Spēkā esošais maksātnespējas tiesiskais regulējums neapšaubāmi nav pilnīgs, tostarp uzlabojama ir arī administratoru uzraudzības sistēma. Tomēr iecere ieviest tik radikālas izmaiņas attiecībā uz administratoru statusu rada pamatotas bažas par to, vai administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonām ir piemērots un atbilstošs instruments maksātnespējas tiesiskā regulējuma uzlabošanai. Varbūt šaujam ar lielgabalu pa zvirbuļiem? Varbūt varam saskatīt āža kāju iecerētajā administratoru statusa reformā?

Reformas pamatojums un nepieciešamība

No likumprojekta "Grozījumi Maksātnespējas likumā" anotācijas izriet, ka administratoru statusa reformas pamatā ir valsts vēlme nodrošināt juridisko profesiju vienotu attīstību, administratoru rīcības neitralitāti un neatkarību, kā arī paaugstināt administratoru atbildības un kompetences līmeni. Jāteic gan, ka nav saprotams, kā plānotie grozījumi varētu nodrošināt šo mērķu sasniegšanu. Piemēram, likumprojekta normas ir ārkārtīgi attālinātas no citu juridisko profesiju (zvērinātu tiesu izpildītāju, zvērinātu notāru, zvērinātu advokātu) darbības vispārējiem principiem, korporatīvās pārvaldības un uzraudzības modeļiem, tādēļ ir skaidrs, ka šādi grozījumi nevar nodrošināt juridisko profesiju vienotu attīstību. Grozījumi Maksātnespējas likumā arī būtiski pazemina administratoru kvalifikācijas pilnveides prasības, tādēļ nav loģiski sagaidīt, ka šādi grozījumi varētu paaugstināt administratoru kompetenci.

Taču viens no būtiskākajiem aspektiem, kas jāuzsver saistībā ar iecerēto administratoru statusa reformu, – likumprojekta anotācija nesniedz atbildi uz jautājumu, kas ir tās funkcijas, kuru īstenošanas dēļ administratorus pēc būtības varētu pielīdzināt valsts amatpersonām.