12. Februāris 2019 /NR. 6 (1064)
Viedoklis
Ieroču aprites likuma līkloči
7
Artūrs Surmovičs
Zvērinātu advokātu biroja "BDO Law" vecākais jurists 

Likumprojekta "Ieroču aprites likums" (turpmāk – Likumprojekts) pieņemšanas gaita nenoliedzami bija viens no karstākajiem diskusiju tematiem pēdējo nedēļu laikā. Iespēju izteikt viedokli šajā jautājumā neizmantoja tikai slinkais. Jānorāda, ka diskusija koncentrējās ap Likumprojekta 19. priekšlikumu, kas tika atbalstīts Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Šī raksta ietvaros netiks apskatīti jautājumi par medību filozofisko, ētisko un morālo dabu, jo raksta mērķis ir pieskarties šī Likumprojekta būtībai, tā pieņemšanas gaitai, kā arī izteiktajiem pretargumentiem tiktāl, cik tie skatāmi tiesību kontekstā.

Likumprojektā paredzētais un Saeimā 2. lasījumā atbalstītais 19. priekšlikums paredz papildināt Likumprojekta 14. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "Fiziskai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju ieroča īpašnieka vadībā ir tiesības medībās izmantot medībām paredzētu šaujamieroci. Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu ir atbildīgs ieroča īpašnieks."

Apskatot 19. priekšlikumu, ir jāsāk no pašiem pirmsākumiem, proti, ar cēloņa izprašanu, kas laika gaitā rezultējās šajā asajā un dažbrīd ne pārāk konstruktīvajā diskusijā.

Tātad Likumprojekts tika izstrādāts, lai ieviestu 2017. gada 17. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/853, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli, prasības nacionālajos normatīvajos aktos (turpmāk – Direktīva).

Direktīvas mērķis ir paredzēt samērīgus uzlabojumos, lai risinātu problēmu, ko rada šaujamieroču ļaunprātīga izmantošana krimināliem nolūkiem, kā arī ņemot vērā nesenos teroraktus.1 Turklāt jāņem vēra, ka Direktīvā minētie uzlabojumi ir attiecināmi uz "visbīstamākajiem ieročiem" Direktīvas izpratnē.2 Minētie visbīstamākie ieroči ir pusautomātiskie ieroči, kurus ir viegli pārveidot par automātiskiem ieročiem, lielas ietilpības pusautomātiskie ieroči vai citi direktīvā minētie ieroču veidi. Diskusijā par ieroču veidiem un izmantojamo terminoloģiju nav vērts iesaistīties, jo šie "bīstamie ieroči" principā medībās netiek lietoti, līdz ar to arī Direktīvā iekļautās normas neskar medības un medību ieročus būtiskā apjomā. To apliecina arī Direktīvas 2. pants, kurš paredz, ka "šī direktīva neskar valstu noteikumu piemērošanu attiecībā uz ieroču nēsāšanu, medībām vai šaušanu mērķī, izmantojot ieročus, kuri ir iegādāti un tiek glabāti likumīgi saskaņā ar šo direktīvu".

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Toms Dreika
14. Februāris 2019 / 18:30
0
ATBILDĒT
Žēl, ka viedoklī nav analizēti "par" argumenti. Vienīgais, ko pamanīju ir vecāku tiesības audzināt bērnus pēc savas pārliecības un vēlme popularizēt medības.
Tas, ka direktīva kaut ko pieļauj, ne vienmēr nozīmē, ka to automātiski vajag.
Es gan domāju, ka diskusijas centrā būtu jābūt sekām un to ietekmei. Kļūdas un negadījumi notiks, no tā izvairīties mēs nespēsim nekā. Pieņemot regulējumu, notiks kļūdas, kuru centrālā persona būs šis pusaudzis, un otrā pusē būs līķis. No vienas puses, vai mēs gribam tik jaunu cilvēku nolikt fakta priekšā, ka viņš ir nonāvējis. No otras puses, vai mēs gribam likt ieroča īpašniekam sēdēt cietumā arī par to, ko viņš nespēja kontrolēt (ja ierocis ir cita rokās, personai nevar būt pilna kontrole pār to). Šādas situācijas būs un tās būs skaļas lietas un tad ir jautājums, vai tas mērķis attaisnos to smago stāvokli, kādā būs tas pusaudzis un ieroča īpašnieks (nesaku, ka man ir atbilde uz šo jautājumu). Un es šeit pat mazāk runāju par juridiskajām sekām, tā situācija noteikti ir smaga arī bez tā. Pirms nu jau gadiem, kad viens autovadītājs aizsūtīja manu kaimiņieni uz morgu uz gājēju pārejas, viņš dauzīja galvu pret asfaltu notikuma vietā (es, protams, nezinu vai juridiskā stāvokļa vai morālā pārdzīvojuma dēļ). Mums, protams, ir nepieciešami visi transporta verķi, jo bez tiem mēs pat nevarētu pabarot savu šī brīža skaitu uz zemes. Līdz ar to, lai arī cik daudz cilvēku mirtu uz ceļiem, mums transports būs vajadzīgs. Bet jautājums, vai ir kāds iemesls, kādēļ mums vajag kādu tīni nostādīt šādā situācijā?
ai_bi
13. Februāris 2019 / 09:03
2
ATBILDĒT
Šādu grozījumu akceptēšana labi parāda to, kas vispār notiek valstī. Piemēram, attieksmi pret bērniem un lobēšanas mehānismu, kā arī vispārējo izpratnes līmeni par likuma normu ieviešanu dzīvē. Cik izmaksās šādu normu ievērošanas kontrole? Cik par to maksās gaļēdāji-sportisti-mednieki, bet cik - tas izmaksās pārējiem? Saskaņā ar anotāciju par nodevām, redzams, ka aprēķinos nav visas izmaksas.
Atbildot par lauciniekiem-bērniem-medniekiem, uzprasās cits jautājums: cik mums tādu bērnu vispār ir? Cik starp medniekiem ir laucinieku, cik deputātu un amatpersonu, un cik labi situētu personu, kurām medības ir tikai izklaide un izrādīšanās?
ai_bi
12. Februāris 2019 / 08:57
6
ATBILDĒT
Uz to, ka pusaudzim jāpiedalās medībās var paskatīties no citas puses. Kā uz dzīvnieka nokaušanu. Ja jau bērns drīkst nošaut dzīvnieku, tad bērnam jādod arī mednieka duncis (aukstais ierocis), lai tad viņš to nogalina kā īsts mednieks un dara arī visu pārējo - izlaiž zarnas, novelk ādu utt.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties