Tiesību nozaru katalogs: Konstitucionālās tiesības

16. Jūlijs 2013 /NR. 29 (780)

Jūnija beigās Satversmes tiesa pasludināja divus spriedumus. Pirmais no tiem – 2013. gada 27. jūnijā lietā Nr. 2012-22-0103 "Par Civilprocesa likuma 567. panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības segšanu no valsts budžeta gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 107. pantam" un Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumu Nr. 670 "Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību" 8., 9., 10., 11. un 12. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam". Otrais spriedums pasludināts 2013. gada 28. jūnijā lietā Nr. 2012-26-03 "Par Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumu Nr. 899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" 67.1 3. apakšpunkta (2010. gada 28. decembra redakcijā) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam". ...

Anita Rodiņa, Dita Amoliņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Lēmums par atteikšanos ierosināt lietu Satversmes tiesā: teorētiskie un praktiskie aspekti

2. Jūlijs 2013 /NR. 26 (777)

Satversmes tiesa savu kompetenci – nodrošināt konstitūcijas, respektīvi, Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme),1 virsvadību un konstitucionālo taisnīgumu2 – īsteno, izskatot tai piekrītošās lietas. Taču to jautājumu loku, kuri nonāk Satversmes tiesas tiesvedībā, nosaka iesniegto pieteikumu saturs. Tādējādi Satversmes tiesas procesā ļoti nozīmīga ir lietas ierosināšanas jeb pirmā procesuālā stadija, kurā tiek piemērotas Satversmes tiesas likuma normas.3 ...

Ilze Dubava

žurnāls / Juridiskā literatūra

Krīzes iespaids uz konstitucionālo sistēmu – ekspertu analīze zinātniskā krājumā

2. Jūlijs 2013 /NR. 26 (777)

Latvijas konstitucionālo tiesību zinātnieki Dr.iur. Ringolds Balodis un Dr.iur. Jānis Pleps piedalījušies grāmatas "Constitutions in the Global Financial Crisis. A Comparative Analysis" (Xenophon Contiades (ed), Ashgate, 2013) tapšanā ar rakstu "Financial Crisis and the Constitution in Latvia". ...

žurnāls / Tiesību politika

Prezidents izvērtē Saeimas darbu un piedāvā konstitucionālas reformas

2. Jūlijs 2013 /NR. 26 (777)

Fragmenti no Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzrunas Saeimas pavasara sesijas pēdējā plenārsēdē 20. jūnijā. Pilns runas teksts pieejams: www.president.lv. ...

Jānis Lazdiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konstitucionālisma pirmsākumi un nerealizētie valstiskumi Latvijā

11. Jūnijs 2013 /NR. 23 (774)

Raksts veltīts konstitucionālo tiesību pirmsākumiem un nerealizētiem vai arī uz īsu laiku realizētiem valstiskumiem tagadējā Latvijas teritorijā. Autors izvirza tēzi, ka konstitucionālisma pirmsākumi Latvijā meklējami jau XVII gs. sākumā un šajā ziņā mūsu zemei pieder viena no senākajām satversmēm Eiropā. No neīstenotiem valstiskumiem savukārt īpašu uzmanību pelna Baltijas valsts ideja. Lai arī Baltijas valsts izveide cieta neveiksmi, doma par iespējamu Baltijas valstu ciešāku sadarbību, neizslēdzot iespēju apvienoties vienā valstiskumā, domājams, joprojām ir apsverama perspektīva. ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Tiesību politika

Tiesībsargs: būtiskas problēmas saskatu labas pārvaldības principa ievērošanā

11. Jūnijs 2013 /NR. 23 (774)

Pagājušajā nedēļā Saeimā iesniegts Latvijas Republikas tiesībsarga apjomīgais ziņojums par 2012.gadu, kurā atzīts: "Vērtējot situāciju Latvijā, būtiskas problēmas saskatu labas pārvaldības principa ievērošanā gan valsts, gan pašvaldību iestādēs. Labas pārvaldības problēmas gluži kā infekcija ir skārušas pilnīgi visas jomas, sākot no bērnu, pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un beidzot ar sociālajām, ekonomiskajām tiesībām un diskriminācijas novēršanu." ...

žurnāls / Informācija

Piedāvā konstitucionālas reformas Ministru prezidenta un valdības stiprināšanai

4. Jūnijs 2013 /NR. 22 (773)

Visai drīz pēc stāšanās amatā – 2011. gada rudenī – Valsts prezidents Andris Bērziņš kā vienu no sava darba prioritātēm pieteica nepieciešamību pilnveidot valsts pārvaldības modeli Latvijā, īpaši uzsverot, ka ir jāizvērtē, kā veidojas attiecības starp valsts varas atzariem, kā arī starp valsti un pašvaldībām. Pēc A. Bērziņa domām, līdzšinējā kārtība, kaut arī nodrošina varas zaru līdzsvaru, tomēr nestimulē valsts attīstību, jo netiek īstenots politiskās atbildības princips un varas nesēju vidū veidojas traucējoša sāncensība kopdarbības vietā. 2012. gadā Valsts prezidents izveidoja ekspertu grupu, kuras uzdevums ir izvērtēt situāciju un sniegt priekšlikumus pārvaldes pilnveidei (Dr.sc.pol. Daina Bāra, Dr.sc.pol. Valts Kalniņš, Dr.iur. Jānis Pleps, Dr.oec. Inga Vilka) un kura jau paguvusi nākt klajā ar priekšlikumiem "Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas iespējas" (dokuments pieejams: www.president.lv). Savukārt šī gada 22. maijā, lai turpinātu Valsts prezidenta aizsākto diskusiju par iespējām pilnveidot valsts pārvaldību, notika diskusija "Stiprāka un atbildīgāka izpildvara", kuras centrā bija jautājums – vai būtu iespējamas un lietderīgas reformas, kas stiprinātu izpildvaras darba efektivitāti, palielinot Ministru prezidenta ietekmi un saliedējot Ministru kabineta locekļus kā vienotu komandu, kas mazāk nekā šobrīd būtu atkarīga no koalīciju veidojošo partiju atsevišķajām interesēm. Šajā diskusijā piedalījās ne vien pārstāvji no iepriekšminētās ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei, bet arī Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas locekļi, kā arī citi eksperti – Biznesa augstskolas "Turība" mācībspēki, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji, juristi, politologi u.c., sarunu vadīja Valsts prezidenta padomnieks likumdošanas un juridiskajos jautājumos Reinis Bērziņš. Pasākums notika Biznesa augstskolā "Turība". ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Tiesību politika

Par tiesiskās vienlīdzības principa ievērošanu priekšvēlēšanu raidījumu veidošanā

4. Jūnijs 2013 /NR. 22 (773)

Pagājušo nedēļu, 29. maijā, pāris dienas pirms pašvaldību vēlēšanām, tiesībsargs Juris Jansons publiskojis atbildi uz kāda Rīgas mēra amata kandidāta iesniegumu, kur norādīts uz tiesiskās vienlīdzības pārkāpumu priekšvēlēšanu televīzijas raidījumu veidošanā. Vērtējot šo iesniegumu, tiesībsargs analizējis Latvijas Republikas Satversmē noteiktās pamattiesības kopsakarā ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu brīvību veidot raidījumu saturu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pārskats par Latvijas Republikas Satversmes tiesas darbu 2012. gadā

28. Maijs 2013 /NR. 21 (772)

Satversmes tiesā 2012. gadā saņemts 561 iesniegums. No tiem 347 atzīti par acīmredzami nepiekritīgiem, bet 214 reģistrēti kā pieteikumi un nodoti izskatīšanai Satversmes tiesas kolēģijās. Satversmes tiesa ierosināja 26 lietas, no kurām sešpadsmit lietas tika ierosinātas uz konstitucionālās sūdzības pamata, sešas lietas ierosinātas pēc vispārējās jurisdikcijas tiesas pieteikumiem, trīs lietas pēc Saeimas deputātu un viena lieta pēc tiesībsarga pieteikuma. Pieteikumos lūgts vērtēt dažādus tiesību jautājumus, tostarp tādus jautājumus, kas saistīti ar ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensāciju, valsts valodas zināšanu apjomu, zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzību, civilprocesu un pensiju sistēmu. Kopumā 2012. gadā ir izlemtas 22 lietas. Tiesvedība izbeigta 9 lietās, savukārt 13 lietās pieņemti spriedumi. Satversmes tiesa 2012. gadā izskatījusi vairākus būtiskus konstitucionālo tiesību jautājumus, piemēram, jautājumus, kas saistīti ar valsts budžeta izstrādāšanas un pieņemšanas procedūru, atalgojumu tiesu varā, īpašuma tiesību ierobežojumiem, personu sociālo aizsardzību, tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu un autortiesību subjektu mantiskām tiesībām. Nolēmumos ir ietvertas būtiskas atziņas tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumos. Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu Satversmes tiesas nolēmumos sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Tātad Satversmes tiesas nolēmumam ir erga omnes spēks, proti, tas ir vispārsaistošs. ...

Toma Birmontiene

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts budžeta konstitucionālā doktrīna Lietuvā

28. Maijs 2013 /NR. 21 (772)

Valsts budžeta konstitucionālas doktrīnas īpatnības nosaka dažādi faktori; dažus no tiem ietekmē tiesību tradīcijas. Atbilstoši Lietuvas konstitucionālajai tradīcijai valsts budžeta izstrādes un kontroles jautājumi ir svarīga konstitucionālā regulējuma joma. Pirmajās pagaidu konstitūcijās šīm attiecībām netika veltīta uzmanība, bet 1922. gada un vēlākajās – 1928. un 1938. gada – konstitūcijās tās dažādā apjomā tiek reglamentētas atsevišķās nodaļās. Jāuzsver, ka 1938. gada Lietuvas Konstitūcijā īpaši paplašinātas Republikas prezidenta pilnvaras, jo gadījumos, kad nebija Seima vai nenotika tā sesija, viņš varēja apstiprināt Ministru padomes iesniegto budžeta grozījumu projektu. Lietuvas Republikas pagaidu pamatlikumā, kas tika pieņemts 1990. gadā un bija spēkā līdz 1992. gada Lietuvas Republikas Konstitūcijas pieņemšanai, valsts budžeta attiecības reglamentētas V nodaļā "Budžeta uzbūve". ...

...

100

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

STUDENTA VĀRDS

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

14. Maijs 2024

Nr 20 (1338)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"