Lai arī Ģenerālprokuratūra neapstrīd, ka valsts augstāko amatpersonu pienākumu izpildes gaitā var rasties situācijas, kad komandējuma nodrošināšanā nepieciešams izmantot gaisa transporta līgumreisu pakalpojumus, tomēr šobrīd nepastāv normatīvais regulējums, kas reglamentētu gaisa transporta līgumreisu pakalpojumu saņemšanu un tas novedis pie nepamatotas Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 32. punkta tvēruma paplašināšanas pretēji Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertajam likumības principam.

Pārbaudē konstatēts, ka speciālajiem līgumreisiem, kas tika organizēti no 2021. līdz 2023. gadam, tika izlietotas lielākas summas nekā bija paredzēts līgumos, kas noslēgti ar ceļojumu aģentūrām par līgumreisu organizēšanu. Secināts, ka Valsts kancelejas rīcība, nerīkojot publisko iepirkumu par komandējumu nodrošināšanu, neskatoties uz to, ka prognozējamā līgumcena ar lielu iespējamību pārsniegtu Ministru kabineta noteiktās līgumcenu robežvērtības, liecina par nepamatotu Publisko iepirkumu likuma 5. panta 13. punktā ietvertā izņēmuma piemērošanu.

Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļas prokurore Valsts kancelejai ir uzdevusi sešu mēnešu laikā izstrādāt normatīvo regulējumu, kas paredz nosacījumus iespējamas speciālo līgumreisu pakalpojumu iegādes komandējumu nodrošināšanai, tajā skaitā arī komandējumiem uz Eiropas Savienības institūciju sanāksmēm,  kā arī izstrādāt Valsts Kancelejas iekšējo regulējumu iepirkumu plānošanas, organizēšanas un līgumu izpildes uzraudzības procesa nodrošināšanai atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām.

Pārbaudes lieta satur ziņas, ka laika periodā no 2019. gada līdz 2023. gadam saistībā ar gaisa transporta līgumreisu pakalpojumu izmantošanu Ministru prezidenta un delegācijas locekļu ārvalsts komandējumiem, Valsts kancelejā, iespējams, nav ņemti vērā lietderības apsvērumi, izvirzītie mērķi nav sasniegti ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēlei nav rīkots publisks iepirkums, kā rezultātā Valsts kancelejā, kura ir atbildīga par Ministru kabineta budžeta uzraudzību, iespējams, ir izšķērdēti finanšu līdzekļi lielā apmērā. Līdz ar to, pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, atbildība par kuru paredzēta Krimināllikuma 179. panta trešajā daļā (izšķērdēšana).

Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļas prokurore ir pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu par Krimināllikuma 179. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.  Pirmstiesas kriminālprocesa veikšana ir uzdota Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.