11. Februāris 2019 09:27
Jaunumi
Par kasācijas kārtībā izskatāmām lietām no 11. līdz 15. februārim

Augstākās tiesas informācija par kasācijas kārtībā izskatāmām lietām laikā no 11. līdz 15. februārim.

Senāta Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienu lietu. Rakstveida procesā izskatīs deviņas lietas ar iesniegtām kasācijas sūdzībām par apelācijas instances tiesas spriedumiem un piecas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Aizsardzības ministrija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Rīgas dome, Pļaviņu novada dome, Garkalnes novada dome, Kuldīgas novada pašvaldība un Ventspils novada dome. 

Informācija par atsevišķām lietām:

1. Senāta Administratīvo lietu departaments 12. februārī rakstveida procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā ir strīds par to, vai pieteicējam bija tiesības veikt teritorijas rekultivāciju (uzbēršanu) viņam piederošā zemesgabalā, kas daļēji atrodas virszemes ūdensobjekta – Lielā Baltezera – aizsargjoslā, applūstošajā teritorijā. Administratīvajai apgabaltiesai bija jānoskaidro dabiskais zemesgabala augstums pirms uzbēršanas, tostarp izšķiroties,  kuros mērījumos fiksētajām augstuma atzīmēm piešķirama lielāka ticamība. Izšķiroties par pieteicējam nelabvēlīgāku mērījumu, tiesa nosprieda, ka strīdus teritorija atzīstama par applūstošu, līdz ar to tajā nav pieļaujama rekultivācija. Kasācijas sūdzībā pieteicējs norāda uz vairākiem procesuāliem pārkāpumiem, kas novedis pie lietas nepareizas izskatīšanas, kā arī pieteicējs iebilst pret tiesas izvērtējumu par zemesgabalam veiktajiem augstuma uzmērījumiem un konstatēto Lielā Baltezera Lielā Baltezera maksimālo līmeni ar 10% pārsniegšanas varbūtību. (Lieta SKA-26/2019).

2. Senāta Administratīvo lietu departaments 12. februārī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā ir strīds par to, vai līdzpieteicējiem bija tiesības bez normatīvajos aktos noteiktās saskaņošanas ar pašvaldību izbūvēt laipu – gājēju pāreju un dolomīta žogu –, kā arī to, vai līdzpieteicējiem pamatoti noteikts pienākums nojaukt gājēju tiltiņu. Administratīvā apgabaltiesa nosprieda, ka gājēju tiltiņš atzīstams par būvi, savukārt žogs izbūvēts ar atkāpēm no projekta, un tam nepieciešams attiecīgs saskaņojums pašvaldībā, līdz ar to būvniecība uzskatāma par patvaļīgu. Tā kā tiltiņš atzīstams par bīstamu, pienākums to nojaukt ir samērīgs un atbilstošs konkrētās situācijas risināšanai. Kasācijas sūdzībā līdzpieteicēji norādījuši, ka strīdus objekti nav uzskatāmi par būvi un attiecīgi uz tiem nav attiecināmas būvniecības tiesību normas, turklāt žoga būvniecība ir saskaņota ar domi un tās būvvaldi.(Lieta SKA-64/2019).

3. Senāta Administratīvo lietu departaments 13. februārī rakstveida procesā izskatīs pieteicēju blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas lēmumu par lietas izbeigšanu.

Lietu ir strīds par to, vai Ventspils pilsētas pašvaldība rīkojusies atbilstoši tiesību normām, neiekļaujot līdzpieteicējus, Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputātus, nevienas pašvaldības izveidotās komisijas, padomes, valdes un darba grupas sastāvā, vienlaikus Ventspils pilsētas domes pozīcijas deputātus iekļaujot pat vairāku komisiju un padomju sastāvā. Administratīvā rajona tiesa izbeidza tiesvedību administratīvajā lietā, atzīstot, ka pārsūdzētais Ventspils pilsētas domes lēmums ir politisks lēmums. Blakus sūdzībā līdzpieteicēji norāda, ka Ventspils pilsētas pašvaldībā faktiski viss darbs un galvenie jautājumi pēc būtības tiek izskatīti nevis komitejās (kā tam būtu jābūt atbilstoši tiesību normām), bet gan komisijās, tādējādi līdzpieteicējiem ir liegtas tiesības līdzdarboties Ventspils pilsētas pašvaldības darbā. (Lieta SKA-1023/2019).

4. Senāta Administratīvo lietu departaments 13. februārī mutvārdu procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Izskatāmās lietas būtība – iestājoties Zemessardzē, persona pieteikuma veidlapā nebija norādījusi, ka iepriekš ir bijusi sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Pēc noteikta laika, atbilstoši Zemessardzes likumam, notika zemessarga vērtēšana, lai noskaidrotu, vai viņš atbilst dienesta prasībām. Šajā vērtēšanā iestāde, saņemot informāciju no Sodu reģistra, konstatēja, ka persona iepriekš ir bijusi krimināli sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (sodāmība dzēsta).

Zemessardzes likuma 14. pants noteic, ka par zemessargu nevar būt persona, attiecībā uz kuru ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Tāpēc iestāde, konstatējot notiesājošo tiesas spriedumu, zemessargu atbrīvoja no dienesta Zemessardzē.

Zemessargs šo iestādes lēmumu ir pārsūdzējis tiesā.

Apgabaltiesa atzina, ka iestādes lēmums ir pareizs.

Zemessargs par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu ir iesniedzis kasācijas sūdzību, kurā uzskata, ka viņu no dienesta nevarēja atbrīvot, jo iestāšanās laikā Zemessardzē un laikā, kad tika pieņemts lēmums par zemessarga izslēgšanu no dienesta Zemessardzē, zemessargs vairs neskaitījās krimināli sodīts, jo sodāmība jau bija dzēsta. (Lieta SKA-442/2019).

5. Senāta Administratīvo lietu departaments 13. februārī rakstveida procesā izskatīs Ministru kabineta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā ir strīds par valsts nekustamā īpašuma objekta, kas atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā  un kura sastāvā ir valsts meža zeme, nodošanu privatizācijai. (Lieta SKA-154/2019).

6. Senāta Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs divas lietas, kurās pašvaldības iesniegušas kasācijas sūdzības par Administratīvā apgabaltiesas spriedumiem.

Abās lietās ir identisks strīds. Pašvaldība konstatēja, ka pieteicējai, pamatojoties uz  Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25. panta 2.1 un ceturto daļu, ir izbeigušās zemes lietošanas tiesības. Savukārt pieteicēja iebilst pret šādu pašvaldības lēmumu, norādot, ka tā nav pieprasījusi un tai zemes reformas laikā nav tikušas piešķirtas zemes lietošanas tiesības. (Lietas SKA-179/2019 un SKA-56/2019).

7. Senāta Administratīvo lietu departaments 14. februārī rakstveida procesā izskatīs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izbeidza dienesta attiecības ar pieteicēju. Lēmums pamatots ar to, ka biroja strukturālo izmaiņu rezultātā ir likvidēta konkrētas nodaļas vadītāja amata vieta, kuru ieņēma pieteicēja; pieteicēja arī neatbilst jaunizveidotā šīs nodaļas vadītāja amatam izvirzītajai prasībai, ka personai, kas ieņem nodaļas vadītāja amatu, ir jābūt ar nevainojamu reputāciju.

Pieteicēja biroja lēmumu pārsūdzēja tiesā, lūdzot arī atlīdzinājuma piešķiršanu.

Administratīvā rajona tiesa pieteikumu daļēji apmierināja, atzina par prettiesisku biroja lēmumu un piešķīra pieteicējai morālā kaitējuma atlīdzinājumu.

Administratīvā apgabaltiesa arī pieteikumu daļēji apmierināja, atzina par prettiesisku biroja lēmumu un piešķīra pieteicējai personiskā un morālā kaitējuma atlīdzinājumu. Tiesa spriedumā atzina, ka konkrētās nodaļas vadītāja amata vietas likvidēšana ir bijusi fiktīva, kā arī nav pamatots biroja secinājums par pieteicējas nevainojamo reputāciju.

Birojs ir iesniedzis kasācijas sūdzību, kurā uzskata, ka tiesa ir nepareizi piemērojusi Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta desmito daļu un iejaukusies valsts pārvaldes tiesībās pašai lemt par institucionālās sistēmas organizāciju.

Līdz ar to, izskatot lietu kasācijas kārtībā, Senātam būs jālemj, vai apgabaltiesa ir pareizi piemērojusi Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta desmito daļu. (Lieta SKA-557/2019).

8. Senāta Administratīvo lietu departaments 15. februārī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Izskatāmajā lietā ir strīds par pieteicējas tiesībām atskaitīt priekšnodokli, tādējādi samazinot budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka pieteicēja nav saņēmusi pakalpojumu no pievienotās vērtības nodokļa rēķinā norādītās apliekamās personas un pieteicēja apzināti ir iesaistījusies ļaunprātīgā nodokļa sistēmas izmantošanā. Pieteicēja par minēto spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību.

Ievērojot to, ka Administratīvā apgabaltiesa secinājumu par pieteicējas apzinātu iesaisti ļaunprātīgā nodokļa sistēmas izmantošanā balstījusi uz ierobežotas pieejamības informāciju, ar kuru pieteicējai nebija iespējams iepazīties, lietā ir risināms jautājums par ierobežotas pieejamības informācijas izmantošanas pieļaujamību, tāpat ir aplūkojams jautājums par procesuālo tiesību iepazīties ar lietas materiāliem ierobežošanu kontekstā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu. (Lieta SKA-49/2019).

patīk
nepatīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 180 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties