Rubriku katalogs: Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību uz īpašumu un labvēlīgu vidi līdzsvara meklējumi Satversmes tiesas praksē

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

[1] Gan tiesības uz īpašumu (Satversmes 105. pants), gan arī tiesības uz labvēlīgu vidi (Satversmes 115. pants) ir konstitucionāli aizsargājamas vērtības. Izvērtējot šīs vērtības no valsts ilgtspējīgas attīstības principa viedokļa, Satversmes tiesai ir jāatrod līdzsvars starp šīm abām pamattiesībām. Satversmes 115. pants kalpo kā atsvars Satversmes 105. pantam. Analizējot gan Satversmes 105. panta, gan 115. panta saturu, Latvijai kā ES ...

Jānis Vanags

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Grozījumi Civilprocesa likuma 141. panta pirmajā daļā: no viena grāvja otrā

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Ar 2011. gada 4. augusta likumu1 Saeima grozīja Civilprocesa likuma 141. panta pirmo daļu, nosakot, kādus ar prasības nodrošināšanu saistītos lēmumus lietas dalībnieki ir tiesīgi pārsūdzēt. Tādējādi ir sperti soļi, lai atrisinātu visas neskaidrības, kuras radušās sakarā ar Satversmes tiesas 2010. gada 30. marta2 un 2010. gada 4. oktobra3 spriedumiem un kurām autors pievērsās savā iepriekšējā rakstā.4 Tomēr ir lietas, kas dara uzmanīgu. ...

Magda Papēde

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Zaudējumu jēdziens intelektuālā īpašuma tiesībās

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Intelektuālā īpašuma1 specifika prasa atšķirīgu pieeju un risinājumus daudzos materiālo un procesuālo tiesību jautājumos. Savas nemateriālās dabas dēļ intelektuālais īpašums jo īpaši ir pakļauts nesankcionētas izmantošanas jeb pārkāpumu riskam. Atšķirībā no tradicionālā īpašuma praktiski nav iespējams aizsargāt intelektuālo īpašumu fiziskā veidā un pirms pārkāpuma.2 Lai Satversmē garantētā autortiesību, patenttiesību un preču zīmju aizsardzība3 nebūtu tikai deklaratīva, tiesību sistēmas uzdevums ir nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekus4 ar efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kuriem būtu arī preventīva iedarbība. Viens no būtiskākajiem līdzekļiem šā mērķa sasniegšanā ir tiesību īpašniekam nodarīto zaudējumu atlīdzināšana, proti, iepriekšējā stāvokļa atjaunošana (restitutio in integrum) un nodarītā kaitējuma kompensēšana. Zaudējumu jēdziens intelektuālā īpašuma tiesībās atšķiras no zaudējumu jēdziena, kādu to zinām no Civillikuma. Šis raksts ir veltīts šo atšķirību noskaidrošanai. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mantiskā atbildība privātajās un publiskajās tiesībās

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Ilgus gadu desmitus zaudējumu atlīdzība tika uztverta vienīgi kā civiltiesiskas atbildības veids un tika uzskatīts, ka atbildību tajā var uzlikt vai nu fiziskai, vai juridiskai personai. Taču šī gadsimta sākumā Latvijā pieņemti vairāki likumi, kas nosaka pienākumu atlīdzināt zaudējumus un kompensāciju par personisku (morālu) aizskārumu valsts pārvaldes jomā, kur atbildību var uzlikt valstij kopumā vai noteikta veida pārvaldes institūcijai. Turklāt jautājumi risināmi administratīvā procesa ietvaros, attiecīgos gadījumos iesaistot administratīvo tiesu. Šīs pārmaiņas ir radījušas neskaidrības par atbildības veidiem un atbildīgajiem subjektiem, kā arī "pārejas laika grūtības". Tās analizētas šajā rakstā. ...

Edgars Džeriņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vainīguma prezumpcija braukšanas ātruma režīma ievērošanas lietās

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

Šajā rakstā, balstoties uz spēkā esošajiem tiesu spriedumiem, autors pierādīs, ka Ceļu policija (CP) lieto neatbilstošus radarus un nepiemērotās vietās, šo praksi masveidā piesedzot tikai ar vienu pierādījumu – administratīvā pārkāpuma protokoliem pievienotajiem ziņojumiem. Tāpat rakstā tiks apskatīts arī trūcīgais tiesiskais regulējums un tā tapšanas vēsture, vienlaikus piedāvājot autora ieteikumus situācijas uzlabošanai. ...

Artūrs Caics

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Politiskās atbildības jēdziena tiesiskais regulējums

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

Rakstā analizēts politiskās atbildības jēdziena tiesiskais regulējums Latvijas Republikā, īpašu uzmanību pievēršot tiem subjektiem, kuru politiskā atbildība ir tieši noteikta normatīvajos aktos. ...

Edgars Pastars

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konstitucionālo vērtību aizsardzība Saeimas atlaišanas gadījumā

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

Demokrātiskas valsts iekārtas pamats ir tautas vēlēts parlaments – institūcija, kas rīkojas suverēna pilnvarojumā. Parlaments ir tautas leģitimēts un tā lēmumi ir vispārsaistoši. Parlaments ir institūcija, kuras darbībai pēc definīcijas jābūt vērstai uz konstitucionālo vērtību nostiprināšanu un ievērošanu, pieņemot lēmumus tautas interesēs ilgtermiņā. Konstitucionālo tiesību teorija un prakse apzinās, ka parlaments ir vēlētāju savstarpēji nesaskaņota politiskā kompromisa rezultāts un institūcija, kura izveidota un darbojas pēc politiskajiem principiem. Lai arī pietiekams parlamenta pilnvaru termiņš ir būtisks priekšnoteikums efektīvai varas dalīšanas sistēmas funkcionēšanai, nereti parlaments ir darboties nespējīgs un vairs pareizi neizteic suverēna – tautas – gribu. Pastāvot šādiem apstākļiem, ir apšaubāms, vai šāds parlaments var pilnvērtīgi nodrošināt konstitucionālo vērtību aizsardzību. Tādēļ vairums konstitūciju paredz parlamenta atlaišanas iespēju. Latvijā šāda situācija bija iestājusies – Saeima tika atlaista, bet darbojās gandrīz trīs mēnešus. ...

Jekaterina Lapina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mantas aresta pamats un apjoma noteikšanas kritēriji

1. Novembris 2011 /NR. 44 (691)

Rakstā izvērtēts jautājums gan par to, kas var būt par pamatu aresta uzlikšanai mantai, gan arī formulēti daži arestējamās mantas apjoma noteikšanas kritēriji pašlaik spēkā esošo normatīvo aktu kontekstā, sniedzot, iespējams, specifisku skatījumu. ...

Aleksandrs Berjozkins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Neprivileģēto prasītāju tiesības apstrīdēt Eiropas Savienības tiesību aktus

1. Novembris 2011 /NR. 44 (691)

Jautājums par neprivileģēto prasītāju locus standi Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktu apstrīdēšanā tradicionāli ir bijis ļoti aktuāls kā viena no jomām, kur ES tiesām ir tikusi veltīta pamatīga kritika.1 Kopš diskusijas rašanās sešdesmitajos gados pēc Plaumann lietas,2 neskatoties uz zināmiem pavērsieniem Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk – EKL) 230. panta ceturtās daļas interpretācijā, kopējā ES tiesu nostāja ir saglabājusies nemainīgi nelabvēlīga neprivileģētajiem prasītājiem. Tā kā Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) savos spriedumos ir norādījusi, ka nav kompetenta pati reformēt tiešās prasības institūtu, dalībvalstis ar Lisabonas līguma pieņemšanu ir grozījušas iepriekšējā EKL 230. panta ceturtās daļas redakciju (domājams), ar mērķi uzlabot neprivileģēto prasītāju stāvokli. Šā raksta mērķis ir apzināt lielākos šķēršļus neprivileģēto prasītāju locus standi īstenošanā līdzšinējā EKL 230. panta redakcijā un izpētīt, vai jaunais Līguma par ES darbību 263. pants uzlabo neprivileģēto prasītāju stāvokli. Lai varētu pilnvērtīgi izvērtēt tiešās prasības institūta darbības efektivitāti, vispirms īsumā aplūkosim pamattiesību vietu Eiropas Savienības tiesību sistēmā un to, vai Eiropas Savienībai ir pienākums nodrošināt efektīva tiešās prasības institūta darbību. ...

Loreta Skaburska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Privātās dzīves neaizskaramības krimināltiesiskie aspekti

1. Novembris 2011 /NR. 44 (691)

Privātās dzīves neaizskaramība, personu privātums un tiesības mūsdienās kļūst arvien aktuālākas. Tiesību nezināšana un neievērošana rada situācijas, kad netiek nodrošinātas personas tiesības netraucēti un brīvi baudīt ikdienu ar pārliecību, ka neviens nepamatoti neiejauksies privātajā dzīvē un tā būs neaizskarama. Tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi ir aizsargātas gan Latvijas Republikas Satversmē, gan starptautiskos cilvēktiesību dokumentos. Tādējādi valstij ir pienākums ne vien pašai nepamatoti neiejaukties indivīdu privātajā dzīvē, bet arī pasargāt viņus no līdzpilsoņu un plašsaziņas lIdzekļu neadekvātiem aizskārumiem. Tādēļ svarīgi ir ne tikai noteikt tiesību robežas katrā konkrētā gadījumā, bet arī ieviest efektīvu aizsardzības mehānismu. ...

Dita Amoliņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pirmdiena pēc 11. Saeimas vēlēšanām

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Katras Saeimas vēlēšanas daudzējādā ziņā ir savdabīgas. 11. Saeimas vēlēšanas bija īpašas ar to, ka gandrīz katra politiskā partija piedāvājās īstenot būtiskas reformas tieslietu jomā. Tomēr, lai arī cik aizraujošs būtu priekšvēlēšanu laiks, allaž pārsteidzoša ir pirmā pirmdiena pēc Saeimas vēlēšanām. 2011. gada 19. septembrī Rīgas mērs, viens no politisko partiju apvienības "Saskaņas centrs" premjera amata kandidātiem Nils Ušakovs intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" sacīja: "Mums ir jāmēģina pildīt visus iespējamos kritērijus, lai jau 2013. gadā būtu vērts runāt par to, vai ir nepieciešams referendums par eiro ieviešanu Latvijā."1 ...

Baiba Rudevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ko iesākt ar Anglijas tiesas izdotu aktīvu iesaldēšanas rīkojumu

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Pēdējā laikā Latvijas informatīvajā telpā diezgan bieži ir sastopamas dažādas ziņas par Anglijas Augstās tiesas Londonas Komerctiesas (turpmāk – Londonas Komerctiesa)1 2011. gada 20. aprīļa aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva rīkojuma (freezing injunction; "Mareva" injunction)2 izpildes grūtībām Latvijā.3 Sekojot līdzi lielākajai daļai šo publikāciju, autore secina, ka Latvijā nav skaidrības par citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu prasības nodrošinājuma lēmumu izpildi mūsu valsts teritorijā. Tik tiešām – par to līdz šim nav ne runāts, ne diskutēts, nedz arī pat domāts. Tādēļ nav brīnums, ka 2011. gada 20. aprīļa aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva rīkojums (turpmāk – Mareva rīkojums) pēkšņi lika sarosīties daudziem Latvijas juristiem, advokātiem, tiesnešiem, tiesu izpildītājiem, Uzņēmumu reģistram, meklējot visdažādākos risinājuma variantus, taču tos tā arī īsti neatrodot.4 Viss liecina, ka situācija turpina sarežģīties un blakussūdzības plūst visos iespējamajos virzienos.5 Šajā publikācijā autore vēlas sniegt savu skatījumu par minētās problēmas juridiskajiem aspektiem – cerībā beidzot palūkoties uz aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva rīkojumiem (mūsdienu Latvijas apstākļos tos varētu nu jau dēvēt arī par "Lemberga" rīkojumiem) no starptautiskā civilprocesa skatupunkta. Uzreiz jāatzīst, ka situācija ir mākslīgi sarežģīta un tādu ceļu, kādu šobrīd iet Latvijas juristi, tālāk iet vairs nevar. ...

Sanita Osipova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts valoda kā konstitucionāla vērtība

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Vērtības ir atskaites punkti jeb orientieri, kas satur kopā visu sabiedrību, padara iespējamu savstarpēju sapratni un nodrošina sabiedrības pastāvēšanu laikā jeb sabiedrības ilgtspēju. Ogists Konts XIX gs., liekot pamatu jaunai zinātnei – socioloģijai, rakstīja, ka sabiedrība ir gan statiska, gan dinamiska. Dinamika ir sabiedrības attīstības pamatā, bet statiskā puse, piemēram, kultūra, valoda, satur sabiedrību kopā kā vienotu veselumu.1 Es vēlos uzsvērt, ka tieši vērtības vieno sabiedrību, nodrošinot tās statiskumu. ...

Emīls Paupe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz taisnīgu tiesu ES Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Šajā rakstā pētīts, vai Eiropas Savienības Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā (competition procedure; enforcement by the Commission), kurā tiek izvērtēts, vai uzņēmums ir pārkāpis Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu, tiek ievērotas Eiropas Pamattiesību hartas 47. un 48. pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu, kurām ir tāds pats tvērums un nozīme kā Eiropas Padomes Eiropas Pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantam. ...

Magda Papēde

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts nodeva autortiesību strīdos

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Kopš šā gada 1. janvāra Civilprocesa likums ir papildināts ar jaunu 34. panta pirmās daļas 4.1 punktu, kas nosaka 150 latu lielu valsts nodevu par pieteikumiem intelektuālā īpašuma lietās. Tāda pati nodeva maksājama arī par apelācijas sūdzības iesniegšanu1. Kā viens no intelektuālā īpašuma veidiem minētajā normā ir uzskaitītas arī autortiesības un blakustiesības. Vienlaikus ir spēkā arī Autortiesību likuma 69. panta trešā daļa, atbilstoši kurai noteiktas personu grupas ir atbrīvotas no valsts nodevas samaksas. Šī norma ar nelielām izmaiņām ir spēkā jau kopš Autortiesību likuma pieņemšanas 2000. gadā2. Ir izveidojusies situācija, kad divas spēkā esošas normas nosaka savstarpēji izslēdzošus rezultātus. Pēc vienas normas, autortiesību vai blakustiesību subjektam3 un kolektīvā pārvaldījuma organizācijai4, ceļot prasību tiesā, ir jāmaksā valsts nodeva 150 latu apmērā, bet, pēc otras normas, viņiem šī nodeva nav jāmaksā5. Tā ir klasiska normu kolīzija, kas risināma ar kolīziju atrisināšanas normu palīdzību. Pēc autores domām, šobrīd novērojamas nepareizas tendences šīs kolīzijas risināšanā, tāpēc pēc īsa kolīziju atrisināšanas normu apraksta rakstā metodiski tiks analizēts, kā novēršama normu konkurence. ...

Edgars Korčagins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma kompensēšana

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Šī raksta mērķis ir sniegt viedokli par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma kompensēšanu, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, saistībā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2010. gada 10. novembra spriedumu lietā Nr. SKC-667 (turpmāk – Senāta spriedums), kas ir radījis plašas diskusijas sabiedrībā par minētajiem jautājumiem. ...

Evija Eglīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas datu apstrādes tiesiskie aspekti

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Pēdējā laikā Latvijas publiskajā telpā saistībā ar atsevišķiem personas datu apstrādes pārkāpumiem ir aktualizējusies diskusija par fiziskas personas datiem, to izmantošanu, pieejamību un nodošanas trešajām personām tiesiskumu. Lai arī galvenais normatīvais akts, kas regulē fiziskas personas datu apstrādi – Fizisko personu datu aizsardzības likums –, ir spēkā jau 11 gadus, valsts pārvaldēm par tā piemērošanu vēl joprojām nav vienotas nostājas. Tieši šis ir uzskatāms par vienu no galvenajiem iemesliem, kādēļ būtu nepieciešams apzināt valdošos viedokļus, kā arī veidot praksi, kas nodrošinātu Fizisko personu datu aizsardzības likumā ietverto tiesību normu vienveidīgu tulkošanu un piemērošanu. Vienotu personas datu apstrādes vadlīniju izstrāde un izmantošana visā valsts pārvaldē savukārt varētu būt instruments, ar kā palīdzību nākotnē novērst iespējamos Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumus. Šī raksta mērķis ir analizēt personas datu apstrādes galvenos elementus saistībā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumā ietvertajām tiesību normām, vienlaikus rosinot diskusiju par strīdīgajiem jautājumiem. ...

Ringolds Balodis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Labas pārvaldības princips Uzņēmumu reģistra darbā

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Šajā “Jurista Vārda” numurā lasītāju vērtējumam tiek nodots kopskaitā jau četrdesmitais Uzņēmumu reģistra amatpersonas lēmums, kuru komentē pazīstami un autoritatīvi juristi praktiķi, kas vienlaikus ir arī tiesībzinātnieki. Ņemot vērā šo apaļo un, varētu pat sacīt, jubilejas skaitli, vēlos ne vien pateikties visiem līdzšinējiem ekspertiem par viņu ieguldījumu Uzņēmumu reģistra tiesību prakses veidošanā, bet arī vienlaikus norādīt uz vienu no būtiskākajiem principiem – labas pārvaldības principu, ko īstenojam savā praksē, akcentējot galvenās tā izpausmes reģistra darbā. ...

Artūrs Caics

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pozitīvā un negatīvā politiskā atbildība

27. Septembris 2011 /NR. 39 (686)

Iepriekš ("Jurista Vārds", 13.09.3011., Nr. 37) publicētajā rakstā autors raksturoja politiskās atbildības jēdziena veidojošos elementus, norādīja politiskajai atbildībai raksturīgās iezīmes, kā arī analizēja dažādās valodās formulētus terminus, kas latviešu valodā var tikt apzīmēti ar politisko atbildību. Šajā rakstā, apvienojot dažādās politiskās atbildības interpretācijas, izveidota vienota šī jēdziena sistēma, kas balstīta uz autora formulēto pozitīvo un negatīvo politiskās atbildības izpratni. ...

Uldis Ķinis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nodarījumi pret informācijas sistēmu drošību

27. Septembris 2011 /NR. 39 (686)

Pēdējā laikā gan IT speciālistu, gan juristu un pat politiķu aprindās notiek diskusijas par Valsts informācijas sistēmu drošības problēmām. Nesenajā Satiksmes ministrijas organizētajā sanāksmē tika analizēta arī Krimināllikuma piemērošanas efektivitāte nodarījumos pret informācijas sistēmu drošību (turpmāk – ISD). Tika uzsvērts, ka nereti personas, kas izdarījušas nodarījumus pret informācijas sistēmu drošību, netiek sauktas pie atbildības. Diskusijā tika analizēti arī vairāki iemesli šādai situācijai. Raksta mērķis ir izvērtēt iespējamo problēmu spektru, kas saistīts ar krimināltiesību piemērošanas efektivitāti noziedzīgu nodarījumu gadījumos, kas vērsti pret ISD. Nodarījumu pret ISD priekšmets vienmēr ir automatizētās datu apstrādes sistēmas (turpmāk – ADAS). ...

Krista Putna

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pircēja pienākums pārbaudīt preces kvalitāti

20. Septembris 2011 /NR. 38 (685)

1980. gada ANO Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem (turpmāk – CISG)1 38. un 39. pants ir īpaši aktuāls tiesu praksē – tie ir vieni no visbiežāk piemērotajiem CISG noteikumiem.2 Tie paredz: lai pircējs varētu izmantot savas tiesības preču neatbilstības gadījumā, tam jāievēro noteikta kārtība un procedūra. Analizējot CISG 38. pantu, jāsecina: lai gan izveidojušās kopīgas vadlīnijas attiecībā uz tā piemērošanu, kas veicina CISG vienveidīgu piemērošanu, atsevišķos jautājumos pastāv atšķirīgas pieejas (piemēram, t. s. profesionāla pircēja (angļu val. – pro-buyer) pieeja un pretējā – pircējam draudzīgā (angļu val. – buyer-friendly) pieeja). Tā kā CISG 38. panta noteikumi ir pietiekami elastīgi, lai tiktu pielāgoti konkrētiem lietas apstākļiem, aktuāls ir jautājums par to, vai un cik liela nozīme piešķirama subjektīviem faktoriem, kas var ietekmēt pārbaudei nepieciešamo laiku. ...

Evita Miezāne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par preventīvu piespiedu līdzekļu ieviešanu Latvijas tiesību sistēmā

20. Septembris 2011 /NR. 38 (685)

Šā gada 18. maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par aizsardzības pasākumu civiltiesībās savstarpēju atzīšanu1 (turpmāk – regulas projekts). Tajā paredzēta pārrobežu sadarbība tādu aizsardzības pasākumu atzīšanā un īstenošanā, kurus Latvijas tiesību sistēma pašlaik vēl nepazīst. Tomēr paredzams, ka situācija drīzumā mainīsies, turklāt ne vien regulas projekta kontekstā, bet īpaši jau saistībā ar aktivitātēm nacionālajā līmenī, kas notiek, lai jau tuvākajā nākotnē arī Latvijā būtu iespējama attiecīgo aizsardzības pasākumu piemērošana. Līdz ar to ir nepieciešams skaidrojums par šo aizsardzības pasākumu būtību un to aktualitāti nacionālajā līmenī. ...

Oskars Ramiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Šķīrējtiesu darbības reglamentācija Latvijā

20. Septembris 2011 /NR. 38 (685)

Konkrētajam rakstam nav akadēmiskas ievirzes – tas vairāk domāts, lai rosinātu diskusiju par šķīrējtiesu darbību Latvijā. Lai arī Civilprocesa likums (CPL) skaidri nenosaka šķīrējtiesu būtību un mērķi, tomēr, domāju, lasītāji piekritīs, ka primāri tie ir: nodrošināt tiesību subjektiem iespēju ātri izskatīt strīdus un atslogot vispārējās jurisdikcijas tiesas. Tomēr pāri šiem mērķiem ir tiesiskums – nodrošināt personu likumīgo interešu un tiesību aizsardzību. ...

Vija Brakša

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par sodu politiku kukuļošanas lietās

13. Septembris 2011 /NR. 37 (684)

Sods ir kā zāles, kas paredzētas, lai izārstētu saslimušo.1 Sodu politikas veidotājiem būtu jāseko šai idejai, kuras saknes meklējamas Senekas atziņās. Neraugoties uz minēto, sodu politika Latvijā bieži veidota pēc principa, ka sodi nemēdz būt par bargiem, līdz ar to zāles vairs neārstē, bet darbojas pretēji. Šis raksts ir veltīts sodu politikas jautājumiem kukuļošanas lietās, kura ietvaros īsumā tiks vērsta lasītāju uzmanība uz Latvijā spēkā esošo regulējumu, tiesu praksi, ārvalstu normatīvajiem tiesību aktiem, kā arī tiesību zinātnes atziņām sodu politikas jomā Latvijā. Raksta mērķis ir raisīt diskusiju par sodu politiku kukuļošanas lietās un iespējamajiem uzlabojumiem Latvijas normatīvajos aktos, kā arī aicināt likumdevēju mūsdienīgi paraudzīties uz brīvības atņemšanas sodiem. ...

Artūrs Caics

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Politiskā atbildība

13. Septembris 2011 /NR. 37 (684)

Saistībā ar pēdējo gadu notikumiem aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kam būtu jāuzņemas atbildība par valsts varas realizāciju un Latvijas valsts pašreizējo stāvokli. Meklējot uz to atbildi, rodas vēl daudzi citi jautājumi. Kāda atbildība ir jāuzņemas? Kā tā izpaudīsies? Piemērojot sankcijas vai pilnveidojot savu rīcību? Formulējot atbildes uz šiem jautājumiem, autors iepazinās ar politiskās atbildības jēdzienu, kas publiskajā vidē tiek ļoti bieži saistīts ar politiku, varu un politiķiem. ...

Aleksandrs Berezins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kredītiestādes tiesības pārsūdzēt neizpaužamo ziņu pieprasījumu kriminālprocesā

6. Septembris 2011 /NR. 36 (683)

Kopš Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās tajā ir veikti daudzi ievērojami grozījumi, to skaitā arī tādi, kas ir vērsti uz kriminālprocesā iesaistīto personu tiesību un interešu aizsardzību. Neiedziļinoties jautājumā, vai ar veiktajiem grozījumiem minētās personas pietiekami tiek aizsargātas kriminālprocesā, jāatzīmē, ka likumdevējs arvien biežāk pievēršas iesaistīto personu statusa problēmām. Tā, piemēram, pozitīvi ir vērtējama kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka statusa ieviešana 2009. gadā.1 Vienlaikus jāatzīst, ka Kriminālprocesa likums neparedz skaidru regulējumu gadījumos, kad ar kriminālprocesu veicošās amatpersonas rīcību vai lēmumu tiek aizskartas kādas kriminālprocesā neiesaistītas personas tiesības vai likumīgas intereses vai arī kad ar to minētās grupas personai tiek uzlikts kāds kriminālprocesuāls pienākums. Tas, ka nav šī regulējuma, rada zināmas problēmas praksē.2 Īpaši uzskatāmi to var novērot kredītiestāžu statusa kontekstā, tām izpildot izmeklēšanas tiesneša lēmumu par neizpaužamo ziņu pieprasīšanu pirmstiesas kriminālprocesā. ...

Ilze Bukaldere

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Intelektuālais īpašums un informācijas tehnoloģijas publiskos iepirkumos

6. Septembris 2011 /NR. 36 (683)

Ir dzirdēts daudz diskusiju, ka iepirkumi var tikt izmantoti kā līdzeklis ekonomikas attīstīšanai. Ir arī publiski apsvērts, ka attīstībai būtisks ir intelektuālais ieguldījums un intelektuālās darbības rezultātā radītie objekti. Tāpat ir uzsvērta arī informācijas tehnoloģiju izmantošanas nozīme gan turpmākajā atsevišķu uzņēmumu attīstībā, gan valsts un sabiedrības attīstībā kopumā. Šķiet, Latvijā daudz ir runāts par esošo iepirkumu procedūru piemērotību informācijas tehnoloģiju objektu un ar tiem saistīto pakalpojumu iepirkumiem, tomēr salīdzinoši reti ir jāsastopas ar apsvērumiem, kas saistīti arī ar intelektuālā īpašuma tiesībām, šo tiesību aizsardzību un iegūšanu dažādos iepirkumos. ...

Zane Bule

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dalībnieku aizsardzība pirms lēmuma par reorganizāciju apvienošanas ceļā

6. Septembris 2011 /NR. 36 (683)

Kapitālsabiedrības reorganizācija apvienošanas ceļā rada ļoti būtiskas un neatgriezeniskas sekas apvienošanā iesaistīto kapitālsabiedrību dalībniekiem.1 Abu Komerclikumā2 (KCL) regulēto apvienošanas paveidu – pievienošanas3 un saplūšanas4 – gadījumā pievienojamās sabiedrības dalībnieki kļūst par iegūstošās sabiedrības dalībniekiem, zaudējot dalību pievienojamajā sabiedrībā, kas līdz ar reorganizācijas spēkā stāšanos tiek izslēgta no komercreģistra un uzskatāma par likvidētu. ...

Elza Jākobsone

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ulmaņa apvērsuma juridiskā analīze

30. Augusts 2011 /NR. 35 (682)

Šobrīd aktuāls ir jautājums par grozījumiem Latvijas Republikas (turpmāk – Latvija) 1922. gada 15. februāra1 Satversmē (turpmāk – Satversme) saistībā ar Valsts prezidenta institūtu. Sabiedrībā izskan dažādi viedokļi, kas nereti nonāk pie 1933. gada 10. novembrī Saeimā iesniegtā Latvijas Zemnieku savienības Satversmes grozījumu projekta. Šis grozījumu projekts paredzēja paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras, samazinot parlamenta un izpildvaras pilnvaras. Grozījumu pieņemšanu trešajā lasījumā nepieļāva Kārļa Ulmaņa (1877–1942) vadībā notikušais valsts apvērsums. Nevienprātība par šo grozījumu projektu un apvērsums liecina, ka nepieciešama dziļāka tēmas izpēte. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Neuzmanīga līdznodarīšana krimināltiesībās

30. Augusts 2011 /NR. 35 (682)

Turpinot ieskatu par raksturīgākajām problēmām noziedzīgos nodarījumos aiz neuzmanības,1 šajā rakstā galvenā uzmanība tiks veltīta šādiem jautājumiem: kā noteikt, kuras no kopīga darba procesā dalību ņēmušām personām rīkojušās neuzmanīgi; kuras no vairākām neuzmanību pieļāvušām personām atbildīgas krimināltiesiski. Atbildi uz tiem nav iespējams sniegt bez teorijas atziņu izmantošanas, tāpēc raksta pirmā daļa būs veltīta teorijai. Savukārt raksta noslēgumā pievērsīšos iepriekšējā rakstā apskatītās lietas apstākļiem, noskaidrojot, vai par neuzmanīgu noziedzīgu nodarījumu bez apsūdzētā varētu būt atbildīgas arī citas personas. ...

Andris Tauriņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Interneta domēna vārdu strīdu risināšana Latvijā

23. Augusts 2011 /NR. 34 (681)

I. Ievads [1] Pirms gada uzvirmoja strīds par to, ka sākusies tirgošanās ar pašvaldību domēna vārdiem.1 Pašvaldību vadītāji izteica sašutumu, ka pašvaldības ir nostādītas ķīlnieku lomā, jo krīzes laikā tām tiek piedāvāts pirkt domēna vārdus par naudu, kuras tām nav. Šķiet, ka attiecīgo domēna vārdu tirgotājs tā arī neatrada nevienu pircēju un netika pie viegli kārotās peļņas. Tomēr šī situācija parādīja, ka sabiedrībā valda neizpratne, ...

Aiga Mieriņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Starptautisko privāttiesību attīstības tendences globalizācijas laikmetā

23. Augusts 2011 /NR. 34 (681)

Mūsdienās jēdziens "globalizācija" vairs nevienam nav jāskaidro. Globalizāciju raksturo pieaugošā valstu ekonomiskā un sociālā integrācija pasaulē. Tas ir komplekss process, kas ietekmē daudzus mūsu dzīves aspektus. Vēsturnieki nereti globalizāciju dēvē arī par unifikāciju jeb universalizāciju. Centieni pēc vienotas sistēmas un formas panākšanas vērojami ikvienā dzīves jomā. Modernā sabiedrībā paredzami, saprātīgi un vienkārši likumi vienlaikus ar tiesiskās paļāvības apziņu ir visnotaļ svarīgas vērtības. ...

Jānis Vanags

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ar prasības nodrošināšanu saistīto lēmumu pārsūdzēšana

23. Augusts 2011 /NR. 34 (681)

Prasības nodrošināšanas institūts civilajā tiesvedībā ieņem būtisku vietu, jo no tā bieži ir atkarīgs, vai prasītājs no labvēlīga tiesas sprieduma iegūs arī kādu reālu labumu. Rakstā autors pievērsīsies lēmumu, kas saistīti ar prasības nodrošināšanu, pārsūdzēšanas tiesiskajiem aspektiem, problemātikai un perspektīvām. Šo jautājumu kopums sevišķi aktuāls kļuvis sakarā ar Satversmes tiesas 2010. gada 30. marta1 un 2010. gada 4. oktobra2 spriedumiem, kuros Satversmes tiesa izvērtēja Civilprocesa likuma 141. panta "Prasības nodrošinājuma jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšana" atbilstību Satversmes 92. pantam. Minētie spriedumi radījuši daudz neskaidrību un pārpratumu gan tajos lietoto neviennozīmīgo formulējumu, gan to savstarpējo pretrunu dēļ. Rakstā atsevišķi nodalīti visi likumā paredzētie lēmumi prasības nodrošināšanas institūta sakarā, analizējot lietas dalībnieku tiesības par tiem iesniegt blakus sūdzības. ...

Pēteris Kušners

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Trokšņa novērtēšana administratīvo pārkāpumu lietās

16. Augusts 2011 /NR. 33 (680)

Pēdējo mēnešu laikā ažiotāžu presē un interneta vietnēs izpelnījās lieta, kurā iesaistīta dziedātāja Ella, precīzāk, viņas vadītais klubs "Dstyle".1 Būtība: klubs tiek sodīts par trokšņu radīšanu, kas traucē kaimiņu mieru. Taču tas nav vienīgais klubs, kas Rīgas pašvaldības teritorijā ticis administratīvi sodīts par šāda veida pārkāpumiem. Tāpat Rīgas pašvaldības policija par kaimiņus traucējošu trokšņu radīšanu soda arī fiziskas personas. Līdzīgs administratīvo pārkāpumu – trokšņu radīšanas – regulējums saistošo noteikumu formā ir arī citās pašvaldībās, piemēram, Daugavpilī. Rakstā tiks analizēta Rīgas domes saistošajos noteikumos noteiktās administratīvās atbildības par trokšņošanu juridiskā daba un sodīšanas pamatotība pierādījumu ticamības kontekstā. ...

Dita Amoliņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Piezīmes pie Latvijas Republikas Satversmes 66. panta

16. Augusts 2011 /NR. 33 (680)

"Mēdz sacīt, ka saimniecība ir politiskās dzīves pamats un ka labi nostādīta saimniecība dod iespēju taisīt labu politiku. Šāda saimniecības un politikas sakarība ir nenoliedzama, bet zināmos gadījumos šai formulai arī otrādi apgrieztai ir daudz patiesības, proti, ka politikai var būt liels sekmējošs vai traucējošs iespaids uz saimniecisko dzīvi."1 ...

Jānis Pleps

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Cilvēktiesību ierobežošana izņēmuma stāvoklī

9. Augusts 2011 /NR. 32 (679)

Saeimas atlaišanas laikā sabiedrības uzmanību piesaistīja Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli".1 Likumprojekts izstrādāts ar mērķi "nodrošināt valsts augstāko amatpersonu un institūciju efektīvu rīcību valsts apdraudējuma gadījumā, lai tās spētu aizsargāt iedzīvotājus un teritoriju no apdraudējuma situācijas vai tās radītajām sekām, izsludinot īpašu tiesisko režīmu un tādējādi efektīvi veicot apdraudējuma pārvarēšanu vai tā radīto seku likvidāciju".2 ...

Jekaterina Lapina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Aresta uzlikšana mantai

9. Augusts 2011 /NR. 32 (679)

Latvijas Republikas Satversmes 105. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.1 Kriminālprocesa likuma 28. nodaļa "Mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšana"2 regulē vienu no šādiem ierobežojumiem. Veicot padziļinātu minētā tiesību institūta analīzi, ar nožēlu nācās secināt, ka Latvijā juristi ārkārtīgi maz velta uzmanību tik represīvam pagaidu nodrošinājuma līdzeklim kā aresta uzlikšana mantai. Taču juridiskās literatūras neesamība konkrētajā gadījumā per se vēl nenorāda uz tiesību institūta pietiekamību un problemātikas neesamību. Tieši otrādi, Kriminālprocesa likuma 28. nodaļa ir neizsmeļams problēmjautājumu avots, kuru risināšanai to komplicētības un daudzējādības dēļ vienam otram juristam pietrūkst drosmes un kompetences. ...

Zanda Nore

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Līgumsoda tiesiskie aspekti patērētāju tiesībās

9. Augusts 2011 /NR. 32 (679)

Šā raksta mērķis ir noformulēt un piedāvāt pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem, kā arī citiem tiesību subjektiem, kuriem tas ir aktuāli, iespējamos līgumsoda apmēra noteikšanas (vērtēšanas) kritērijus. Līdz ar to rakstā tiks analizēta līgumslēdzējpušu savstarpēji neapspriestas1 līgumsoda klauzulas, kas pašlaik Latvijā ir viens no aktuālākajiem saistību pastiprinājumiem pakalpojumu sniedzēju un patērētāju tiesiskajos darījumos, atbilstība samērīguma un proporcionalitātes principiem. ...

Indra Aužele

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par Uzņēmumu reģistrā reģistrējamajiem nodrošinājuma līdzekļiem

2. Augusts 2011 /NR. 31 (678)

Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 4. panta 3. punktu, lai nodrošinātu savu funkciju izpildi, Uzņēmumu reģistrs (turpmāk – UR) reģistrē kompetentu iestāžu vai amatpersonu lēmumus un rīkojumus, ar kuriem piemērots nodrošinājuma līdzeklis. ...

Ringolds Balodis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par nodrošinājuma līdzekļu reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā

2. Augusts 2011 /NR. 31 (678)

Pēdējā laikā aktualizējies jautājums saistībā ar Uzņēmumu reģistra iespējām reģistrēt publiskajos reģistros dažādus nodrošinājuma līdzekļus un tos vēlāk piemērot1. No juridiskā viedokļa, interesants ir gadījums, kas saistīts ar Uzņēmumu reģistrā saņemto privātpersonas iesniegumu un pēc tam zvērināta tiesu izpildītāja paziņojumu par ārvalsts tiesas tiesneša lēmumu (iesaldēšanas rīkojums par arestu), un Latvijas Republikas tiesas lēmumu, ar kuru nolemts atzīt un izpildīt Latvijas Republikā minēto ārvalsts tiesas lēmumu. Proti, tiesu izpildītājs lūdz Uzņēmumu reģistram nodrošināt tiesas lēmumu izpildīšanu, nosakot aizliegumu veikt noteiktas darbības attiecībā uz ārvalsts tiesas lēmumā norādītajām kapitālsabiedrībām, kas izriet no patiesā labuma guvēja tiesībām. ...

Baiba Rudevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kreditora un parādnieka procesuālo tiesību līdzsvars saistību bezstrīdus piespiedu izpildē

2. Augusts 2011 /NR. 31 (678)

Turpinājums, sākums JV, 26.07.2011., Nr. 30. 2) Pieteikuma iesniegšana un pieņemšana izskatīšanai Iesniedzot tiesā pieteikumu saistību bezstrīdus piespiedu izpildei (turpmāk – SBPI), kreditoram vispirms ir jāievēro CPL 400. pantā stingri noteiktie gadījumi, kuros šo procesu vispār drīkst uzsākt. Augstākās tiesas (turpmāk – AT) Senāta Tiesu prakses apkopojumā katrs no tiem ir pietiekami skaidri izklāstīts1, taču autore uzskata par vēlamu ...

Aigars Štokenbergs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komerclikuma grozījumu par patiesajiem labuma guvējiem būtība

2. Augusts 2011 /NR. 31 (678)

Šā gada 8. jūlijā Saeima akceptēja Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus Komerclikumā, kas paredz atklāt patiesos labuma guvējus jeb ofšoru īpašniekus, un 13. jūlijā šie grozījumi stājās spēkā. Uzskatu, ka veiktās izmaiņas ir labs ierocis cīņā ar ēnu ekonomiku un solis pretī uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Šajā rakstā skaidrošu šo grozījumu galveno būtību, reizē atspēkojot publiski izskanējušo kritiku. ...

Baiba Rudevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kreditora un parādnieka procesuālo tiesību līdzsvars saistību bezstrīdus piespiedu izpildē

26. Jūlijs 2011 /NR. 30 (677)

"Jurista Vārda" lasītāji noteikti būs pamanījuši, ka pēdējā laikā šajā juridiskajā izdevumā ik pa brīdim notiek diskusijas par saistību bezstrīdus piespiedu izpildes problēmām. Šo diskusiju dalībnieki pārstāv diametrāli pretējus viedokļus par to, kas ir saistību bezstrīdus piespiedu izpildes (turpmāk – SBPI) mērķis, kādas saistības un cik lielā apmērā ir izpildāmas šajā procesā un kādas ir lietas dalībnieku tiesības. Visdelikātākais ir jautājums tieši par Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 400. panta pirmās daļas 1. punkta interpretāciju. ...

Andris Pešudovs, Viesturs Vitovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas problēmas II

26. Jūlijs 2011 /NR. 30 (677)

Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas ziņojumā 2010./2011. gadam1 kategorijā "Tiesiskā regulējuma strīdu risināšanas efektivitāte" Latvija starp 139 valstīm ierindota 117. vietā (gadu iepriekš – 97. vietā). Šis rādītājs ataino, cik efektīvi privātpersonas tiesas ceļā var aizsargāt savas aizskartās tiesības. Vietu sadalījums noteikts, sarindojot valstis pēc tām piešķirtajiem koeficientiem (septiņi ir visefektīvākais iespējamais normatīvais regulējums, bet viens – visneefektīvākais). Latvijai piešķirts koeficients 2,9. Tas ir tikai loģiski, jo šajos koeficientos atspoguļojas Latvijas tiesiskās sistēmas "mazspēja". Ar nožēlu jāsecina, ka Latvijai priekšā ir ne tikai tās tuvākie kaimiņi Igaunija (41. vieta ar koeficientu 4,3) un Lietuva (77. vieta ar koeficientu 3,5), bet arī tādas "trešās pasaules valstis" kā Zimbabve (88. vieta) un Kolumbija (87. vieta). Investors, raugoties uz šiem rādītājiem, diezin vai gribēs riskēt zaudēt savu kapitālu Latvijā, valstī, kur tiesiskā ceļā to atgūt būs, ja ne neiespējami, tad noteikti laikietilpīgi un dārgi. Šiem rādītājiem der pievērst uzmanību, jo tikai labvēlīgā tiesiskā vidē, kur visiem ir skaidri "spēles noteikumi", var vairoties labklājība. ...

Jūlija Kolomijceva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Daži apsvērumi par noziedzīgi iegūtu mantu un tās ieguvējiem

26. Jūlijs 2011 /NR. 30 (677)

Jau diezgan ilgu laiku ir aktuāls jautājums par to, kam būtu jādod priekšroka darījumos ar nekustamo īpašumu, kad nekustamā īpašuma atsavinātājs ļaunticīgi atsavina to divām dažādām personām. Pašlaik svarīga šajā kontekstā ir problēma par tādas lietas labticīgu iegūšanu, kas iepriekš vairākas reizes tikusi atsavināta, bet šādas atsavinājumu ķēdes sākumā pirmais atsavinātājs bijusi netiesīga persona. Diskusijas izraisa tas, kā intereses ir prioritāras: īpašnieka, kas zaudējis lietas valdījumu pret savu gribu un tādējādi nav vainojams lietas zaudēšanā, vai labticīga ieguvēja, kas nezināja un nevarēja zināt par pirmā atsavināšanas darījuma trūkumiem atsavināšanas ķēdē. ...

Džena Andersone

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesas pieejamība patvēruma meklētājiem Latvijā

19. Jūlijs 2011 /NR. 29 (676)

Šajā rakstā ir analizēti jautājumi gan par to, cik pieejama ir tiesa patvēruma meklētājiem un cik lielā mērā ir īstenojamas viņu tiesības uz taisnīgu tiesu Latvijā, gan arī par to, kāda ir prakse un kā tā ietekmē patvēruma jomas attīstību kopumā. ...

Erlens Kalniņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nozīmīgs Senāta spriedums par atsevišķiem galvojuma institūta problēmjautājumiem

19. Jūlijs 2011 /NR. 29 (676)

I. Ievads 1. Senāta spriedums. Nesen Augstākās tiesas Senāts paplašinātā sastāvā sagatavoja nozīmīgu spriedumu, kurā sniegts likuma iztulkojums atsevišķos galvojuma institūta problēmjautājumos, – 2011. gada 27. aprīļa spriedumu lietā Nr. SKC-86/2011 (civillietā Nr. C05061306). Šis spriedums jau ir publicēts Augstākās tiesas mājaslapā1 un tiek publicēts arī šajā “Jurista Vārda” numurā (sk. 26.–30. lpp.). Minētajam ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vaina noziedzīgos nodarījumos ar saliktu sastāvu

19. Jūlijs 2011 /NR. 29 (676)

Krimināllikuma grozījumu projekta izstrādes gaitā ir aktualizējušās problēmas, kas saistītas ar vairākām krimināltiesību teorētiskām nostādnēm vainas jautājumos, kurām ir visai aktuāla praktiskā nozīme. Problēmu galvenie risinājumi skar tieša nodoma saturu, neuzmanību kā vienu no vainas formām noziedzīgā nodarījumā un vainas izpratni kopumā nodarījumos ar saliktu sastāvu. ...

Dace Mihaļska, Zanda Kokare

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Juridiskās personas maksātnespējas procesa uzsākšana

12. Jūlijs 2011 /NR. 28 (675)

Globālās ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā 2009. un 2010. gadā vairums Eiropas valstu piedzīvoja strauju uzņēmumu maksātnespējas skaita pieaugumu1. Maksātnespējas politikas izstrādātājiem un īstenotājiem nācās pārvērtēt līdzšinējā regulējuma efektivitāti un spēju reaģēt uz finanšu problēmām, jo neefektīvas maksātnespējas procedūras paildzina krīzi, bet efektīvas maksātnespējas procedūras paātrina ekonomikas atveseļošanos2. Dažas no šajā rakstā aplūkotajām valstīm laikus veica nepieciešamās reformas maksātnespējas regulējumā, lai novērstu krīzes negatīvās sekas, t. sk. Vācija, Francija, Lietuva, Igaunija un Polija. Arī Latvijā 2010. gada 1. novembrī spēkā stājās jauns Maksātnespējas likums, kas, “precīzi definējot grupas, uz kurām attiecināt atvieglotu un standarta maksātnespējas procesu, būs viens no svarīgākajiem strukturālo reformu elementiem, kas nepieciešams ekonomikas atveseļošanai”3. Lai konstatētu, vai Maksātnespējas likuma mērķī un tā izstrādes pamatā liktie apsvērumi4 par juridiskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanas kārtību varētu būt izpildāmi, šajā rakstā tie salīdzināti ar piecpadsmit valstu, t. sk. Rietumeiropas, Centrālās Eiropas, Baltijas un Skandināvijas valstu, kā arī vienas Āzijas reģiona valsts5, maksātnespējas tiesību regulējumu, uzsvaru liekot uz maksātnespējas procesa ierosināšanas un pasludināšanas stadiju un administratora iesaistīšanās brīdi maksātnespējas procesā. ...

Aldis Pundurs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālprocesa uzsākšana un resoriskā pārbaude

12. Jūlijs 2011 /NR. 28 (675)

Latvijas Kriminālprocesa kodeksa darbības laikā kriminālprocess sākās ar krimināllietas (kriminālprocesa) ierosināšanas stadiju. Šīs stadijas laikā tika izlemts jautājums, vai ir pietiekams pamats, kas norāda uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 107. panta otrā daļa), un bija jāpieņem viens no trijiem iespējamajiem lēmumiem: 1) par krimināllietas ierosināšanu, 2) par atteikšanos ierosināt krimināllietu, 3) par pieteikuma vai paziņojuma nodošanu pēc piekritības (Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 109. panta otrā daļa). Bija noteikts: lai izšķirtu jautājumu par krimināllietas ierosināšanu, izziņas iestādei, prokuroram, tiesnesim (tiesai) ir tiesības pieprasīt nepieciešamos materiālus un paskaidrojumus, noteikt revīziju un saņemt revīzijas atzinumu, kā arī pieprasīt un saņemt speciālista konsultāciju, neizdarot Latvijas Kriminālprocesa kodeksā paredzētās izmeklēšanas darbības. Ja nepieciešams, līdz lēmuma pieņemšanai par krimināllietas ierosināšanu izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis (tiesa) varēja noteikt ekspertīzi un saņemt eksperta atzinumu (Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 109. panta ceturtā daļa). Bija noteikts krimināllietas ierosināšanas stadijas maksimālais ilgums – trīsdesmit dienas (Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 109. panta piektā daļa). ...

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

STUDENTA VĀRDS

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

14. Maijs 2024

Nr 20 (1338)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"