|
|
| Šonedēļ žurnālā |
|
Nr.36 (631) Otrdiena, 2010. gada 7. septembris
 Notikums
Dina Gailīte
Izveido Disciplinārtiesu un ievēl
tiesnešu pārstāvjus Tieslietu padomē (1)
Pagājušajā nedēļā tiesu varā risinājās divi zīmīgi notikumi – pirmdien pulcējās Augstākās tiesas plēnums, bet
piektdien – Latvijas Tiesnešu konference. Abu pasākumu svarīgākie uzdevumi bija dažādu amatpersonu
vēlēšanas, tajā skaitā tādās jaunizveidotās institūcijās kā Disciplinārtiesa un Tieslietu padome, kas top pēc
šovasar izdarītajiem grozījumiem likumā “Par tiesu varu”.
Disciplinārtiesas uzdevums būs izvērtēt Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu tiesiskumu, un to veidos seši
senatori – pa diviem no katra Senāta departamenta. Savukārt Tieslietu padomes uzdevums būs piedalīties
tiesu
sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Tieslietu
padomes sastāvā būs pastāvīgie locekļi (amatpersonas) – Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas
priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Latvijas
Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs un Latvijas
Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs, kā arī vēlēti locekļi – viens Augstākās tiesas plēnuma
ievēlēts
tiesnesis un seši Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši (no tiem – viens zemesgrāmatu nodaļu tiesnesis, trīs
rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši un divi apgabaltiesu tiesneši). >>>
|
Skaidrojumi. Viedokļi
Diāna Hamkova
Neslavas celšana plašsaziņas līdzeklī
Lai arī personas goda, cieņas un reputācijas tiesiskajai aizsardzībai Latvijā ir daudz problēmu, šā raksta mērķis ir
pievērsties diviem jautājumiem: pirmkārt, vai elektroniskie informācijas līdzekļi būtu atzīstami par plašsaziņas
līdzekļiem; un, otrkārt, vai plašsaziņas līdzekļa redaktors ir saucams pire kriminālatbildības. Šobrīd gan juridiskajā
telpā saistībā ar neslavas celšanu plašsaziņas līdzeklī aktualizējies tieši redaktora kriminālatbildības jautājums,
bet ne mazāk aktuāls visu šo laiku ir bijis arī jautājums par žurnālista atbildību. >>>
|
|
Skaidrojumi. Viedokļi
IRĒNA KALNIŅA
Darbinieku aizsardzība uzņēmuma pārejas gadījumā
Latvija jau sešus gadus ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un iekšējā tirgus darbība ietver
uzņēmumu koncentrāciju, nacionālu un pārrobežu apvienošanos, pārņemšanu, kopuzņēmumus un uzņēmumu un
uzņēmumu grupu transnacionalizāciju. Uzņēmuma pārejas institūts pastiprina darba tiesību vēsturiski izveidojušos
galveno mērķi –
aizsargāt ekonomiski un personiski atkarīgos darbiniekus no darba devēja patvaļīgas rīcības uzņēmuma
īpašnieka vai darba devēja maiņas gadījumā. >>>
|
| Nākamajos numuros |
|
|
Personas novērošana un izsekošana kriminālprocesā
Lauris Matisāns | |
Krimināltiesību normu interpretācija Māris Leja | |
Likuma robu konstatēšana
Jeļena Streļņikova | |
Tiešā demokrātija Eiropā Inese Nikuļceva | |
Augstākās tiesas Senāta
Civillietu departamenta,
Krimināllietu departamenta
un Administratīvo lietu departamenta
aktuālie nolēmumi
|
|
|
|
|
Iepriekšējais numurs
Atpakaļ
Uz augšu