Lietā ir strīds par to, vai Ventspils pilsētas pašvaldība rīkojusies atbilstoši tiesību normām, neiekļaujot līdzpieteicējus, Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputātus, nevienas pašvaldības izveidotās komisijas, padomes, valdes un darba grupas sastāvā, vienlaikus Ventspils pilsētas domes pozīcijas deputātus iekļaujot pat vairāku komisiju un padomju sastāvā.

Senāts lēmumā atzina, ka Ventspils pilsētas pašvaldībā pastāvošā kārtība, kas nosaka domes lēmuma projekta virzību, kā to raksturo pieteicēji, rada šaubas par to, vai pašvaldības radītais darba organizācijas veids dod iespēju efektīvi līdzdarboties arī opozīcijā esošo partiju deputātiem. Līdz ar to ir pamats apšaubīt vai faktiskā situācija, lēmumu pieņemšanas procedūra Ventspils pilsētas domē ir tāda, kā tas atspoguļots tiesību normās. Izskatāmajā lietā pieteicēju norādītais par faktiskajiem apstākļiem liek pirmšķietami konstatēt, ka faktiski Ventspils pašvaldības domes darbs notiek nevis komitejās, bet gan komisijās, tā apejot Ventspils domes opozīcijas deputātu tiesības efektīvi piedalīties domes darbā. Pie šādiem apstākļiem ir nepamatoti atzīt, ka līdzpieteicējiem nebūtu subjektīvās publiskās tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu. Tas, vai līdzpieteicēju apgalvojumi apstiprinās, vērtējams, skatot lietu pēc būtības.

Senāts papildus norāda, ka izskatāmajā gadījumā jo īpaši izvērtējams, vai Ventspils pilsētas pašvaldībā patiesi iedzīvināts proporcionalitātes princips. Proti, vai tas nav tikai formāli ievērots, veidojot komitejas, kuru darbs realitātē ir formāls, dienaskārtības jautājumu patieso izvērtēšanu pārnesot uz citām darbības formām. Noliedzošas atbildes gadījumā nodrošināma proporcionalitātes principa ievērošana, kas konkrētajā gadījumā, ievērojot pašvaldībā iedibināto darba kārtību, citastarp varētu nozīmēt proporcionālu pārstāvību komisijās.

Senāts lietu kasācijas kārtībā izskatīja sakarā ar pieteicēju blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas lēmumu par lietas izbeigšanu. (Lieta SKA-1023/2019; A420254618).