas arī divas veicināšanas balvas, un tās saņēma Nils Aigars Pužulis par darbu "Referendums: tautas pašnoteikšanās līdzeklis valsts neatkarības dibināšanai" un Kristīne Buholte par darbu "Ieteikuma tiesību loma Eiropas Savienības tiesībās". Laureātiem sponsora balvas šajā sekcijā sagādāja "ZAB Vilgerts", un tās pasniedza biroja partnere, zvērināta advokāte Jūlija Jerņeva, savukārt savu simpātiju balvu S. Jansonei pasniedza arī Viktorija Soņeca.

Bez jau nosauktajiem laureātiem šajā sekcijā piedalījās arī Alma Vilma Gūtmane ar darbu "Starptautiska tribunāla izveides aspekti Krievijas – Ukrainas kara kontekstā" un Viktorija Gilberte ar darbu "Aizliegums militārām personām būt politiskās partijās". Savukārt sekcijas žūrijā bija Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns Jānis Grasis, zvērināta advokāte Jūlija Jerņeva un Eiropas Savienības tiesību eksperte Viktorija Soņeca.

Administratīvo tiesību sekcijas rezultāti

Šajā sekcijā uzvarēja Janeta Dzērve-Pavloviča ar darbu "Problemātika lietās par izmaksām no Ārstniecības riska fonda". Sponsora – "ZAB Eversheds Sutherland Bitāns" – balvu pasniedza biroja vecākais partneris un zvērināts advokāts Māris Vainovskis. Birojs piešķīra arī divas savas specbalvas – Agrim Ratnikam un Annijai Ābelei.

Šīs sekcijas darbu konkursā piedalījās arī Leina Lukrēcija Rubļevska ("Personas datu apstrādes tiesiskais regulējums un tā piemērošanas problemātika tīmekļa vietnēs"); Emīlija Eklone ("Bāriņtiesu reforma Latvijā"); Agris Ratniks ("Augstākās izglītības ieguve kā administratīvais process"); Annija Ābele ("Karavīru disciplināratbildības piemērošanas problēmas") un Agnese Pūga ("Atbildētāja institūts un tā noteikšana administratīvajā procesā tiesā").

Sekcijas žūrijā bija Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, zvērināts advokāts Māris Vainovskis un Dr. iur. Aleksandrs Potaičuks.

Frīdriha Georga fon Bunges Cerību balvas rezultāti

Šajā sekcijā uzvarēja Roberts Kokins ar darbu "Pašvaldību autonomās funkcijas veikt darbu ar jaunatni tvērums", bet veicināšanas balvas saņēma arī Paula Vītuma ("Inflācijas koeficienta nozīme, nosakot kaitējuma atlīdzinājuma apmēru administratīvajās lietās") un Dmitrijs Miņejevs ("Bērna aprūpes vēsture un mūsdienu tiesiskā izpratne"). Uzvarētājiem savas balvas sagādāja "ZAB Cobalt", un laureātiem tās pasniedza biroja vadošais partneris, zvērināts advokāts Lauris Liepa.

Šīs sekcijas darbu konkursā vēl piedalījās: Patrīcija France ("Karteļu identificēšana saskaņā ar Latvijas Konkurences likuma 11. pantu"); Kitija Zalužinska ("Pacienta pienākuma jēdziens un tā veidi"); Inka Indriksone ("Naida runa kā vārda brīvības robežas pārkāpums"); Saulcerīte Skrūzmane ("Jāņa Raiņa tiesībfilozofiskie uzskati"); Niks Žurats ("Novērtējuma brīvība un tās konstatēšanas priekšnoteikumi"); Jekaterina Puzirevska ("Tiesu varas neatkarība kā taisnas tiesas garants") un Eduards Romans ("Valsts rūpības nozīme faktiskās rīcības tiesiskuma izvērtējumā").

Sekcijas darbus vērtēja Biznesa augstskolas "Turība" profesore Ingrīda Veikša, Tiesībsarga biroja darbinieki un zvērināts advokāts Lauris Liepa.

Profesora Kalvja Torgāna Galvenā balva

Pēc visu sekciju laureātu apbalvošanas tika paziņots arī šī gada konkursa galvenās balvas ieguvējs. Tā nosaukta Kalvja Torgāna (1939–2021) vārdā, šādi godinot profesora piemiņu, jo viņš ir ne tikai izcils tiesībnieks, bet arī vienmēr ir bijis "Jurista Vārda" atbalstītājs, padomdevējs un domubiedrs.

Konkursa galvenās balvas ieguvēju koleģiāli nosaka "Jurista Vārda" redakcija, izvērtējot visu sekciju uzvarētāju darbus. Tādējādi par 2023. gada pētniecisko darbu konkursa galvenās balvas ieguvēju tika atzīta Odrija Margene ar darbu "Saprātīgums kā visu lietu mērs jurisprudencē", kura zinātnisko izstrādi vadījusi Dr. iur. Elīna Grigore-Bāra. Galveno balvu – žurnāla izdevēja VSIA "Latvijas Vēstnesis" piešķirto naudas prēmiju un Tiesu namu aģentūras apgādā izdoto grāmatu "Kalvis Torgāns civiltiesībās un dzīvē" laureātei pasniedza profesora dzīvesbiedre Antra Torgāne.

O. Margenes darbs "Saprātīgums kā visu lietu mērs jurisprudencē" sniedz jaunu perspektīvu, kādā aplūkot saprātīguma jēdzienu. Pētījuma aktualitāte izpaužas secinājumā par saprātīgumu kā juristiem pieņemamu terminu, kurā ietvert visu to, ko jurists ar juridiskiem paņēmieniem nespēj un negrib aprakstīt, un par saprātīgumu kā tiltu starp tiesībām un morāli. Pētījuma praktiskais pielietojums rodams, vērtējot situācijas, kuras formāli atzīstamas par likumīgām, bet savā būtībā ir patvaļīgas; kā arī piepildot ar saturu atsevišķus nenoteiktos tiesību jēdzienus, uz kuriem attiecināms saprātīguma kritērijs.

"Jurista Vārds" augsti novērtē ikviena studentu līdzdalību konkursā, jo tā pirmām kārtām ir liela drosme un pieredze! Žurnāla redakcija izsaka pateicību arī konkursantu darbu vadītājiem. Tāpat īpaša pateicība pienākas arī konkursa atbalstītājiem – sekciju sponsoriem zvērinātu advokātu birojiem, kā arī Tiesu namu aģentūrai un "Latvijas Vēstnesim" par balvu fondu, un Latvijas Nacionālajai bibliotēkai – par viesmīlību un atsaucību pasākuma organizēšanā.