Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Informācija

Jāpilnveido valsts aizsardzības normatīvais pamats

8. Marts 2016 /NR. 10 (913)

Darbu turpina Saeimas Juridiskās komisijas paspārnē 2015. gadā izveidotā, deputāta prof. Ringolda Baloža vadītā politiķu un lietpratēju darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai. Atsevišķās sēdēs 2015. gadā jau apspriesta Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, kā arī Satversmes trešās nodaļas 35.–41. pants. Šī gada 23. februārī darba grupa, klātesot arī trim bijušajiem Latvijas valsts prezidentiem – Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai un Valdim Zatleram, pulcējās, lai debatētu par Satversmes 41.–43. pantā noteiktajām Valsts prezidenta kā valsts bruņoto spēku augstākā vadoņa funkcijām. Jautājums guvis īpašu aktualitāti, ņemot vērā pieaugušo Latvijas drošības apdraudējumu, ko raisījusi Krievijas Federācijas agresija pret Ukrainu, kā arī ar to saistītā spriedze NATO dalībvalstu un Krievijas starpā. Šādos apstākļos izskanējusi kritika par nepietiekamo un aktuālajai situācijai neatbilstošo aizsardzības normatīvo regulējumu, tai skaitā Satversmē noteiktajām Valsts prezidenta funkcijām. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Lobisms un laba likumdošana

1. Marts 2016 /NR. 9 (912)

Šī "Jurista Vārda" numura tēma saistīta ar 2015. gada nogalē notikušajām cīņām par Latvijas radiostaciju normatīvo regulējumu valsts valodas lietojuma jomā. Jāatzīst, ka neiesaistītai personai ir pat ļoti sarežģīti izprast procesus, kas risinājās ap diviem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem, kuru mērķis 2014. gadā vispirms bija palielināt valsts valodas lietojumu Latvijas radiostacijās, savukārt 2015. gadā pieņemtie ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesnesis Amerika

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Februārī mirušais tiesnesis Skalija 30 gadu garumā ASV Augstākajā tiesā stāvēja sardzē par konservatīvām vērtībām un sevišķi konservatīvām tiesību piemērošanas metodēm. Pasaulē nav daudz praktizējošu juristu, kuru aiziešanai tik lielu uzmanību pievērstu visu kontinentu masu mediji. Iemesls skaidrs: tiesnesis Skalija bija viens no deviņiem pasaules varenākās valsts ietekmīgākās tiesu institūcijas locekļiem, un tādējādi viņa viedoklim bija ...

žurnāls / Informācija

Tuvojas gada notikums jurisprudencē

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Šī gada rudenī, no 8. līdz 10. septembrim, Rīgā notiks līdz šim ievērojamākais tieslietu forums Latvijas vēsturē: Eiropas Starptautisko tiesību asociācijas (European Society of International Law, ESIL) ikgadējā konference, kas noritēs jau 12. reizi un kas ir Eiropas mērogā prestižākais starptautisko tiesību pasākums. Šī gada ESIL konferences tēma – "Starptautisko tiesību darbība krīzes laikā". Pasākumu, kurā plāno piedalīties ap 400 tiesībnieku, politiķu, diplomātu u.c. dalībnieku, rīko Rīgas Juridiskā augstskola un Latvijas Republikas Satversmes tiesa, bet atbalsta Tieslietu un Ārlietu ministrijas. Konference noritēs Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās. ...

žurnāls / Redaktora sleja

16. Februāris 2016 /NR. 7 (910)

Pagājušajā nedēļā Saeimas atbalstu guva Māra Kučinska vadītais Ministru kabinets, kurā tieslietu ministra amatu saglabā Dzintars Rasnačs. Arī vairāki citi ministri turpinās iesākto darbu savā nozarē. Tādējādi strauja kursa maiņa acīmredzot nav gaidāma nedz tieslietu nozarē, nedz izpildvarā kopumā. Jaunās valdības deklarācijā tieslietas nav izceltas kā atsevišķa prioritāte un tiesību "tematika" atrodama tikai kā viena no 11 apakšnodaļām ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Tieslietu sistēmas cilvēkvēsture: notāru biogrāfiskā rādītāja otrais sējums

16. Februāris 2016 /NR. 7 (910)

Pagājušā gada nogalē klajā nācis otrais Latvijas notāru biogrāfiskā rādītāja sējums: "Latvijas notariāts. Valsts notāri un zvērināti notāri biogrāfijās. 1944–2015", kas turpina notariāta vēstures izpētes un fiksēšanas procesu, ko 2013. gadā aizsāka Latvijas Zvērinātu notāru padomes izdotā pirmā notāru biogrāfiskā vārdnīca "Latvijas notariāts. Latvijas zvērināti notāri biogrāfijās. 1889–1945". Grāmatas svinīga atvēršana notika šī gada 4. februārī, klātesot ne vien zvērinātiem notāriem, bet arī Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam, tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, Tieslietu ministrijas valsts sekretāram Raivim Kronbergam un citiem viesiem. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Tieslietu zinātnes lasījumi Latvijas Universitātes konferencē

16. Februāris 2016 /NR. 7 (910)

Latvijas zinātnē tieši gada sākums, nevis beigas ir lielākās "ražas" laiks, jo tieši tad tradicionāli notiek vadošās nacionālās akadēmiskās institūcijas – Latvijas Universitātes – zinātniskā konference, šogad jau 74. reizi. Konferences ietvaros ar saviem priekšlasījumiem uzstājas arī tieslietu zinātnieki: šogad juridiskajām tēmām tiek veltīta viena plenārsēde un deviņas sekcijas, programmā kopumā ieplānojot vairāk nekā 80 Latvijas un ārvalstu tiesībnieku referātus. Šis ir ne vien nozīmīgs notikums Latvijas tiesību zinātnē, bet arī laba iespēja praktiķiem sekot līdzi tiesību domas attīstībai, jo visi šie pasākumi ir pieejami plašai publikai. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Dvēseļu revīzija

9. Februāris 2016 /NR. 6 (909)

Vairāki notikumi neilgā laika posmā liek domāt par to, ka Latvijas sabiedrība ir nobriedusi godīgai sarunai par mūsu vēsturi. Pagājušajā gadā klajā nāca literatūrzinātnieces Dr.philol. Evas Eglājas-Kristsones pētījums "Dzelzsgriezēji" par latviešu literātu iesaistīšanu Valsts drošības komitejas organizētajos "kultūras sakaros" ar latviešu trimdu padomju okupācijas laikā. Šo pašu tēmu, paplašinot diskusiju līdz visas ...

žurnāls / Numura tēma

Seju aizsedzošu galvassegu nēsāšana Latvijā: atļaut vai aizliegt

9. Februāris 2016 /NR. 6 (909)

Kaut gan sievietes, kas publiskās vietās nēsā seju pilnībā aizsedzošu apģērbu, mūsdienu Latvijā ir ārkārtīgs retums – atšķirībā no citām Eiropas valstīm, kurās dzīvo lielas musulmaņu kopienas, tomēr jautājums par šāda apģērba akceptēšanu vai aizliegšanu pēdējā laikā ir kļuvis aktuāls – kā daļa no visai emocionālajām un plašajām diskusijām par nepieciešamību Latvijai solidāri uzņemt daļu no Eiropu pārņēmušās imigrantu un bēgļu straumes. ...

žurnāls / Redaktora sleja

2. Februāris 2016 /NR. 5 (908)

Šajā "Jurista Vārdā" vairākas publikācijas turpina aplūkot situāciju, kas izveidojusies saistībā ar tiesībpolitiskajām norisēm Polijā – vienā no lielākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un, pavisam noteikti, šīs organizācijas ietekmīgākajā Centrālās un Austrumeiropas reģiona dalībniecē. Nesen pie varas nākušā politiskā spēka īsi pirms gadumijas aizsāktās reformas sabiedrisko mediju pārraudzības sistēmā, kā arī jau mazliet senākais ...

žurnāls / Redaktora sleja

Drošības cena

26. Janvāris 2016 /NR. 4 (907)

Pirms neilga laika kādā televīzijas raidījumā tika demonstrēts sižets, kas vēstīja par krāpniecības shēmu, kuras ietvaros ar darījuma dokumentu un notariālu dokumentu viltojumu palīdzību (mirušai personai "pierakstīts" pārdošanas līgums un amatā vairs nestrādājoša notāra "apstiprināts" nostiprinājuma lūgums zemesgrāmatai) kādam mantiniekam ir izkrāpta no mātes mantota māja Rīgā. Gadījums tagad ir policijas redzeslokā, ...

žurnāls / Domu mantojums

Vācbaltu tiesībnieki Latvijas Republikas juridiskajā kultūrā

26. Janvāris 2016 /NR. 4 (907)

Šī raksta uzdevums ir iezīmēt vācbaltiešu1 devumu jaundibinātās Latvijas Republikas juridiskajā kultūrā starpkaru periodā un rosināt apjaust, ka šis ieguldījums ir bijis ļoti daudzveidīgs un nozīmīgs, kā arī politisku un vēsturisku apstākļu dēļ vēlāk Latvijā apzināti noklusēts, tāpēc noteikti lielāks, nekā šā brīža Latvijas tiesībnieki apjauš. Turklāt, ņemot vērā Latvijas valstisko, tai skaitā tiesību sistēmas, kontinuitāti, vācbaltiešu tiesībnieku pienesums vairākās nozarēs, bet jo īpaši civiltiesībās, plaši izpaužas arī mūsdienu Latvijas juridiskajā kultūrā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Maz produktīvie preses paradumi

19. Janvāris 2016 /NR. 3 (906)

"Ar gandarījumu jāsecina, ka preses darbinieki atmetuši samērā vieglo, bet maz produktīvo paradumu visu kritizēt un kritikas vietā plaši un nopietni cilā jautājumus, kādus rada latviešu cīņas par savu nacionālo stiprumu, par tautas vienošanu, par latviešu garīgo un materiālo kultūru." Un "kad, pārprastas brīvības vārdā, drukātu vārdu sāk izmantot naida sēšanai, cilvēku tikumu bojāšanai [..] tad sabiedrībai ir tiesības un pienākums ...

žurnāls / Redaktora sleja

Normatīvā migla

12. Janvāris 2016 /NR. 2 (905)

Likumdevējs, bet jo īpaši izpildvara Ziemassvētkus nesvin un Vecgada ballītei negatavojas. Tas jāsecina gandrīz katra gada nogalē, raugoties uz normatīvo aktu lavīnu, kas nobrūk pār Latvijas iedzīvotāju galvām. Arī šī reize nebija izņēmums. Likumi gan šoreiz uz pēdējo brīdi netika atlikti, toties Ministru kabineta noteikumi bira kā no pārpilnības raga: 28. decembrī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tika izsludināti 46 Ministru ...

žurnāls / Redaktora sleja

Konstitucionālās cerības

5. Janvāris 2016 /NR. 1 (904)

Tā bieži nav kā šajā gadumijā, kad gribēto visa laba vēlējumu vietā nākotnes prognozētāji var tikai izteikt cerību, ka nebūs vēl sliktāk. Pēdējos pāris gados gan Eiropas stabilitāte, gan pasaules drošība ir sašķobījusies neticamā ātrumā. Tomēr tieši juceklīgā laikā ļoti gribas atrast kādu stabilitātes punktu, kur meklēt drošības sajūtu. Miera avots katram ir atšķirīgs – no ģimenes vai draugiem līdz reliģiskai meditācijai, un labi, ja tādu ...

žurnāls / Intervija

Trīs Satversmes tiesas virsmērķi

5. Janvāris 2016 /NR. 1 (904)

Gan tiesību politikas veidotāju, gan tiesību praktiķu saspringta uzmanība gada nogalē bija pievērsta Satversmes tiesai: 22. decembrī tā pievienoja savu artavu ieilgušajai diskusijai par maksātnespējas nozares sakārtošanu, pasludinot spriedumu lietā par iecerēto valsts amatpersonu statusa noteikšanu maksātnespējas administratoriem un secinot, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam. Tomēr par notikumu un uzmanības trūkumu Satversmes tiesa nevarēja sūdzēties visa gada garumā – tam par iemeslu kalpoja ne vien tiesas spriešana, bet arī citas norises: līdzīgi kā 2014. gadā, arī pērn turpinājās pārmaiņas tiesnešu sastāvā (2014. gadā darbu sāka Gunārs Kusiņš un Aldis Laviņš, 2015. gadā – Ineta Ziemele un, Kristīnei Krūmai ātrāk, nekā paredzēts, aizejot no tiesas, brīvajā amatā tika apstiprināta Daiga Rezevska). Vasarā Satversmes tiesu apmeklēja Eiropas ietekmīgākās – Vācijas Federatīvās konstitucionālās – tiesas delegācija tās priekšsēdētāja Andreasa Foskūles vadībā. Decembra vidū, atzīmējot Satversmes tiesas dibināšanas 19. gadadienu, aizritēja gadskārtējā tiesas rīkotā konference, šoreiz koncentrējoties uz pamattiesību ierobežojumu pieļaujamību demokrātiskā valstī (plašāk skat. JV Nr. 50/51, 22.12.2015.). Aizvadītā gada nogalē notika arī "Jurista Vārda" saruna ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aldi Laviņu – galvenokārt par viņa prioritātēm, vadot šo konstitucionālās uzraudzības institūciju, bet arī par Satversmes tiesas atjaunināto sastāvu un tiesas darba organizēšanu, kā arī konstitucionālo tiesu uzdevumiem dažādu apdraudējumu piemeklētajā Eiropā. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Esam izdarījuši 60 procentus no valdības deklarācijā plānotā

22. Decembris 2015 /NR. 50/51 (902/903)

Pirms pāris nedēļām tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs valsts augstākajām amatpersonām nosūtījis vēstuli, tajā uzsverot, ka "vēlos iedibināt jaunu tradīciju valsts pārvaldē – līdz ar Ministru prezidenta paziņojumu par demisiju katram ministram sniegt pārskatu valsts augstākajām amatpersonām par paveikto savu pilnvaru laikā un turpmāk veicamajiem būtiskākajiem uzdevumiem nozarē". Tā kā šīs iniciatīvas aizsākums sakrīt ar gada izskaņu, šajā "Jurista Vārdā" apkopoti fakti un viedokļi par situāciju tieslietās 2015. gadā, tostarp Tieslietu ministrijas sagatavotā atskaite, žurnāla lasītāju aptauja un individuālu juristu komentāri. Šai gada pārskatā iekļaujas arī "Jurista Vārda" saruna ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Divas jaunas grāmatas kriminālprocesa tiesībās

22. Decembris 2015 /NR. 50/51 (902/903)

Pagājušajā nedēļā, 16. decembrī, Latvijas Universitātē tika svinēta Kriminālprocesa likuma (KPL) pirmā desmitgade: notikumam par godu tika atvērtas divas grāmatas un norisinājās zinātniska konference. ...

Dina Gailīte, Dace Šulmane

žurnāls / Notikums

Aizritējusi Satversmes tiesas konference

22. Decembris 2015 /NR. 50/51 (902/903)

Pirms 19 gadiem, 1996. gadā, Latvijā sāka darboties jaunizveidotais konstitucionālais uzraugs – Satversmes tiesa. Tieši 6. decembris tiek uzskatīts par šīs institūcijas darbības sākumpunktu, jo tad tiesneša zvērestu deva četri Satversmes tiesas tiesneši, kas nebija iepriekš bijuši tiesneša amatā. Lai atzīmētu šo Satversmes tiesas darbības sākumpunktu, par tradīciju kļuvusi ikgadēja Satversmes tiesas konferences rīkošana gada nogalē. Arī šogad 11. decembrī notika šāds pasākums, un konferences temats atbilstoši aktuālajiem pasaules drošības apdraudējumiem bija – "Pamattiesību ierobežojumu pieļaujamība demokrātiskā valstī". Uz pasākumu pulcējās Satversmes tiesas tiesneši un darbinieki, bijušie Satversmes tiesas tiesneši, likumdevēja, tiesu varas un izpildvaras pārstāvji, ārvalstu konstitucionālo tiesu tiesneši u.c. Darbs ritēja trīs sesijās: pamattiesību ierobežojumu nepieciešamība; pamattiesību ierobežojumu noteikšana; pamattiesību ierobežojumu konstitucionalitātes izvērtēšana. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Latvijas krimināltiesību literatūras klasika – atkārtotā izdevumā

1. Decembris 2015 /NR. 47 (899)

VAS "Tiesu namu aģentūra" grāmatu apgāds piedāvā iegādāties divus pārizdotus un ar mūsdienu komentāriem papildinātus starpkaru perioda izcilākā Latvijas krimināltiesībnieka prof. Dr.iur. Paula Minca darbus krimināltiesībās – "Krimināltiesību kurss. Vispārējā daļa" (1934) un "Krimināltiesību kurss. Sevišķā daļa" (1939). Pirmo reizi abas grāmatas pārizdotas jau 2005. gadā, taču tagad izdevējs piedāvā tās iegādāties kā digitālu izdruku, ko izgatavo pēc pasūtījuma. ...

žurnāls / Redaktora sleja

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Jānis Pliekšāns (Rainis) un Pēteris Stučka (Paragrāfs). Dzimuši vienā gadā. Draugi kopš skolas vecuma. Kopā mācījušies Rīgas pilsētas ģimnāzijā, pēc tam Pēterburgas Universitātes Tieslietu fakultātē. Jaunības gados vasarās bieži ciemojas viens pie otra ģimenes laukos, bet studiju laikā pat īrējuši kopīgu istabu. Neskatoties uz to, ka cēlušies no ļoti turīgām latviešu lauksaimnieku ģimenēm, abi aizraujas ar sociāldemokrātiskām idejām un aktīvi ...

žurnāls / Informācija

Kas ir padomju (sociālistiskās) tiesības

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Sabrūkot PSRS, kā arī visam Austrumeiropas sociālistisko valstu blokam, 20. gadsimta deviņdesmitajos gados pienāca gals arī vienam no sociālistiskās sistēmas fenomeniem – sociālistiskajām (padomju)1 tiesībām. Arī Latvijā, tai atgūstot valstisko neatkarību un sākoties demokrātiskas un tiesiskas valsts tiesību sistēmas atjaunošanas procesiem, no PSRS okupācijas perioda mantotās padomju tiesības tika strauji atmestas. Latvijas tiesībnieki pievērsās jauniem izaicinājumiem, un padomju laikā gūtā pieredze un zināšanas par padomju tiesībām faktiski vairs nebija izmantojamas. Radikāla pārorientācija notika arī tiesību zinātnē un augstskolās. Tādējādi padomju tiesības ne vien pārtrauca darboties, bet visai ātri izzuda pat no padomju laikus piedzīvojušo Latvijas juristu apziņas, savukārt Latvijas tiesībnieku jaunākajai paaudzei tas faktiski ir pilnīgi svešs jēdziens. Neskatoties uz to, padomju tiesības tomēr ir intereses vērts objekts – gan kā Latvijas vēstures daļa, gan sava ļoti īpatnējā rakstura un ideoloģisko uzdevumu dēļ, gan tādēļ, ka padomju tiesību tuvāka iepazīšana ir viens no ceļiem, kā izprast padomju totalitārā režīma būtību. Turklāt tieši ar padomju tiesībām cieši saistīts ir starptautiski zināmākais latviešu izcelsmes jurists Pēteris Stučka, par kuru šajā "Jurista Vārdā" publicēti vairāki materiāli. Tādēļ šajā žurnālā lasītāju uzmanībai tiek piedāvāts arī ļoti konspektīvs ieskats padomju tiesību svarīgākajos attīstības posmos. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesa kā noziedznieks

10. Novembris 2015 /NR. 44 (896)

Tiesneša amats, bez šaubām, ir svarīgākais no visām juridiskajām profesijām. Ne vien tādēļ, ka jebkurš tiesnesis ir tiesiskas valsts "atslēgas figūra" un ar savu darbu ikdienā atjauno taisnīgumu, bet arī tās īpašās atbildības dēļ, kas gulstas uz šo amatu: tiesneša rokās ir izlemt cilvēku likteņus, un tiesneša kļūdas tos var neatgriezeniski salauzt. Šādas emocionālas kategorijas reti tiek attiecinātas uz konstitucionālajām tiesām, ...

žurnāls / Redaktora sleja

Lai Tev būtu kas balts

27. Oktobris 2015 /NR. 42 (894)

Retais nebūs dzirdējis par "tikumības" debatēm, kurās iesaistījušies vairāki politiķi, bet pēdējā laikā, spiestā kārtā – arī literāti un pedagogi. Domstarpību saknes aug šī gada pavasarī pieņemtajos Izglītības likuma grozījumos, ar kuriem tika izveidots jauns pants "Izglītība un tikumība", kas izglītības sistēmai nosaka pienākumu nodrošināt izglītojamā tikumisko audzināšanu, kā arī aizliedz mācību iestādēs mācību līdzekļus, ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Ar zinātnisku konferenci atklāj Latvijas valsts tiesību avotu apkopojumu

20. Oktobris 2015 /NR. 41 (893)

"Jurista Vārda" lasītāji jau ir informēti par pirmreizēja dokumentu krājuma iznākšanu "Tiesu namu aģentūras apgādā" – Latvijas Universitātes (LU) mācībspēku grupa prof. Jāņa Lazdiņa vadībā pirmo reizi ir apkopojusi un komentējusi 20. gadsimta Latvijas 113 tiesību avotus, kas aptver laika posmu no valsts dibināšanas līdz neatkarības atjaunošanai. 9. oktobrī Latvijas Universitātē notika krājuma "Latvijas tiesību avoti" oficiāla atvēršana, kas tika atzīmēta ar zinātnisku konferenci. Pasākumu atklāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, bet ar priekšlasījumiem uzstājās krājuma veidotāji – LU prof. J. Lazdiņš, asoc.prof. Artūrs Kučs, Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš, prof. Guntis Zemītis un krājuma redaktore Signe Terihova. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Fīrers Berlīnes ielās

13. Oktobris 2015 /NR. 40 (892)

Pagājušajā nedēļā Vācijas medijos parādījās pirmie kadri no filmas, kurā Sašas Barona Koena jeb "Borata" stilā ekranizēts pasaules mēroga vācu bestsellers – Timura Vermeša (Timur Vermes) parodija "Viņš ir atkal klāt" (latviski izdots 2014. gadā Silvijas Brices tulkojumā). Gan grāmatā, gan filmā Hitlers "pamostas" 2011. gadā kādā Berlīnes būvlaukumā, kur kādreiz bijis viņa bunkurs. Un klaiņo pa pilsētu, pamazām ...

žurnāls / Informācija

Darbu atsāk “Jurista Vārda” konsultatīvā padome

6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)

Pagājušajā nedēļā, 29. septembrī, žurnāla "Jurista Vārds" (JV) redakcijā pulcējās konsultatīvā padome. Tādējādi atjaunota JV stratēģiskā padomdevēja darbība. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Apkopoti Latvijas 20. gadsimta tiesību avoti

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

VAS "Tiesu namu aģentūra" sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU) izdevusi pirmreizēju 20. gadsimta svarīgāko Latvijas valsts tiesību avotu apkopojumu – 113 Latvijas valsts dibināšanas, neatkarības zaudēšanas un atjaunošanas dokumentu, kā arī īpašumu nacionalizāciju un denacionalizāciju regulējošos normatīvo aktu un citu dokumentu tekstus, kas apkopoti apjomīgā krājumā "Latvijas valsts tiesību avoti. Valsts dibināšana – neatkarības atjaunošana. Dokumenti un komentāri".1 Izdevums turpina Latvijas tiesību vēstures avotu apkopošanas procesu, ko aizsākuši krājumi "Vidzemes tiesību vēstures avoti: 1336.–1551." (1941), "Seno paražu un Livonijas tiesību avoti 10. gs.–16. gs." (1998) un "Poļu un zviedru laiku tiesību avoti (1561–1795)" (2006). ...

žurnāls / Informācija

Tiesiskās vides pilnveides komisijas pirmā prioritāte – valsts drošība

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Pagājušajā nedēļā, 23. septembrī, Valsts prezidents Raimonds Vējonis izveidoja Tiesiskās vides pilnveides komisiju Dr.iur. Aivara Endziņa vadībā. Komisijas pirmā sēde notiks 2. oktobrī, un tā savā ziņā turpinās darbu, ko veica Valsts prezidenta Valda Zatlera izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija (2007–2012, priekšsēdētājs Dr.iur.h.c. Egils Levits) un Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā ekspertu darba grupa valsts pārvaldības uzlabošanai (2012–2015, vadītāja Dr.sc.pol. Daina Bāra). ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kas tā tāda “Jurista Otrdiena”?

29. Septembris 2015 /NR. 38 (890)

Reiz uz "Jurista Vārda" redakciju piezvanīja kāda mums labi pazīstama literārā redaktore, kas tobrīd rediģēja autoritatīva Latvijas tiesību zinātnieka publikāciju. Vienā no atsaucēm viņš bija norādījis preses izdevumu "Jurista Otrdiena". Redaktore vaicāja mums, vai esam dzirdējuši par šādu avīzi vai žurnālu? Kad, aizdomu vadīti, pārbaudījām zinātnieka citētās "Jurista Otrdienas" attiecīgo datumu, protams, izrādījās, ...

žurnāls / Notikums

Senatora A. Lēbera piemiņas konference – par privāttiesību un tiesību vēstures tēmām

22. Septembris 2015 /NR. 37 (889)

Šis gads Latvijas tiesību vēstures pētniekiem liek domāt par interesantu sakritību: 1865. gads ir bijis īpaši devīgs izcilu un Latvijas vēsturei izšķiroši būtisku juristu ziņā. Tieši tad, pirms 150 gadiem, ir dzimušas vismaz trīs personības, kas apguvušas jurisprudenci un katra savā veidā vēlāk ietekmējušas Latvijas valsts vēsturi: 1865. gada 26. jūlijā piedzima Pēteris Stučka (1865–1932) – vispirms veiksmīgs Pēterburgas advokāts, pēc tam padomju tiesību teorētiķis un sarkanā terora ideologs, pirmais padomju valsts Augstākās tiesas priekšsēdētājs; 11. septembrī pasaulē nāca jurists pēc izglītības, bet savā darbībā sociāldemokrātiski noskaņots politiķis un viens no Latvijas valsts idejas pamatlicējiem – latviešu dižākais dzejnieks Jānis Pliekšāns jeb Rainis (1865–1929); savukārt 7. oktobrī pasaules gaismu ieraudzīja Augusts Lēbers (August Loeber) – vācbaltu izcelsmes Latvijas senators un Latvijas Universitātes profesors, viens no nozīmīgākajiem Latvijas privāttiesību veidotājiem starpkaru periodā (1865–1948). Vienam no šīs trijotnes – Augustam Lēberam – tika veltīta starptautiska konference, kas sakritības dēļ risinājās tieši 11. septembrī, kad visa Latvija svinēja otra jubilāra – Raiņa – dzimšanas dienu. A. Lēbera piemiņai veltīto pasākumu rīkoja Latvijas Republikas Augstākā tiesa, sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un žurnālu "Jurista Vārds". Konference tika apvienota ar ikgadējo Baltijas valstu augstāko tiesu instanču tikšanos, kas šoreiz risinājās Latvijā, tādēļ pasākumam tika piešķirta starptautiska dimensija: konferenci ar savu klātbūtni ne tikai pagodināja Igaunijas un Lietuvas augstāko tiesu delegācijas, bet arī to priekšsēdētāji. Tādējādi pasākumā klāt bija ne tikai Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, bet arī Igaunijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Prīts Pikamē (Priit Pikamäe) un Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Rimvīds Norkus (Rimvydas Norkus). Var droši apgalvot, ka par šādu pasākumu gan formas, gan satura ziņā būtu bijis gandarīts arī Augusts Lēbers – viņa specializācija gan juridiskajā praksē, gan zinātniskajā darbībā bija privāttiesības, un tieši tām bija veltīta 11. septembra konferences pirmā daļa, savukārt viņa aktīvā starptautiskā darbība bija vērsta uz Baltijas valstu privāttiesību (jo īpaši čeku un vekseļu regulējuma) unifikāciju, tādēļ visu triju Baltijas valstu tiesnešu un tiesu priekšsēdētāju dalība A. Lēbera piemiņas konferencē bija gan likumsakarīga, gan ļoti simboliska. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Pirmā grāmata medicīnas tiesībās Latvijā

15. Septembris 2015 /NR. 36 (888)

Tiesu namu aģentūras apgādā iznācis vairāku autoru kopdarbs – "Medicīnas tiesības". Grāmatas zinātniskā redaktore ir Santa Anševica-Slokenberga, kas Upsalas Universitātē kandidē uz doktora grādu medicīnas tiesībās. Līdzās viņai grāmatas autoru kolektīvu veido Agnese Gusarova, Aldis Lieljuksis, Rinalds Muciņš, Olita Staņislavska, Laura Šāberte, Diāna Šlisere un Liene Tauriņa. Ņemot vērā medicīnas tiesību nesaraujamo saikni ar medicīnas zinātni un praktisko ārstniecību, grāmatas autori juristi tās tapšanas gaitā konsultējušies arī ar mediķiem. Grāmata ir pirmais izdevums Latvijā, kas daudzpusīgi aplūko medicīnas tiesības – salīdzinoši jaunu, tomēr ļoti plašu personu loku (ārstniecības personas un pacientus, tātad – faktiski visu sabiedrību) skarošu tiesību nozari. Medicīnas tiesību komplicētību apliecina ne vien grāmatā aplūkoto tēmu daudzveidība, bet arī grāmatas apjoms – gandrīz 800 lappuses. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Nozīmīga monogrāfija starptautiskajās privāttiesībās

8. Septembris 2015 /NR. 35 (887)

Šī gada jūnijā Latvijas juridiskās literatūras krājumu papildinājis nozīmīgs izdevums – Latvijas Universitātes doktorantes Mg.iur. Aigas Mieriņas monogrāfija "Starptautiskās privāttiesības: ģenēze un sistēma", kas iznākusi LU Akadēmiskajā apgādā un kas papildina līdz šim ļoti skopo grāmatu klāstu starptautisko privāttiesību nozarē latviešu valodā. Grāmatā analizēta starptautisko privāttiesību izpratne un sistēma, plaši aplūkota starptautisko privāttiesību attīstība kopš to pirmsākumiem līdz pat mūsdienām un šajā tiesību nozarē vadošās doktrīnas, atsevišķas grāmatas nodaļas veltītas kolīziju normām un tiesību piemērošanas metodoloģijai. Kā norāda grāmatas zinātniskie recenzenti – prof. Juris Bojārs un prof. Valdis Blūzma, A. Mieriņas monogrāfija ir uzskatāma par nozīmīgu ieguldījumu starptautisko privāttiesību zinātņu nozares attīstībā Latvijā, tāpēc tā ir vērtīga lasāmviela tiesību zinātniekiem un studentiem, kā arī tiesību praktiķiem, kam rodas saskare ar šo komplicēto un samērā grūti pārskatāmo tiesību jomu. Savukārt pati autore sarunā ar "Jurista Vārdu" atzina, ka starptautiskās privāttiesības ir kā pretrunu kamols un pat "drūms purvs", no kura grūti atrast izeju, un tieši tāpēc viņa īpaši centusies grāmatā aplūkotos jautājumus izklāstīt pēc iespējas skaidri un pārskatāmi (starptautisko privāttiesību komplicēto dabu simbolizējot arī uz A. Mieriņas grāmatas vāka attēlotais "sakņu mudžeklis"). ...

žurnāls / Redaktora sleja

Meklējam jaunas zvaigznes

1. Septembris 2015 /NR. 34 (886)

Jurista profesija, tāpat kā citas, apvieno indivīdus ar noteiktu īpašību kopumu. Tas šķiet pat samērā dabiski: savā ziņā līdzīgi cilvēki izvēlas kādu profesiju, turklāt izglītošanās process un profesionālā darbība padara tos vēl vairāk "iekšēji" un "ārēji" tuvākus. Taču tieši uz šī pamata veidojas arī anekdotiski stereotipi, teiksim, par bezdievīgi ciniskiem ārstiem, ar didaktiku apsēstiem pedagogiem vai dīvainajiem IT ...

žurnāls / Informācija

Pirmo deviņu “Jurista Vārda” konkursa laureāti

1. Septembris 2015 /NR. 34 (886)

Ņemot vērā, ka šogad "Jurista Vārda" konkurss notiek jau desmito – jubilejas – reizi, redakcija vēlas atgādināt pirmo deviņu konkursu laureātu vārdus. Ar prieku jākonstatē, ka vairāki no tiem šobrīd jau var lepoties ar vērā ņemamiem profesionāliem un zinātniskiem sasniegumiem. Turklāt redakcija ar gandarījumu konstatē, ka vairāki no konkursa uzvarētājiem "Jurista Vārda" lasītājiem pazīstami ne vien ar konkursa darbu publikācijām, bet arī citiem rakstiem. ...

žurnāls / Informācija

Desmitais “Jurista Vārda” pētniecisko darbu konkurss gaida dalībniekus

1. Septembris 2015 /NR. 34 (886)

Šodien tiek izsludināts ikgadējais žurnāla "Jurista Vārds" pētniecisko darbu konkurss. Tas notiek jau desmito reizi, un tā joprojām ir vienīgā nacionāla mēroga tieslietu studentu un jauno juristu rakstu darbu sacīkste. "Jurista Vārda" mērķi, ik gadu rīkojot šo pasākumu, ir palikuši nemainīgi: iesaistīt jaunos tiesībniekus Latvijas tiesību sistēmai būtisku jautājumu apspriešanā, kā arī meklēt un plašākai sabiedrībai atklāt talantīgus jaunos tiesību zinātniekus. Konkursa rīkošana un dalība tajā nozīmē arī ilgtermiņa ieguvumus gan žurnālam, gan konkursa dalībniekiem: šīs sacīkstes laureāti ir ļoti augstvērtīgs papildinājums "Jurista Vārda" autoru lokam, kas pakāpeniski un pārliecinoši nostājas līdzās pieredzējušām jurisprudences autoritātēm, savukārt ieraksts biogrāfijā, kas apliecina uzvaru šajā konkursā, var kļūt par nozīmīgu jebkura jaunā tiesībnieka profesionālās karjeras veicinātāju. ...

žurnāls / Tiesību politika

Turpina apspriest Valsts prezidenta funkciju apjomu un ievēlēšanas kārtību

1. Septembris 2015 /NR. 34 (886)

Neskatoties uz Saeimas vasaras brīvdienām, uz otro sēdi 25. augustā sanāca Juridiskās komisijas darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai. Šī darba grupa tika izveidota 2015. gada februārī, Saeimai reaģējot uz 2014. gada 8. decembrī Saeimai iesniegto Satversmes grozījumu projektu (iesniedzēji – Saeimas deputāti Inguna Sudraba, Armands Krauze, Kārlis Krēsliņš, Romāns Mežeckis, Aivars Meija, Arvīds Platpers, Silvija Šimfa, Ringolds Balodis, Jānis Urbanovičs, Gunārs Kūtris un Nellija Kleinberga), kas paredzēja mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, nosakot, ka to dara nevis Saeima, bet tauta (projekts paredzēja grozīt Satversmes 35. pantu un izslēgt 36. pantu).1 Saeimas Juridiskā komisija šo projektu neatbalstīja, bet vienojās, ka ir nepieciešama plašāka diskusija par šo daudz apspriesto tematu, tādēļ jāizveido attiecīga darba grupa. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Glābties uz pilsētas zemes

25. Augusts 2015 /NR. 33 (885)

Ņemot vērā, ka šī ir pēdējā augusta nedēļa, gribētos pievērsties nevis kādai tiesību problēmai, bet gan ķert vasaru "aiz astes" un dalīties iespaidos par, iespējams, labāko brīvā laika pavadīšanas veidu – grāmatām. Šoreiz ne par augstajiem žanriem, bet tiešām izklaides literatūru – kriminālromānu. Un, proti, par Maimas Grīnbergas no igauņu valodas tulkoto Indreka Harglas (Indrek Hargla) romānu "Aptiekārs Melhiors un Olevistes ...

žurnāls / Informācija

Meklē Zolitūdes traģēdijas sistēmiskos cēloņus un rosina likumu grozījumus

25. Augusts 2015 /NR. 33 (885)

Noslēgumam tuvojas abu pašlaik funkcionējošo parlamentārās izmeklēšanas komisiju darbības mandāts. Gan Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija,1 gan bankas "Citadele" pārdošanas procesa izmeklēšanas komisija2 tika izveidota drīz pēc Saeimas ievēlēšanas 2014. gada novembrī tikai ar dažu dienu starpību. Abām komisijām tika dots laiks darbībai uz gadu. Tas nozīmē, ka šoruden gaidāmi arī abu komisiju ziņojumi vai arī Saeimas lēmums par komisiju darba pagarināšanu – arī šādu iespēju paredz Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums. Tomēr abu komisiju priekšsēdētāji šobrīd pauž apņēmību pabeigt darbu laikā un apgalvo, ka deputātiem parlamentārās izmeklēšanas ietvaros ir izdevies nonākt pie vērā ņemamiem rezultātiem, tādējādi laužot līdzšinējās parlamentārās izmeklēšanas tradīcijas Latvijā, kad komisijas nereti beigušas darbu bez nozīmīgiem secinājumiem vai arī vispār nav iesniegušas Saeimai ziņojumu par savu darbu. "Jurista Vārda" rīcībā nonācis Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas ziņojuma projekts, par kurā iekļautajiem būtiskākajiem secinājumiem varam informēt lasītājus jau šobrīd. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kad es vakar gāju gulēt

18. Augusts 2015 /NR. 32 (884)

Par spiegošanu un terorismu aizdomās turamie Krievijas pilsoņi Andrejs Popko un Aleksandrs Kurkins arī turpmāk paliks apcietinājumā – tā pagājušajā nedēļā, 12. augustā, lēma Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Plaši ziņots, ka šīs personas vasaras sākumā tika aizturētas brīdī, kad bija nelikumīgi iekļuvušas NATO dalībvalsts Latvijas militārajā bāzē Ādažos, kad tur notika starptautiskas mācības. Visai prognozējamajai ziņai par ...

Sannija Matule, Dina Gailīte

žurnāls / Juridiskā literatūra

Jaunumi latviešu juridiskās literatūras klāstā

18. Augusts 2015 /NR. 32 (884)

Klajā nākušas vairākas grāmatas, papildinot latviešu valodā iznākušās juridiskās literatūras klāstu. Starp jaunumiem ir gan Augstākās tiesas 2014. gada judikatūras apkopojums, gan uz Dr.iur. Olgas Beinarovičas promocijas darba balstīts izdevums "Ārpus laulības kopdzīve. Tiesiskais regulējums Eiropā", gan arī Dr.iur. Ulda Ķiņa monogrāfija "Kibernoziedzība, kibernoziegumi un jurisdikcija". ...

žurnāls / Redaktora sleja

Atvaļinājuma problēma

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Uz katru lietu var paskatīties no dažādām pusēm un nonākt pie pārsteidzoši pretējiem slēdzieniem. Tā, piemēram, ģeopolitikā: kas vienam agresīvs iekarotājs, tas otram sengaidīts atbrīvotājs, kas vienam nabagu aizstāvis, tas otram – privātīpašuma laupītājs... Arī "atvaļinājuma problēma" izskatās dažādi, ja to aplūko darba devējs un darba ņēmējs. No darba devēja pozīcijām atvaļinājums nozīmē darbinieka prombūtni, kas ne vien traucē ...

žurnāls / Intervija

Satversmes tiesas tiesneša amats ir prestižākais Latvijas jurista darbs

11. Augusts 2015 /NR. 31 (883)

Pagājušajā nedēļā, 4. augustā, Latvijas juridisko sabiedrību pārsteidza ziņa par Satversmes tiesas tiesneses Dr.iur. Kristīnes Krūmas lēmumu pamest šo amatu pirms pilnvaru termiņa beigām, lai kļūtu par Rīgas Juridiskās augstskolas prorektori, – ieņemot amatu, kas kļuvis vakants pēc tam, kad līdzšinējais RJA prorektors Dr.iur. Mārtiņš Mits tika izvēlēts par Latvijas tiesnesi Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Darbu Satversmes tiesā K. Krūma turpinās līdz 15. oktobrim, lai pabeigtu iesāktās lietas. Par K. Krūmas lēmumu tiesa jau informējusi Saeimu, kurai jāsāk meklēt kandidāts gaidāmajai vakancei. Sarunā ar "Jurista Vārdu" K. Krūma atklāj, ka lēmums pamest Satversmes tiesu galvenokārt balstās bažās par adekvātas darbavietas atrašanas iespējām pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru beigām. Ar šādu problēmu jau iepriekš saskārušies gados jaunie tiesneši, kam pēc darba Satversmes tiesā nav izdevies atrast atbilstošu nodarbi Latvijas tieslietu sistēmā, tostarp bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, kas patlaban pievērsies politiskajai darbībai un kļuvis par Saeimas deputātu. K. Krūma arī nav pirmā, kas pirms pilnvaru termiņa beigām pēc pašas vēlēšanās pārtrauc darbu Satversmes tiesā: tā darījusi arī Dr.iur. Anita Ušacka (tiesnese no 1996. līdz 2003. gadam, kad aizgāja no amata, jo bija iecelta par Starptautiskās krimināltiesas tiesnesi), Ilze Skultāne (tiesnese no 1996. līdz 2004. gadam, kad tika apstiprināta par Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori) un Dr.iur. Ilma Čepāne (tiesnese no 1996. līdz 2006. gadam, kad atstāja tiesneses amatu, lai kļūtu par Saeimas deputāti). Kristīni Krūmu Satversmes tiesas tiesneša amatā Saeima apstiprināja 2007. gada aprīlī, 32 gadu vecumā (tobrīd Satversmes tiesas likumā vēl nebija iekļauts tiesnešu vecuma minimālais slieksnis – 40 gadi). Viņas desmit gadu pilnvaru termiņš šajā amatā beigtos 2017. gadā. K. Krūmas kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatam izvirzīja Saeima, tādēļ arī viņas pēcteča izvēle būs parlamenta rokās (Satversmes tiesas likums nosaka, ka trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus – pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus – pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma). K. Krūma 1996. gadā ir absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. 1998. gadā ieguva tiesību maģistra grādu Lundas Universitātes Juridiskās fakultātes Raula Valenberga institūtā, bet 2012. gadā turpat aizstāvējusi doktora grādu starptautiskajās tiesībās. 2014. gadā starptautiskais apgāds "Brill/Nijhoff" izdeva viņas grāmatu "EU Citizenship, Nationality and Migrant Status: An Ongoing Challenge", kas veltīta Eiropas Savienības pilsonības institūtam. ...

Gatis Litvins, Dina Gailīte

žurnāls / Notikums

Vai ilgtspēja varētu kļūt par jaunu tiesību principu

4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)

Šā gada 29.–31. jūlijā Bīriņu pilī jau divpadsmito reizi notika Konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs, uz kuru tradicionāli pulcējas Latvijas tiesību zinātnieki, tiesībpolitikas veidotāji, kā arī tiesību piemērotāji – tiesneši, ierēdņi u.c. tiesībnieki, kas aizvadītajos gados pakāpeniski jau guvuši kopīgu apzīmējumu – "Bīriņu tauta". Pasākumu kā parasti rīko Publisko tiesību institūts, bet finansiāli to šoreiz atbalstīja Latvijas Komercbanku asociācija un fonds "Dots", kā arī citi labvēļi. Kā norāda semināra iniciators un galvenais virzītājspēks Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks, šī tiesībnieku un valstsvīru ikgadējā tikšanās notiek ar mērķi "rast juridiskus risinājumus rītdienas izaicinājumiem". Tādējādi šogad diskusiju centrā bija izvirzīta ilgtspējas ideja – šajā kontekstā tika diskutēts gan par sabiedrības un valsts (jo īpaši demokrātiskas valsts) ilgtspēju no politiskā un tiesiskā viedokļa, gan par indivīda kā ķermeņa, prāta un dvēseles vienības ilgtspēju. ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins

žurnāls / Numura tēma

Publiskais iepirkums Latvijā: starp “gandrīz labi” un “ļoti labi”

30. Jūnijs 2015 /NR. 25 (877)

Publiskajam – valsts un pašvaldību – iepirkumam Latvijā ik gadu tiek izlietoti līdzekļi aptuveni 2 335 324 tūkstošu eiro apmērā, kas atbilst teju 10 procentiem no valsts iekšzemes kopprodukta.1 Diemžēl šī joma sabiedrības acīs nereti ir aizdomu tīta, savukārt iepirkuma speciālistiem un valsts un pašvaldību amatpersonām, kas īsteno publisko iepirkumu, tas sagādā nopietnus profesionālus pārbaudījumus. Bez rezultāta noslēgušies vairāki lieli valsts iepirkuma konkursi, neprasmīgi sastādīti līgumi, cīņa ar konkursu uzvarētājiem par nekvalitatīvu pakalpojuma sniegšanu, nepieciešamība līdz nākamajam gadam ieņemt jaunus, ES direktīvām atbilstošus likumus – šīs problēmas mudināja “Jurista Vārda” redakciju pievērsties publiskajam iepirkumam Latvijā. Tā radās doma par žurnāla speciālo laidienu, kurā būtiskākās publiskā iepirkuma problēmas klātienē apspriestu šīs nozares lietpratēji, kā arī vienkopus tiktu apkopotas publikācijas par atsevišķiem publiskā iepirkuma jautājumiem. Jāuzsver, ka redakcijas rīkotā ekspertu klātienes saruna, ņemot vērā “Jurista Vārda” profilu, apzināti nefokusējās uz acīmredzamajiem iepirkumu problēmu politiskajiem cēloņiem, bet gan uz nozares juridiskajiem, organizatoriskajiem un tiesībpolitiskajiem problēmjautājumiem. Uz klātienes diskusiju žurnāla redakcijā maija nogalē pulcējās Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile, Iepirkumu uzraudzības biroja Juridiskā departamenta direktores vietniece Monta Oga, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktora vietniece Gundega Šulca, VAS “Latvijas dzelzceļš” Iepirkumu biroja vadītāja vietniece Dina Smilktena un ZAB “Eversheds Bitāns” partneris, zvērināts advokāts Māris Logins. Jautājumus sarunas dalībniekiem uzdeva “Jurista Vārda” tieslietu redaktors Gatis Litvins un galvenā redaktore Dina Gailīte. ...

Dina Gailīte, Dace Šulmane

žurnāls / Intervija

Straujas reformas tiesu sistēmā nav vēlamas

16. Jūnijs 2015 /NR. 24 (876)

Tieši šodien, 16. jūnijā, beidzas Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča pirmā šī amata termiņa pilnvaru laiks. Saskaņā ar Saeimas 28. maijā pieņemto lēmumu (par – 53 deputāti, pret – 27, atturas – 4) rīt sāksies viņa otrais termiņš augstākajā tiesu varas amatā Latvijā – šoreiz gan tie būs nevis septiņi, bet pieci gadi. "Jurista Vārda" lasītāji jau ir informēti par Augstākās tiesas priekšsēdētāja "priekšvēlēšanu" norisēm, kad uz augsto amatu līdztekus I. Bičkovičam pretendēja arī otrs kandidāts – viņa priekšgājējs AT priekšsēdētāja postenī, šobrīd AT Administratīvo lietu departamenta tiesnesis Andris Guļāns. Abas kandidatūras tika izvērtētas un atzītas par piemērotām Tieslietu padomē 20. aprīlī, savukārt Augstākās tiesas plēnums 24. aprīlī nosliecās par labu I. Bičkovičam, kurš tad arī tika virzīts Saeimas apstiprināšanai (I. Bičkoviča kandidatūra plēnumā ieguva 23 AT tiesnešu atbalstu, savukārt A. Guļāns – 15 balsis). "Jurista Vārds" I. Bičkoviču iztaujāja par AT priekšsēdētāja iecelšanas procesu, AT tiesnešu dažādo noskaņojumu, tiesu varas un likumdevēja attiecību dinamiku, iemesliem sabiedrības neapmierinātībai ar tiesu darbu, kā arī iespējām izvairīties no skandalozi gariem tiesu procesiem. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Nosmacēt viedtālruni

9. Jūnijs 2015 /NR. 23 (875)

Neizturējis savu audzēkņu nepārtraukto "ņemšanos" ar viedtālruņiem un ar to saistīto nespēju sekot mācību procesam (jo par to daudz svarīgāka ir virtuālā realitāte!), skolotājs iegādājās mobilo sakaru slāpēšanas ierīci un slepus to darbināja mācību stundu laikā. Konkrētais, daudzu pasaules mediju pagājušajā nedēļā apspriestais gadījums fiksēts ASV Floridas štatā, kaut gan tikpat ticama šāda izmisuša skolotāja rīcība varētu būt ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Par tiešajām prasībām Eiropas Savienības Tiesā

9. Jūnijs 2015 /NR. 23 (875)

AS "Tiesu namu aģentūra" apgādā iznācis divu autoru – Ulda Krastiņa un Normunda Vasariņa – Eiropas tiesībām veltītais kopdarbs: grāmata "Tiesību akta apstrīdēšana Eiropas Savienības Tiesā. Tiešās prasības". Izdevums papildina joprojām nelielo Eiropas tiesībām veltītās juridiskās literatūras klāstu latviešu valodā un apskata vienu no Eiropas Savienības Tiesas (EST) darbības jomām – lietas, kurās tiek prasīts atcelt Eiropas Savienības (ES) iestāžu izdotos tiesību aktus vai tiesiski kontrolēt ES iestāžu bezdarbību. Grāmata iecerēta kā detalizēts ceļvedis EST procesā – sākot ar prasības pieņemšanu tiesā un beidzot ar tiesas nolēmumu. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Atklāti aizklāti

2. Jūnijs 2015 /NR. 22 (874)

Rīt, 3. jūnijā, notiks Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas – vismaz pirmais šī svarīgā Saeimas uzdevuma mēģinājums. Sagaidot šo dienu, "Jurista Vārds" piedāvā lasītājiem vairākus tematiski saistītus materiālus: nelielo pārskatu par vēlēšanām pieteiktajiem četriem kandidātiem turpina līdzšinējo Latvijas Valsts prezidentu ievēlēšanas procesa hronoloģija (šāds apkopojums veikts pirmo reizi!). Tēmu turpina Dr.iur. Jāņa Plepa pārdomas ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

V. Bukovska “Civīlprocesa mācības grāmatas” atkārtots izdevums

26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)

Līdzšinējais bibliogrāfiskais retums – Latvijas Senāta senatora un Latvijas Universitātes profesora Dr.iur. Vladimira Bukovska 1933. gadā iznākusī "Civīlprocesa mācības grāmata" 2015. gadā piedzīvojusi jaunu izdevumu: pēc jurista Haralda Neverževska iniciatīvas to izdevusi SIA "Limited Company" – uzņēmums, kas Latvijas grāmatniecībā ir jaunpienācējs. ...

3

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

30. Aprīlis 2024

Nr 18/19 (1336/1337)

saturs abonēt

e-žurnāls