Modernā olimpiskā kustība, kādu to pazīstam pašreiz un kāda tā visu olimpiskās kustības dalībnieku pūļu rezultātā kļuvusi kopš dibināšanas 1894. gada 23. jūnijā Parīzes Starptautiskajā kongresā Sorbonnā,1 ir sava darbības areāla ziņā milzīga sistēma, kas tomēr saglabā labi saskatāmu dalībnieku, programmu un pasākumu kodolu. Šī raksta mērķis ir sniegt nelielu ieskatu sistēmas darbības pamatprincipos, ļaujot saskatīt likumsakarības iepriekš ar neizpratni uzlūkotās olimpiskās kustības procedūrās, tādējādi padarot tās atvērtākas ne tikvien tieši iesaistītajām, bet arī informatīvi ieinteresētajām personām.
Katras olimpiādes pirmajā gadā visa pasaule svin olimpiādes spēles.2 To atklāšanas ceremonijā stadionā iesoļo nāciju parādes dalībnieki, kas vairumā gadījumu3 pārstāv savu valstu nacionālās olimpiskās komitejas4 un tādējādi arī savas valstis. Kopš IX olimpiādes spēļu nāciju parādes Amsterdamā, 1928. gadā pirmie stadionā iesoļo Grieķijas atlēti, bet parādi noslēdz norises valsts nacionālās olimpiskās komitejas komanda. Citu nacionālo olimpisko komiteju komandas stadionā iesoļo atbilstoši to nosaukumiem norises reģionā vai valstī visplašāk izmantojamajā valodā, šīs valodas alfabēta secībā.5
Šāda kārtība šķiet tik pašsaprotama un ierasta, ka, vērojot olimpiādes spēļu un ziemas olimpisko spēļu norisi, jūtot līdzi savas valsts atlētiem un daloties emocijās par viņu uzvarām un zaudējumiem, lielākā daļa skatītāju un arī spēļu dalībnieku nepievērš uzmanību iemesliem, kuru dēļ mūsdienu olimpiskā kustība, iekļaujot visas tās sastāvdaļas, darbojas tieši šādi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
