Kā zināms, šā gada 1.martā ir plānota Maksātnespējas likuma (MNL) apjomīgo grozījumu spēkā stāšanās. Šim nolūkam „Jurista Vārds” jau zināmu laiku strādā pie īpaša tematiskā numura, kas pilnībā būtu veltīts būtiskajiem jauninājumiem, kas izriet no Maksātnespējas likuma.

Tā kā likumdevējs savu gribu JAU ir paudis, šoreiz tematiskajā numurā nav plānots galveno uzsvaru likt uz tiesībpolitisku diskusiju, apcerot, vai izvēlētie risinājumi ir optimāli un piemērotākie Latvijas tiesību sistēmā. Šoreiz koncentrējamies uz tiesību normu piemērošanas jautājumiem, jo 2014.gada 25.septembrī un 18.decembrī pieņemtie grozījumi MNL, kam jāstājas spēkā 1.martā (sākotnējais spēkā stāšanās datums 25.septembra grozījumiem bija 2015.gada 1.janvāris), ievieš ļoti daudz būtisku jauninājumu, bet nav attiecīgas un vienveidīgas normu piemērošanas prakses – gluži vienkārši līdz šim nav bijis tādu normu. Tādēļ nolūkā dot savu artavu tieši šajā aspektā MNL grozījumiem veltīto specnumuru, kas iznāks 3.martā, plānojam kā praktiski noderīgu – skaidrojošu izdevumu, tverot tēmas no dažādiem aspektiem.

Šim nolūkam redakcija ir uzrunājusi dažādu jomu pārstāvjus, no kuriem katrs ir aicināts uz MNL ieviestajām izmaiņām palūkoties caur savu prizmu, uzsverot būtiskāko no sava skatpunkta. Protams, visus tiesību institūtus vienā numurā neaptversim, un tomēr darām, ko varam. Vārdu sakot, darbs rit uz priekšu. Taču šonedēļ esmu saņēmusi vairākus e-pastus no dažādiem avotiem, kuros vērsta uzmanība uz šādu faktu – iespējams, līdz 1.martam MNL atkal tikšot grozīts un tieši attiecībā uz tām normām, kurām jāstājas spēkā 1.martā! Līdz ar to redakcijai (jeb man kā tās pārstāvei, kura praktiski nodarbojas ar attiecīgā tematiskā numura satura organizēšanu) tika ieteikts nogaidīt, „lai saduļķotais ūdens noskaidrojas”, un tikai tad ķerties pie tematiskā numura satura organizēšanas. Citādi var sanākt, ka kārtējo grozījumu dēļ daži skaidrojošie raksti tajā būtu velts darbs – par regulējumu, kas pēdējā brīdī pirms spēkā stāšanās tiks grozīts un attiecīgi vairs nebūs aktuāls.

Šādas versijas pamatā ir vairāki priekšlikumi grozījumiem MNL, kuri šobrīd jau ir sasnieguši Saeimu. Vienus no tiem Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam K.Šadurskim 30.janvārī adresējusi Latvijas Banka (šo vēstuli skat. zemāk). Ir vēl vieni, saturā ļoti līdzīgi priekšlikumi, no citas finanšu domubiedru grupas, kura, spriežot pēc savā e-pastā saņemto pielikumu satura, tos ir nosūtījusi Saeimas Juridiskajai komisijai.

Pirmajā mirklī draudzīgos aicinājumus nesteigties ar tematiskā numura sagatavošanu uztvēru ar vieglu smaidu, jo, ieskatoties kalendārā, kas rāda februāri, ir grūti noticēt, ka līdz 1.martam šādi grozījumi MNL ir iespējami. Taču mans vieglais smaids šodien arvien vairāk pārtapa rūpju rievās pierē, jo, mēģinot izzināt faktisko situāciju, atkal vairākkārt dzirdēju prognozes, ka „mūsu valstī un steidzamības kārtībā viss ir iespējams”. Satraucošākais, ka cilvēki, kuri izteica šādus pieņēmumus, nerunāja pieņēmumu līmenī, bet gan kā jau par puslīdz drošu faktu. Tas liek aizdomāties, no kurienes viņos šāda pārliecība.

Jā, teorētiski līdz 1.martam vēl var paspēt grozīt MNL. Taču, runājot skaidru valodu, atkal jājautā: vai patiesi Latvijas Republikas Saeima ir gatava burtiski pēdējā brīdī pirms MNL grozījumu spēkā stāšanās, kas turklāt jau ir pārcelta no šā gada 1.janvāra uz 1.martu, atkal pēkšņi mainīt tiesisko regulējumu? Tā vienkārši – bez atklātām diskusijām, bez lietpratēju apspriedes un sabiedrības informēšanas?

Ak, jā, esam noskaidrojuši, ka, lai sabiedrību saudzētu, lieki netracinātu un neceltu nevajadzīgu ažiotāžu, par Latvijas Bankas sniegtajiem priekšlikumiem vispirms esot paredzēts apspriesties frakcijās un koalīcijā, tādēļ to saturu nav vēlams šobrīd publiskot.

Manuprāt, sabiedrībai tomēr ir pamatota interese un tiesības šos MNL grozījumu priekšlikumus zināt – un, jo ātrāk, jo labāk. Jo sabiedrība ir tā, uz kuru arīdzan šie priekšlikumi attiecas. Tie neskar vienīgi tautsaimniecību, kreditēšanas sektoru, ekonomisko izaugsmi u.tml., bet arī reālus un dzīvus cilvēkus, kuriem vajadzētu būt tiesībām izteikties un laikus zināt tiesību normas, kas ļoti būtiski ietekmēs viņu finansiālo nākotni. Vienīgi sabiedrības lobijs, šķiet, nav tik spēcīgs, iepretim finanšu sektoram.

Likumu saturs ir likumdevēja kompetence. Un nav runas par to, ka likumdevējs nevarētu lemt, ko atstāt spēkā un ko grozīt. Taču šim ir jābūt loģiskam un tiesiskai valstij atbilstošam procesam, nevis pēkšņam pārsteigumam. Tuvākās pāris nedēļas parādīs to, kā Latvijā tiek izprasta likumdošanas procesa kvalitāte.

Bet tematisko numuru gan nepārcelsim – tas jebkurā gadījumā pie lasītājiem dosies 3.martā. Tāpat arī visus interesentus gaidīsim uz „Jurista Vārda” autoru un lasītāju tikšanos 25.februārī plkst. 17.00 LU Bibliotēkā – Universitātes centrālajā ēkā, Raiņa bulvārī 19, 2.stāvā. Arī šīs tikšanās temats būs „karstie” grozījumi Maksātnespējas likumā, un jau tuvākajās dienās portāla juristavards.lv afišā izziņosim gan referentus, gan priekšlasījumu tematus.

***

Rīga

30.01.2015. Nr. 001-08.1/2015/29

Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam K.Šadurskim

Jēkaba iela 10/12, Rīga, LV-1811

Par normatīvo aktu grozījumiem

A.god. K.Šadurska k-gs!

Ņemot vērā, ka globālās ekonomikas attīstība, tai skaitā eiro zonas un Krievijas tautsaimniecības izaugsme, pēdējā laikā ir piedzīvojusi pastāvīgas lejupejošas tendences, arī Latvijas tautsaimniecības tempi šobrīd diemžēl uzrāda lejupvērstu dinamiku, ar mērķi sekmēt Latvijas tautsaimniecības attīstību un finansējuma pieejamību, Latvijas Banka rosina pilnveidot kreditēšanu regulējošās likumu normas, nodrošinot pieņemamu līdzsvaru starp aizdevēju un aizņēmēju interesēm:

1) papildināt likuma 8.¹pantu "Īpašie noteikumi attiecībā uz kredītiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku" ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Kredīta devējs un patērētājs kredīta līgumā drīkst skaidri vienoties, ka pietiek ar nodrošinājuma nodošanu kredīta devējam, lai atmaksātu kredītu. Kredīta devējam pēc patērētāja aizdevuma pieprasījuma saņemšanas ir jāpiedāvā patērētājam divi kredīta līguma projekti, no kuriem viens paredz, ka pietiek ar nodrošinājuma nodošanu kredīta devējam, lai atmaksātu kredītu, savukārt otrs paredz pilnu patērētāja atbildību par aizdevuma atmaksu. Kredīta devējam ir tiesības piemērot katram no kredīta līguma projektiem atšķirīgus noteikumus.";

2) svītrot Maksātnespējas likuma 147.panta sesto daļu:

"(6) Pēc tās mantas pārdošanas, kas kalpojusi par nodrošinājumu, nodrošinātais kreditors zaudē savas prasījuma tiesības un atlikušās parādnieka saistības starp kreditoru un parādnieku līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiek dzēstas. Līdz ar pamatsaistības dzēšanu izbeidzas arī visas papildus (blakus) saistības. Šāda kārtība ir attiecināma tikai uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis.";

3) Maksātnespējas likuma 155.panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā:

"155.pants. Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņš.

(4) Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto saistību apmēru, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī. Saistību dzēšanas plāna termiņš nosakāms šādi:

1) viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 000 euro;

2) divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka   kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir no 30 001 euro līdz 150 000 euro,

3) trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas pārsniedz 150 000 euro."

Ar patiesu cieņu,

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs