14. Novembris 2017 /NR. 47 (1001)
Numura tēma
Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas komentāri un vadlīnijas
Foto: no audaciouschurch.com

Jau pavisam drīz noslēdzoties divu gadu pārejas periodam – no 2018. gada 25. maija praksē būs jāsāk piemērot jauno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK jeb tā dēvēto Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Jo tuvāk minētais datums, jo vairāk rodas jautājumu, mēģinot gūt skaidrību, kas, kādā veidā un apjomā nokļūs jaunās regulas skavās. Tādēļ, lai iezīmētu, ko tieši tā mainīs salīdzinājumā ar līdzšinējo kārtību, un arī lai sniegtu atbalstu tās praktiskajā piemērošanā, "Jurista Vārds" šajā izdevumā vienkopus ir pulcējis plašu autoru kolektīvu, caur to rakstiem sniedzot pirmos tik apjomīgus jaunās regulas piemērošanas komentārus un vadlīnijas latviešu valodā. Lai veicinātu vienotas terminoloģijas izmantošanu datu aizsardzības jomā, rakstu klāstu papildina Datu valsts inspekcijas skaidrojums par atsevišķiem datu aizsardzības jēdzieniem un terminiem.

Viena no šī speciālā izdevuma autorēm – Jekaterina Macuka, kas šobrīd ir Tieslietu ministrijas padomniece datu jautājumos Moldovā, bet pirms tam darbojusies kā Tieslietu ministrijas pārstāve Eiropas Savienības Padomes darba grupā, kura bija atbildīga par Vispārīgās datu aizsardzības regulas izstrādi, kā arī līdzdarbojas nacionālā regulējuma izstrādē, skaidrojot jaunā regulējuma nepieciešamību, norāda, ka tas būtu vērtējams kā "evolūcija, nevis revolūcija". Proti, jau pašreiz tiesības uz personas datu aizsardzību nešaubīgi ir daļa no tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un ir nostiprinātas gan nacionālajā, gan Eiropas Savienības līmenī. Taču līdzšinējais regulējums ir tapis laikā, kad cilvēku dzīve nebija tik ļoti saistīta ar informācijas tehnoloģijām un personas dati tika apstrādāti pārsvarā kartotēkās vai lielās informācijas sistēmās. Tāpat arī interneta attīstība ir radījusi jaunu attieksmi pret personas privāto dzīvi. "Tas viss padara mūsu dzīvi ērtāku, interesantāku un ļauj mums daudz vairāk uzzināt un iegūt. Tajā pašā laikā tas rada jaunus izaicinājumus un nepieciešamību risināt problēmas, kas rodas, veidojoties jaunām attiecībām," savā rakstā pauž J. Macuka, sniedzot arī izvērstāku pārskatu gan par jaunās regulas tapšanas procesu, gan satura stūrakmeņiem.

Tālāk kontekstā ar jauno regulu autori analizē jau konkrētus tiesību institūtus, sniedzot savu viedokli par attiecīgo normu izpratni un piemērošanu. Tādējādi personas datu aizsardzības speciālists un ZAB "Bullet" zvērināts advokāts Mg. iur. Ivo Krievs detalizētāk aplūko pārziņa vai trešās personas leģitīmās intereses kā personas datu apstrādes tiesisko pamatu. Savukārt ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" jurists un sertificēts datu aizsardzības speciālists LL.M Mikijs Zīmecs analizē likumīgas datu subjekta piekrišanas nosacījumus fizisko personu datu apstrādei.

Datu valsts inspekcijas Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults Aigars Klaucāns ir pievērsies jautājumam par zvērināta advokāta tiesībām iegūt personas datus, sniedzot juridisko palīdzību. Kā uzsver autors, pēc regulas piemērošanas jaunais normatīvais regulējums rakstā pausto neietekmēs, tādēļ tas būs aktuāls arī turpmāk. Savukārt par to, kādam nolūkam turpmāk kalpos personas datu apstrādes darbību reģistrs, "Jurista Vārda" lasītājus izvērstāk informē Rīgas domes Datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības centra galvenā juriskonsulte Mg. iur. Dana Voitiņa, bet par tiesībām uz datu pārnesamību, kas ir viena no jaunajām datu subjekta tiesībām, kuru paredz Vispārīgā datu aizsardzības regula, savu viedokli pauž ZAB "Skopiņa & Azanda" juriste, sertificēta datu aizsardzības speciāliste Mg. iur. Jūlija Terjuhana.

Ne mazāk interesantu un nozīmīgu tēmu jaunās regulas kontekstā ir analizējis personas datu aizsardzības speciālists, SIA "E-sabiedrības risinājumi" valdes loceklis Mg. iur. Māris Ruķers. Viņš pievēršas profilēšanas tiesiskajam regulējumam, atklājot gan profilēšanas jēdziena nozīmi Eiropas Savienības tiesībās, gan arī speciālā regulējuma iemeslus un ar to saistītās piemērošanas problēmas.

Uz būtiskām problēmām, kuras varētu risināt regula, savā rakstā "Vai bērnu personas datu aizsardzībai ir nākotne" uzmanību vērš ZAB "Cobalt" juriste un sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste LL.M Anna Vladimirova-Krjukova. Autore uzsver, ka, "tāpat kā jebkurai fiziskajai personai, arī bērniem ir tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību. Tomēr bērniem nav tādas pašas rīcībspējas kā pilngadīgām personām. Šajā sakarā bērnu personas datu aizsardzībai ir dažas svarīgas īpatnības, un to apjoms ir pieaudzis līdz ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas spēkā stāšanos".

Lai gan jaunā regula praksē piemērojama no nākamā gada 25. maija, saistībā ar to ir daudz lietu, kurām priekšdarbi veicami jau šobrīd. Uz vienu no tiem uzmanību vērš zvērināts advokāts, sertificēts datu aizsardzības speciālists Lauris Klagišs. Proti, lūkojoties uz personas datu aizsardzību valsts un pašvaldību budžetu kontekstā, viņš uzdod pamatotu jautājumu: "Cik daudzas valsts un pašvaldību iestādes pašreiz aizritošajā budžeta pieņemšanas priekšvakarā ir aizdomājušās par jaunās regulas diktētajām prasībām, pasūtījušas personas datu apstrādes atbilstības novērtējumu, kā arī veikušas plānoto izmaksu aprēķinus un attiecīgās izmaksas paredzējušas budžeta plānos un pieprasījumos?"

patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 14. Novembris 2017 /NR. 47 (1001)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties