Ar kriminālsodu ideoloģiju šajā rakstā jāsaprot Latvijas krimināltiesību un kriminoloģijas speciālistu prevalējošās idejas par to, kādām vispār ir jābūt kriminālsoda īpašībām un kāds būtu atbilstošākais ceļš šīs kriminālsoda kvalitātes sasniegšanai. Ideoloģijas īstenošanai šajā nozīmē kalpo kriminālsodu politika, kas ir krimināltiesību politikas būtiskākais elements. Diemžēl jāpiekrīt ģenerālprokuroram Jānim Skrastiņam, ka krimināltiesību politika Latvijā nav līdz galam izstrādāta.2

Šis raksts veltīts jautājumam, vai krimināllietās notiesātajiem piespriestie pamatsodi atbilst Latvijas kriminālsodu ideoloģijai un, ja neatbilst, tad kādi ir iespējamie līdzekļi kriminālsodu prakses uzlabošanai. Šeit lietotā terminoloģija atsevišķos gadījumos var nebūt korekta no krimināltiesību viedokļa. Piemēram, nosacīta notiesāšana ar brīvības atņemšanu (tāpat kā nosacīta notiesāšana ar piespiedu darbu, arestu vai naudas sodu) neapšaubāmi nav atsevišķs soda veids. Tomēr kriminoloģijā un tiesu statistikā nosacītas brīvības atņemšanas nodalīšana no reālas brīvības atņemšanas kā soda veida ir pragmatiski pamatota un neizraisa nekādas kļūdas.

Šajā rakstā, lietojot terminu "reāla brīvības atņemšana", tajā netiek ietverts arests, jo arests un tā ietekme uz notiesāto ievērojami atšķirsies no ievietošanas cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem.