12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)
Skaidrojumi. Viedokļi
Par pieeju tiesai vides aizsardzības interesēs
Mg. iur.
Ieva Višķere
Administratīvās apgabaltiesas tiesnese, Senāta Administratīvo lietu departamenta senatora p.i. 

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 115. pants noteic, ka valstij ir pienākums aizsargāt ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Satversmes tiesa, interpretējot šo tiesību normu, atzinusi, ka Latvijā tiesības dzīvot labvēlīgā vidē tiek atzītas kā cilvēktiesības, kas attiecīgi ir piemērojamas tieši un rada ikvienam subjektīvās tiesības prasīt tiesību dzīvot labvēlīgā vidē aizskāruma novēršanu tiesas ceļā.1

[1] Vienlaikus no šīs normas izriet arī valsts pienākums rūpēties un aizsargāt vidi sabiedrības (arī nākamo paaudžu) interesēs. Tas citastarp nozīmē, ka valstij ir pienākums izveidot un nodrošināt tādu ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanas un kontroles procesu, kas pēc iespējas efektīvāk ļauj īstenot vides aizsardzību. Atbilstoši vides tiesībās atzītajam piesardzības principam šim procesam jānodrošina tas, ka pirms vidi ietekmējošu darbību īstenošanas tiek veikts pienācīgs izvērtējums, kas citastarp ietver arī sabiedrības iesaistīšanu – efektīvu sabiedrības informēšanu, sabiedrības tiesības līdzdarboties (izteikt uz pietiekamu informāciju balstītu viedokli), kā arī tiesības iebilst pret iestāžu pieņemtiem vidi ietekmējošiem lēmumiem.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties