Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikums paredz ziņošanas jeb trauksmes celšanas kanālu veidošanu dalībvalstīs par noteiktu ES tiesību aktu pārkāpumiem, kā arī minimālos standartus to personu aizsardzībai, kurām ziņošanas dēļ rodas nelabvēlīgas sekas. Direktīvas mērķis ir veicināt ES tiesību aktu izpildi un trauksmes cēlēju aizsardzību. Priekšlikums attiecas gan uz publisko un sabiedrisko, gan privāto sektoru.

Latvija atbalsta minēto priekšlikumu un pozitīvi vērtē šādas direktīvas pieņemšanu. Tomēr Latvija saskata arī iespējas to pilnveidot.

Latvija neatbalsta to, ka kompetentajās iestādēs jānosaka atbildīgās amatpersonas, ja izveidots nacionāls kontaktpunkts, un katrai no tām informācija jāpublicē tīmekļvietnē, ja ir nacionālā tīmekļvietne, kur informācija ir pieejama vienkopus. Latvija neatbalsta to, ka katrā kompetentajā iestādē jābūt savai kārtībai, kā saņemt un izskatīt personu ziņojumus par ES tiesību normu pārkāpumiem, ja dalībvalsts izveido nacionālo kontaktpunktu un nosaka vienotu kārtību nacionālā līmenī. Latvija uzskata, ka šāds kontaktpunkts arī apkopo un publicē datus par trauksmes celšanu un uzrauga, kā funkcionē trauksmes celšanas mehānisms.

Latvija arī uzskata, ka direktīvā skaidri jānorāda, ka trauksmi varēs celt nodarbinātie privātajā un publiskajā sektorā.

Tāpat Latvija uzskata, ka nepieciešama lielāka arodbiedrību iesaiste iekšējo ziņošanas kanālu un ziņojumu saņemšanas un to pēckontroles procedūru izstrādē. Ņemot vērā, ka arodbiedrību uzdevums ir aizsargāt strādājošo tiesības un intereses, juridiskajām struktūrām, kas darbojas privātajā un sabiedriskajā sektorā, ir ne tikai jākonsultējas ar arodbiedrībām par drošu informācijas nodošanas kanālu izveidi, bet gan jāparedz iespēja arodbiedrībām būt par vienu no platformām, kur trauksmes cēlējs var vērsties vispirms, lai arodbiedrības varētu nodrošināt trauksmes cēlējiem atbalstu un konsultācijas.

Latvija atbalsta priekšlikumu, ka noteiktos gadījumos, lai saņemtu aizsardzību, vispirms jāizmanto iekšējie ziņošanas kanāli. Izmantojot ziņošanai vispirms iekšējos kanālus, iespējamais pārkāpums tiktu izvērtēts un novērsts. Tāpat tas ļauj novērst nepamatotu kaitējumu darba devējam. Vienlaikus Latvija arī uzskata, ka noteiktos gadījumos uzreiz jāziņo kompetentajai iestādei, piemēram, par korupciju.

Latvijas ieskatā, svarīgi ar direktīvu nodrošināt trauksmes cēlēja identitātes neizpaušanu. Latvija uzskata, ka aizsardzības minimālajā standartā būtu iekļaujama pienācīga ziņojošās personas identitātes aizsardzība. Neizpaužot ziņas, kas norāda uz trauksmes cēlēja identitāti, mazinās nelabvēlīgu seku risks un citi aizsardzības pasākumi var nebūt nepieciešami.

Tāpat Latvija uzskata, ka direktīvā būtu iekļaujams skaidrojums, ka ar ziņojošās personas identitātes aizsardzību saprot aizliegumu izpaust informāciju, kas atklāj trauksmes cēlēja identitāti, neatkarīgi no tās piekrišanas. Turklāt informācija, kas identificē trauksmes cēlēju, var būt ne tikai tāda, kas tieši norāda uz identitāti, bet arī tāda, no kuras identitāte ir izsecināma.

Latvija neatbalsta norādi uz ziņojumā minētu personu tiesībām iegūt lietas materiālus, ja vienlaikus nenorāda uz ziņojošās personas identitātes konfidencialitātes apsvērumiem. Tas nozīmētu, ka persona, par kuru tiek ziņots, var viegli uzzināt, kurš to darījis un tam radīt nelabvēlīgas sekas. Tas jālīdzsvaro ar trauksmes cēlēja anonimitātes aizsardzību. Latvijas ieskatā, norma esošajā redakcijā var būtiski atturēt no ziņošanas.