Ar Kurzemes apgabaltiesas spriedumu no Ekonomikas ministrijas par labu komandītsabiedrībai „EXPO2015” nospriests piedzīt zaudējumus, kas izriet no 2013. gada 19. decembra līguma „Par objekta tehniskā projekta izstrādi un saskaņošanu, autoruzraudzību un konsultāciju sniegšanu” objektam Latvijas ekspozīcijai izstādē Expo Milano 2015, Milānā, Itālijā” (turpmāk – Projektēšanas līguma) – nepamatoti izmaksāto galvojumu 27426,28 eiro un komisijas maksu 141,20 eiro, un līguma par Latvijas ekspozīcijas izstādē Expo Milano 2015, Milānā, Itālijā Ekspozīcijas idejiskās ieceres – saturiskā redzējuma māksliniecisko un organizatorisko realizēšanu, kā arī uzraudzību – ekspozīcijas producenta pakalpojumu sniegšana (turpmāk - Producēšanas līguma) – nepamatoti izmaksāto galvojumu 307491,14 eiro un komisijas maksu 768,73 eiro, kā arī tiesāšanās izdevumus. Prasītājai atzītas tiesības saņemt likumiskos 6 procentus gadā no neatmaksātās zaudējumu summas līdz sprieduma izpildei. Prasība noraidīta daļā par zaudējumu 16423,22 eiro un likumisko procentu piedziņu pēc 2013. gada 19. decembra Projektēšanas līguma, un daļā par zaudējumu 106423,22 eiro un likumisko procentu piedziņu pēc 2013. gada 19. decembra Producēšanas līguma un likumisko procentu piedziņu par nepamatoti izmaksātajiem galvojumiem.

Senāts lēmumā par lietas apstākļiem atbilstošu norāda Kurzemes apgabaltiesas atzinumu par nepamatotu galvojuma/ garantijas naudas saņemšanu no AS “SEB banka”. Apelācijas instances tiesa nav konstatējusi prasītājas – komandītsabiedrības “EXPO 2015” – prettiesisku vai vainojamu rīcību līgumu izbeigšanā un kaitīgo seku radīšanā atbildētājai. Līdz ar to šajā daļā tiesa pamatoti prasību apmierinājusi.

Senāts lēmumā arī norāda, ka atbildētājas – Ekonomikas ministrijas – kasācijas sūdzībā nav apstrīdēts apelācijas instances tiesas slēdziens par to, ka noslēgto Projektēšanas līgumu un Producēšanas līgumu atbildētāja Ekonomikas ministrija izbeigusi pamatojoties uz šo līgumu noteikumu: pasūtītājam zudusi nepieciešamība pēc projektētāja veiktajiem darbiem/ producenta sniegtajiem pakalpojumiem.

Attiecībā uz noraidīto pretprasību par darbu pieņemšanas – nodošanas aktu atzīšanu par spēkā neesošiem viltus dēļ un zaudējumu 632013,04 eiro piedziņu, Senāts norāda, ka apelācijas instances tiesas spriedumā ir izvērsta argumentācija, pamatojoties uz kādiem pierādījumiem, tiesa nonākusi pie atziņas, ka ne maldība, ne viltus parakstīto 20 aktu atzīšanai par spēkā neesošiem nav konstatējama un tiesas spriedums atbilst Civilprocesa likuma 97. pantam un 193. panta piektajai daļai, proti, tiesa ir vispusīgi novērtējusi lietā esošos pierādījumus un sprieduma motīvu daļā norādījusi lietā konstatētos faktus un pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi. Senāta ieskatā, pašas atbildētājas kasācijas sūdzībā atspoguļotais, ka „(..) vairāk kā 91% no veiktajiem maksājumiem ir uzskatāmi par nepamatoti veiktiem”, norāda nevis uz darbus apliecinošo aktu spēkā neesamību kā tādu, bet šajos aktos ietverto ziņu atbilstību īstenībai.