Par tiesu reformu. Soli pa solim

Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas ir notikušas ļoti būtiskas pārmaiņas, kas ietekmējušas daudzas mūsu sabiedrības sfēras. Šīs pārmaiņas neizbēgami radījušas problēmas un grūti pārvaramas sekas, kuras izraisījušas sabiedrības noteiktas daļas neapmierinātību. Jautājumi, kas saistīti ar tiesu varas problēmām, bieži vien ir bijuši sabiedrības un pašu tiesnešu kritikas objekts. Liela daļa šīs kritikas ir bijusi un joprojām ir pamatota un galvenokārt vērsta uz to, lai akcentētu sabiedrības un attiecīgo amatpersonu uzmanību uz aktuālām problēmām un paātrinātu to risinājumu.

Tomēr ikdienas steiga un straujais, notikumiem bagātais dzīves ritms nereti traucē saskatīt un novērtēt to pozitīvo, kas ir noticis pēdējo gadu laikā. Lielā mērā tas sakņojas mūsu mentalitātē un samērā godīgā attieksmē pret padarīto.

Bieži vien pārlieka aizraušanās ar kritiku un nespēja pievērst sabiedrības uzmanību sasniegtajam, manuprāt, rada maldīgu priekšstatu par valsts un sabiedrības attīstības procesiem pēc neatkarības atjaunošanas un nodara mums noteiktu kaitējumu.

Juristu konferencei, kas šeit notiek pēc Valsts prezidenta iniciatīvas, ir īpaša nozīme un nepieciešamība, lai uzsvērtu būtiskāko un svarīgāko mūsu valstī, kas ir noticis dažādās mūsu dzīves nozarēs, tajā skaitā arī tiesu sistēmā un tās darbībā.

Tiesu reformas ideja, kas radās jau pirms atmodas laika aktivitātēm, pakāpeniski tika pilnveidota un attīstīta Juristu biedrības pasākumos. Šīs idejas īstenošanā savu ieguldījumu deva arī Augstākās tiesas plēnums (plēnums ir visu tiesnešu kopsapulce), kas 1990.gada 14.februārī pieņēma lēmumu: tiesneša amats nav savienojams ar piederību politiskajām partijām vai sabiedriski politiskajām organizācijām. Lēmums galvenokārt bija vērsts pret komunistiskās partijas ietekmi tiesu sistēmā.