Patlaban zemes nomas līgumu var slēgt uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem, savukārt publiskas personas apbūvēta zemesgabala nomas līgumu var slēgt uz laiku, uz kādu tiek slēgts uz tā esošo būvju nomas līgums – ne ilgāk par 12 gadiem. Likumprojekta autori atzīmē, ka grozījumi rosināti, lai, nosakot vienādu maksimālo līgumu slēgšanas termiņu, uzlabotu publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību.

Ar grozījumiem arī plānots noteikt, ka, lai nodrošinātu aktuālajai tirgus situācijai atbilstošas nomas maksas efektīvu iekasēšanu, iznomātājam ir pienākums ne retāk kā reizi sešos gados pārskatīt nomas maksas apmēru.

Šāds risinājums ierobežotu gadījumus, kad nomnieka konkurenti ļaunprātīgi mēdz izmantot izsoles negodīgai konkurencei, nosolot augstāko nomas maksu par objektu, kuru tas nav plānojis izmantot savā darbībā, tomēr tādējādi panākot konkurenta aiziešanu no nomātajām telpām. Lauku rajonos šāda negodīga konkurence godprātīgam nomniekam un komersantam var nozīmēt aiziešanu no konkrētās pašvaldības vispār, jo līdzvērtīgas telpas komercdarbības veikšanai pašvaldības rīcībā var nebūt.

Grozījumu izstrādātāji prognozē, ka, pagarinot nomas termiņu, varētu pieaugt nomnieku interese, kas savukārt dotu iespēju iegūt lielāku nomas maksu, līdz ar to palielinātos ekonomiskā aktivitāte un uzlabotos uzņēmējdarbības vide, padarot to pievilcīgāku vietējiem un ārvalstu komersantiem.

Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā Saeimā jāskata vēl otrajā un trešajā lasījumā.