Viņš skaidroja, ka vidējais lietu izskatīšanas termiņš ir 7,9 mēneši pirmajā instancē un 4,2 mēneši otrajā instancē. "Gada laikā lielākā daļa krimināllietu tiek izskatītas, tas ir vidējais rādītājs," paskaidroja A.Strupišs.

A.Strupišs, norādīja, ka šādi rādītāji ir ne tikai labi Latvijas kontekstā, bet arī salīdzinājumā ar citām valstīm.

Vidējais prognozējamais lietu izskatīšanas termiņš Augstākajā tiesā (AT) šogad civillietās plānots - 18 mēneši, krimināllietām - desmit mēneši, administratīvajām lietām - 24 mēneši, aģentūru LETA iepriekš informēja Tieslietu padomē.

Nosakot lietu izskatīšanas termiņu, vērā ņemti iepriekšējā gada faktiskie lietu izskatīšanas rādītāji un plānotie faktori, kas var ietekmēt izskatīšanas termiņus šajā gadā.

Civillietu departamentam un Krimināllietu departamentam šāds lietu izskatīšanas termiņš bija plānots arī pagājušajā gadā, bet faktiskā izpilde bija mazāka - Civillietu departamentam 17, Krimināllietu departamentam 9,2 mēneši. Savukārt Administratīvo lietu departamentam pagājušajā gadā bija plānots lietas izskatīt vidēji 18 mēnešos, bet faktiski bija 32,1 mēneši.

Administratīvo lietu departamenta vidējo lietu izskatīšanas ilgumu ietekmējusi tiesvedību apturēšana lietās, kurās departaments uzdevis prejudiciālos jautājumus Eiropas Savienības Tiesai (EST). Pagājušajā gadā pabeigts izskatīt ar spriedumiem vairāk nekā 45 lietas, kurās bija apturēta tiesvedība sakarā ar vēršanos EST. Pamatā tās bija lietas, kurās mazās hidroelektrostacijas vērsās tiesā ar pieteikumiem par zaudējumu atlīdzināšanu sakarā ar to, ka regulators nebija noteicis elektroenerģijas realizācijas vidējo tarifu.

Tik daudz apturētu lietu šajā gadā netiek plānots, taču katrs prejudiciālais jautājums EST, tāpat arī pieteikums Satversmes tiesai aptur lietas izskatīšanu AT un pagarina kopējo lietas izskatīšanas laiku.

Tieslietu padomes sēdē tika paustas bažas, ka divi gadi lietas izskatīšanai kasācijas instancē administratīvajām lietām un 1,5 gadi civillietām ir pārāk ilgs termiņš no lietas dalībnieku skatupunkta.

Tikmēr ģenerālprokurors Juris Stukāns šonedēļ Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē sūrojās, ka tiesas nespēj nodrošināt saprātīgi ātru lietu izskatīšanu.

"Neskatoties uz to, ka pēdējos trīs gados tiesām nodoto lietu skaits ir samazinājies uz pusi, tiesas nespēj nodrošināt saprātīgi ātru lietas izskatīšanu," izteicās J.Stukāns.

Arī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš Saeimas komisijā papildināja, ka līdz šim apkopotā informācija liecina, ka tiesās ir ļoti iestrēgušas un ilgi neizskatītas lietas.

"Ja, piemēram, runājam par Ģenerālprokuratūras Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļu, tad viņiem trīs gadu atpakaļ bija 54 lietas neizskatītas, bet pagājušā gada beigās - 48 lietas. Samazinājums ir ļoti minimāls. Dažas lietas ir tik ilgstoši iestrēgušas, ka, patiesību sakot, zaudē jēgu process, un iespējamais sods nesasniedz savu mērķi," izteicās A.Kalniņš.