1. Sūdzība, nevis pieteikums

Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 64. panta otrā daļa paredz iespēju vērsties tiesā ar sūdzību par iestādes lēmumu pagarināt administratīvā akta izdošanas termiņu.

Praksē privātpersonas dažkārt nepievērš pienācīgu vērību tam, ka tiesā ir jāvēršas ar sūdzību, nevis pieteikumu. Juridiskajā literatūrā skaidrots, ka sūdzību lietu izskatīšanai APL paredz īpašu – vienkāršotu – izskatīšanas kārtību.¹ Līdz ar to jāpatur prātā vairāki būtiski aspekti.

Pirmkārt, iesniedzot sūdzību, ir pārsūdzams vienīgi procesuālais lēmums. Neskatoties uz to, mēdz gadīties, ka privātpersona papildus lūdz izdot labvēlīgu administratīvo aktu. Šādos gadījumos tiesa pieņem iesniedzēja sūdzību un ierosina sūdzības lietu. Tās ietvaros tiek vērtēts tikai tas, vai iestāde pamatoti pagarinājusi iesnieguma izskatīšanas termiņu. Sūdzības apmierināšanas gadījumā tiesa nosaka iestādei termiņu, kurā jāizskata iesniegums.² Attiecībā uz lūgumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu tiesu praksē tiek skaidrots, ka administratīvais process iestādē vēl nav noslēdzies un iesniedzējs par labvēlīga administratīvā akta izdošanu tiesā varēs vērsties, ja saņems atteikumu.³ Citiem vārdiem sakot, nav ievērota attiecīgajai lietu kategorijai likumā noteiktā lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtība.⁴ Tādējādi konkrētās kategorijas lietās ir pārsūdzams tikai lēmums par termiņa pagarināšanu.

Otrkārt, par sūdzības iesniegšanu nav jāmaksā valsts nodeva. To, protams, var atgūt, bet šis process no privātpersonas prasa papildu laiku un pūles, jo jāvēršas ar iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā.

Treškārt, lai sūdzībai būtu jēga, tā ir iesniedzama savlaicīgi. Tiesa sūdzību lietas skata ārpus kārtas. Ievērojot konkrētā jautājuma specifiku, attiecīgās kategorijas lietas parasti tiek izskatītas mēneša laikā no to ierosināšanas brīža. Ir gadījumi, kad jautājuma steidzamības dēļ tas tiek paveikts ātrāk. Neskatoties uz to, ļoti liela nozīme ir arī paša iesniedzēja savlaicīgai rīcībai, ko apliecina turpmāk aplūkotie gadījumi. Proti, pirmajā piemērā tiesnesis atteicās pieņemt iesniedzēja sūdzību, jo konstatēja, ka administratīvais akts jau ir izdots.⁵ No tiesneša lēmuma izriet, ka tas bija izdots jau labu laiku pirms sūdzības saņemšanas tiesā. Otrajā piemērā tiesa izbeidza tiesvedību, jo konstatēja, ka iestāde attiecīgo administratīvo aktu ir izdevusi pirms tiesa izskatījusi sūdzību.⁶ No tiesas lēmuma ir secināms, ka administratīvais akts tika izdots termiņā, kas iestājās jau trešajā dienā pēc sūdzības saņemšanas tiesā. Trešajā piemērā tiesa iesniedzēja sūdzību apmierināja, tomēr nesaredzēja iespēju noteikt ātrāku administratīvā akta izdošanas termiņu tā iemesla dēļ, ka tas beidzās jau pēc nedēļas.⁷ Līdz ar to, lai novērstu administratīvā akta izdošanas kavēšanu, ir jārīkojas bez jebkādas vilcināšanās.

Ceturtkārt, tiesa sūdzību lietas parasti izskata rakstveida procesā, un tajās pieņemtie nolēmumi nav pārsūdzami.