2019. gada 5. martā Eiropas Padomes (EP) Komisija pret rasismu un neiecietību (ECRI) publicēja piekto ziņojumu par Latviju. Šādus ziņojumus ECRI regulāri sagatavo par visām EP dalībvalstīm, izvērtējot cilvēktiesību situāciju valstī, īpaši saistībā ar diskrimināciju un neiecietību. Atbilstoši Latvijas kā EP dalībvalsts saistībām Latvijas valdība uztur regulāru dialogu ar šo komisiju.
ECRI ziņojumā secina, ka kopš iepriekšējā ziņojuma pieņemšanas 2011. gadā vairākās ziņojumā apskatītajās jomās ir vērojams progress, tai skaitā ir uzlabojies finansiālais atbalsts un piekļuve Tiesībsarga birojam un tā atpazīstamība, kā arī naida noziegumu un naida runas identificēšanai ir izstrādātas vadlīnijas un ievērojami palielināts apmācību skaits par naida noziegumu izmeklēšanu. Tāpat izplatītajā ziņojumā ir atzinīgi novērtēts, ka mazākumtautību pārstāvjiem un imigrantiem ir palielinājušās iespējas bez maksas apgūt latviešu valodu, savukārt nepilsoņu bērniem ir atvieglota iespēja iegūt Latvijas pilsonību.
ECRI ir arī izteikusi rekomendācijas atsevišķās jomās, piemēram, izveidot visaptverošu uzskaites sistēmu informācijai par naida noziegumiem, automātiski piešķirt pilsonību nepilsoņu bērniem, turpināt veicināt latviešu valodas apguvi nepilsoņiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, uzlabot romu bērnu izglītības situāciju un veicināt izpratni par LGBT jautājumiem.
Saskaņā ar ECRI praksi Latvijas valdība 2019. gada februārī iesniedza komentārus, skaidrojot valsts nostāju par ziņojumā paustajiem novērojumiem un rekomendācijām. Valdības komentāri ir pievienoti ECRI ziņojuma pielikumā.
Visi ECRI ziņojumi par Latviju ir pieejami Komisijas mājaslapā.
Uzziņai
ECRI ir EP 2002. gadā izveidota uzraudzības institūcija, kuras mērķis ir cīņa pret rasismu, rasu diskrimināciju, ksenofobiju, antisemītismu un neiecietību Eiropā. ECRI pārskata dalībvalstu tiesību aktus un politiku saistībā ar rasisma un neiecietības novēršanu un izvērtē to efektivitāti, izsaka rekomendācijas dalībvalstīm par turpmāko attīstību vietējā, nacionālā un Eiropas līmenī, kā arī izstrādā vispārīgas rekomendācijas un novēro starptautisko normu izpildi.
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
