1. Marts 2016 /NR. 9 (912)
Redakcijas sleja
Lobisms un laba likumdošana
2
Lobisms un laba likumdošana

Šī "Jurista Vārda" numura tēma saistīta ar 2015. gada nogalē notikušajām cīņām par Latvijas radiostaciju normatīvo regulējumu valsts valodas lietojuma jomā.

Jāatzīst, ka neiesaistītai personai ir pat ļoti sarežģīti izprast procesus, kas risinājās ap diviem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem, kuru mērķis 2014. gadā vispirms bija palielināt valsts valodas lietojumu Latvijas radiostacijās, savukārt 2015. gadā pieņemtie grozījumi, kā šķiet, nodrošināja gluži pretēju efektu.

Šajā "Jurista Vārdā" piedāvājam lasītāju uzmanībai gan fragmentus no Valsts prezidenta veto vēstules, kurā tika norādīts uz likumdošanas procesa defektiem, gan dažādu lietpratēju ārkārtēji pretējiem viedokļiem par to, kas tad īsti notika ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu.

Kopumā aplūkojot šos procesus, var nonākt pie secinājuma, ka šeit bez šaubām ir sadūrušās gan konstitucionālās tiesības (valsts pienākumi savas informatīvās telpas un sabiedrības integritātes nodrošināšanā un nepieciešamība aizsargāties pret agresīvas valsts īstenotu propagandas karu), gan cilvēktiesības (pieeja informācijai), gan komerctiesības (cīņa par klausītāju un līdz ar to reklāmas tirgu), gan citi aspekti.

Žurnālā apkopotajos viedokļos mazāk uzmanības pievērsts problēmai, uz kuru norādījis Valsts prezidents, proti, labas likumdošanas praksei, kas nozīmē argumentētu, sistemātisku, atklātu likumdošanas procesu. Ar to cieši saistīts ir arī lobisma jautājums, kas Latvijā joprojām nav atrisināts.

Vai, piemēram, par lobistiem būtu uzskatāmi juridiskās palīdzības sniedzēji, kas bijuši iesaistīti Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozīšanas gaitā?

Politiskās lobēšanas process Latvijā joprojām nav tiesiski regulēts, sabiedrības un atsevišķu interešu grupu iesaistīšanās un ietekme uz politisko lēmumu pieņemšanu nav caurskatāma. Tādējādi lobēšana tā vietā, lai kļūtu par profesionālu darbību, Latvijas sabiedrībā ieguvusi savā ziņā aizdomīgas un pat apkaunojošas vai vēl trakāk – korumpētas darbības reputāciju.

Neproduktīvas diskusijas par Lobiju likuma nepieciešamību rit gadu desmitiem, nesenākais piedāvājums bija KNAB izstrādātais projekts, kas neguva atbalstu. Acīmredzot šī situācija būtu jāmaina, un šāds likums varētu kļūt par būtisku ieguldījumu labas likumdošanas nodrošināšanai. Par to liek domāt arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumi.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Lobisms un laba likumdošana. Jurista Vārds, 01.03.2016., Nr. 9 (912), 2.lpp.
patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 1. Marts 2016 /NR. 9 (912)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
sm.
23. Aprīlis 2016 / 20:47
0
ATBILDĒT
Kauliņi ir mesti - sūdzība ir iesniegta. Gaidām taisnīgu tiesu.
sm.
1. Marts 2016 / 04:53
0
ATBILDĒT
Viens negatīvs piemērs, ko Lobēšanas atklātības likums nebūtu atrisinājis, jo:
1) pašvaldības netiek uzskatītas par lobētāju;
2) nepastāv uzraudzības un soda mehānisms.

VARAM izstrādāja MK noteikumus Nr.69 par emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanu jaunu zema enerģijas patēriņa ēku būvniecībai. Noteikumi tika saskaņoti ar Ventspils domi vēl labu laiku pirms noteikumu izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē un saskaņošanas ar citām institūcijām. Noteikumos tika burtiski pārņemti Ventspils domes ieteikumi. Tātad tā bija lobēšana plašākā izpratnē. Rezultātā noteikumi savstarpējā normu kopsakarā aiz “atklāta konkursa” maskas veidoti tā, lai uzvarētu Ventspils Mūzikas vidusskola ar koncertzāles funkciju.

Šis gadījums būtu jāizmeklē Valsts kontrolei, jo tās kompetencē ir publiskā finansējuma lietderīgas izmantošanas izvērtēšana, šajā gadījumā par 15 miljoniem eiro no valsts budžeta, kas piešķirti nelietderīgi un bez atklāta konkursa. Tāpat tieši Valsts kontrole būtu piekritīgā un atbilstošā iestāde, kurai secīgi būtu jāvēršas Satversmes tiesā par MK noteikumu neatbilstību likuma “Par piesārņojumu” 2.panta 8.punktam, 32.2 panta (4.4) daļai un (4.6) daļai. Tā tas būtu gadījumā, ja Latvija būtu tiesiska valsts.

Diemžēl no Jutas Strīķes intervijas raidījumā “1 pret 1” secināms, ka Latvija atkal attālinās no demokrātiskas un tiesiskas valsts idejas iedzīvināšanas.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties