Lasīju Preambulu un vētraini paudu savas emocijas, lasīju otreiz un atkal vētraini paudu savas emocijas, līdz pamanīju pie savas mājas baltu auto ar sarkanu krustu (radinieki bija izsaukuši). Gādīgi ārsti iedeva zālītes un stingri noteica, ka Preambulas lasīšana esot apvienojama ar ambulatoriem pasākumiem psihiskās veselības nostiprināšanā.

Tikko pirmo reizi izlasīju precizēto/saīsināto preambulas redakciju. Tagad droši vien katra interešu grupa centīsies tur atrast kaut ko sev labvēlīgu.

No savas puses saskatu dažas labas praktiskas lietas: nostiprināti vairāki vides tiesību (vai vismaz no vides tiesībām nākuši vai no tām ietekmējušies) principi: 1) ilgtspējīga attīstība, nākamās paaudzes, arī tiešā tekstā “vide” un “daba”. Tas it kā nostāda vidi virs privātīpašuma, ja būs tāda kolīzija kādā no nākamām ST lietām un nelīdzēs līdzšinējās risinājuma stratēģijas, piemēram, attiecībā uz LV specifisko aizsargjoslu regulējumu, kas ir liels privātīpašuma aprobežojums u.tml.; 2) sociālās solidaritātes akcents – var noderēt lietās, kas saistītas ar finanšu līdzekļu pārdali starp sabiedrības grupām (progresīvie nodokļi u.tml.), no otras puses – lielāka finansiālā atbildība var būt ģimenei, kas no valsts noveļ daļu uzturēšanas sloga; 3) veiksmīgs pēdējais teikums, kas attiecas uz Latvijas ārpolitiku (vienota pasaule – tas ir tik “peace”)

Negatīvās lietas: 1) latviskās dzīvesziņas, kristīgo vērtību un vispārcilvēcisko vērtību savstarpējā konkurence (piem., latviskā dzīvesziņa – pretoties, kristīgā vērtība – pakļauties, vispārcilvēciskā vērtība – sadzīvot); 2) kristīgo vērtību satura nekonkrētība – tur būs jāmeklē preambulas sagatavošanas materiāli, ko autori ar to sapratuši (piemēram, vai ietilpst arī “dzīvība ir svēta” uzskats, kas aizkavētu eitanāzijas atzīšanu).