Mag. iur. Kristīne Strada, LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras asistente, — "Latvijas Vēstnesim"

Krimināltiesības un kriminālprocess — abas kā krimināltiesiskas zinātnes un tiesību nozares — savā darbībā nereti izmanto vienus un tos pašus jēdzienus, aizgūstot tos viena no otras. Viens no šādiem jēdzieniem ir kriminālatbildības noilgums. Kas ir kriminālatbildības noilgums, kāda ir tā izpratne, termiņi, aprēķināšanas kārtība — atbildi uz šiem jautājumiem mums sniedz krimināltiesības. Savukārt kriminālprocesā rodam reglamentētu darbības modeli situācijā, kad kriminālatbildības noilgums ir iestājies.

Kriminālatbildības noilgums gan krimināltiesību, gan kriminālprocesa zinātnē ir salīdzinoši maz pētīts, tomēr tam ir raksturīga plaša problemātika, piemērojot to praksē. Jaunas vēsmas kriminālatbildības noilguma tiesiskajā izpratnē ir ienākušas līdz ar jaunā Krimināllikuma stāšanos spēkā, kas arī izraisījis papildu gan teorētiskas, gan praktiskas ievirzes diskusijas.

Praksē novērotā situācija liek secināt, ka tieši kriminālatbildības noilgums ir viens no tiem jautājumiem, par kuru visbiežāk izraisās diskusijas, strīdi normu dažādas tulkošanas dēļ, kas nereti rada diezgan problemātisku situāciju. Nepretendējot uz problemātiskās situācijas vienīgo risinājumu, centīšos analizēt kriminālatbildības noilguma tiesisko reglamentāciju, ieskicēt problēmas un ceru uz auglīgas diskusijas izraisīšanos.

Sākumā par kriminālatbildības noilguma krimināltiesisko izpratni.

Kas vispār ir noilgums? Vispārpieņemtajā izpratnē ar noilgumu jurisprudencē saprot kādu laika posmu, kuram beidzoties tiek zaudētas kādas tiesības. Tulkojot Krimināllikuma 56.panta 1.daļu, var teikt, ka ar kriminālatbildības noilgumu mūsu likumdevējs ir sapratis laika periodu, kuram beidzoties tiek zaudētas tiesības saukt personu pie kriminālatbildības. Šāds attiecīgās situācijas risinājums bija iekļauts arī Latvijas Kriminālkodeksā. Secīgi, ja izolēti piekrītam šai kriminālatbildības noilguma izpratnei, mums ir jānoskaidro, ko nozīmē saukt personu pie kriminālatbildības. Atbildi uz šo jautājumu var sniegt tikai kriminālprocess. Saskaņā ar KPK 145.pantu personas saukšana pie kriminālatbildības nozīmē lēmuma pieņemšanu par šīs personas saukšanu pie kriminālatbildības. Līdz Krimināllikuma spēkā stāšanās brīdim, kad Latvijas KK attiecīgo nostādni neprecizēja un nepaskaidroja, kriminālatbildības noilgums arī tika skaitīts līdz brīdim, kad pieņemts lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības. Šobrīd situācija ir mainījusies, lai gan Krimināllikuma 56.p. 1.d. joprojām ir saglabāts jēdziens ‘’saukt pie kriminālatbildības’’, tālāk šī nostādne ir precizēta, norādot, ka noilguma termiņu aprēķina no dienas, kad izdarīts noziedzīgais nodarījums, līdz apsūdzības uzrādīšanai. Apsūdzības uzrādīšana saskaņā ar KPK nozīmē lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības uzrādīt personai, kura saukta pie atbildības.