Viena no nozarēm, kurā ir ļoti svarīgs cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības nodrošinājums, ir darba sfēra. Tā ieņem nozīmīgu vietu indivīda dzīvē, un arī darba attiecībās darbinieks vienmēr lielākā vai mazākā mērā ir pakļauts darba devējam un no viņa atkarīgs, tādēļ šo attiecību līdzsvarošanas nolūkā uzmanība jāpievērš tieši darbinieka tiesību nodrošinājumam.

Starptautiskie cilvēktiesību dokumenti (izdoti ANO, Starptautiskās darba organizācijas (SDO), Eiropas Padomes ietvaros) atzīst katra cilvēka tiesības uz darbu, nediskriminācijas principu darba attiecībās, kā arī valstis apņemas garantēt katra tiesības uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem. Latvija, ratificējot šos dokumentus, ir uzņēmusies saistības, taču jāņem vērā, ka tās ir cilvēka ekonomiskās un sociālās tiesības, kas saskaņā ar ANO Starptautiskā pakta par sociālajām, ekonomiskajām un kultūras tiesībām 2.