12. Februāris 2019 /NR. 6 (1064)
Redakcijas sleja
Šaut vai nešaut
16
 Šaut vai nešaut

Šajā "Jurista Vārdā" piedāvājam divus kontrastējošus – tiesībsarga Jura Jansona un jurista Artūra Surmoviča – viedokļus par priekšlikumu, ar ko Saeimas 31. janvāra sēdē otrajā lasījumā tika papildināts Iekšlietu ministrijas izstrādātais Ieroču aprites likuma projekts (aizstās 2010. gadā pieņemto Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumu).

Par likumu atbildīgā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uz otro lasījumu bija atbalstījusi Latvijas Mednieku asociācijas un Latvijas Mednieku savienības aktīvi virzīto ideju pazemināt vecuma slieksni, no kura jaunietis drīkst medībās lietot šaujamieroci – no līdzšinējiem 18 gadiem vismaz līdz 16 gadiem (sākotnēji izskanēja ideja pat par 14 gadiem).

Pēc kaislīgām debatēm arī Saeimas plenārsēde nobalsoja par mednieku organizāciju lobēto priekšlikumu – jaunu likumprojekta 14. panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Fiziskai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju ieroča īpašnieka vadībā ir tiesības medībās izmantot medībām paredzētu šaujamieroci. Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu atbildīgs ieroča īpašnieks."

Vielas pārdomām pietiek arī tad, ja noliekam malā metafiziskos argumentus, kas izskanējuši šī priekšlikuma atbalstam (kaut gan gribētos tomēr zināt padomus meiteņu pieaugšanai, ja reiz puiku par īstu vīru padara vienīgi sekss un nogalināšana).

Topošā likuma mērķis ir regulēt ieroču apriti, "lai garantētu personu un sabiedrības drošību" (projekta 2. pants). Izpildot ES direktīvas prasības, kuras mērķis ir samazināt terorisma draudus Eiropā, jaunais regulējums paredz stingrāku kārtību vairākās jomās, piemēram, ieroču atļaujas turpmāk vairs nebūs beztermiņa, bet tikai uz pieciem gadiem (arī medību ieroču atļaujas tiks pārskatītas vismaz reizi piecos gados). Kaut gan ES direktīva uz medību ieroču apriti tieši neattiecas, tomēr šķiet, ka būtu neparasti, ja jaunā likuma normas radītu šaubas par atbilstību tā mērķim – drošībai. Tieši šajā sakarā arī izskanējis visvairāk bažu par ieceri atļaut medībās lietot šaujamieročus no 16 gadu vecuma – gan attiecībā uz pašu jauniešu garīgo un fizisko drošību, gan visiem citiem medību dalībniekiem.

Pirms jaunās normas iestrādes likuma projektā nav bijis plašāka iespējamo seku izvērtējuma: nav apspriesta statistika par nelaimes gadījumiem medībās un uzklausītas tiesību aizsardzības iestādes un bērnu tiesību eksperti, nav apkopoti pētījumi par jauniešu vardarbību un tās iespējamo cēlonisko sasaisti ar ieroču lietošanu un dzīvnieku nogalināšanu utt. No juristu puses izskanējuši arī jautājumi par atbildību iespējamās nelaimes gadījumā – kurš būs vainīgs vai arī varbūt "vaina tiks dalīta uz pusēm", ja nepilngadīgais, izmantojot citas personas medību ieroci un atrodoties šīs personas pārraudzībā, kļūdīsies un meža zvēra vietā sašaus kādu cilvēku?

Tāpat mulsina piedāvātās normas plašais tvērums: tā ļauj 16–18 gadus veciem jauniešiem medīt jebkuru atļauto dzīvnieku un rīkoties ar jebkuru medību ieroci – gan gludstobra, gan vītņstobra. Jāatgādina, ka vītņstobra ieroču lietošanu šis pats likumprojekts ļauj tikai personām, kas sasniegušas vismaz 21 gadu vecumu. Informācijai – pie gludstobra ieroču grupas pieder plaši izplatītās medību bises, savukārt vītņstobra ieroči jeb karabīnes tiek aprīkoti ar optiskiem tēmekļiem un ir paredzēti precīzai šaušanai ar jaudīgu patronu tālās distancēs, līdz ar to potenciāli spēj nodarīt daudz lielāku kaitējumu.

Tomēr vislielāko izbrīnu raisa arguments, ka jaunā likuma norma "tikai legalizēs" jau esošo situāciju, jo nepilngadīgi jaunieši jau šobrīd varot tikt pie šaušanas medībās. Ja šādi ar saviem ieročiem rīkojas policijas izsniegto atļauju īpašnieki, tad kāpēc gan lai likuma pārkāpumu neprasītu legalizēt, piemēram, tie 80 procenti Latvijas autovadītāju, kas braucot runā pa mobilo telefonu?

Lai kādam nerastos priekšstats par šīs slejas autori kā medību noliedzēju, varu atklāt, ka ir gluži pretēji – ļoti cienu šo seno, tradīcijām bagāto, ar dabu cieši saistīto nodarbi, turklāt mednieki vairākās paaudzēs ir gan manā ģimenē, gan draugu lokā. Tomēr visi, kas ar medībām nodarbojas, zina arī, cik liela nozīme tajās ir drošībai, ko galvenokārt nosaka katra mednieka personības briedums, raksturs un pašdisciplīna.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš Ieroču aprites likuma projekta trešajam lasījumam ir 14. februāris. Bet mūsu augsti kvalificētie lasītāji, iepazīstot žurnālā publicētos viedokļus, kā allaž nonāks pie saviem, patstāvīgiem secinājumiem.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Šaut vai nešaut. Jurista Vārds, 12.02.2019., Nr. 6 (1064), 2.lpp.
patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 12. Februāris 2019 /NR. 6 (1064)
16 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
14. Februāris 2019 / 09:15
2
ATBILDĒT
Pieļauju, ka likumdevējam ir neskaidras Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību sugām, prasības, atbilstoši kurām ir noteikts minimālais plēsēju skaits Eiropas Savienības valstīs. Latvijā minimālais vilku un lūšu skaits ir 200 zobainas galvas uz hektāru, āmrijas, plēsējseski un lapsas - 100 aszobu galvas uz hektāru, lāčveidīgie (Latvijas brūnie un pedolāči), vismaz 50 galvas uz hektāru. Atļaujot pusaudžiem medīt, plēsīgo dzīvnieku skaits nepieaugs, kas radīs citu Eiropas tiesību normu neievērošanu, piemēram, attiecībā uz bēgļiem. Direktīva noteic, ka bēgļi - migranti adaptācijas nolūkos ir jākrusto ar plēsīgajiem dzīvniekiem, lai patukšos Latvijas laukus sāktu apdzīvot „vilkbēgļi", „migrantāmrijas", „islamlūši" u.c. radības. Tāpēc Seskis atbalsta nevalstisko organizāciju protestus pret jauniešu samaitāšanu, jo tas neatbilst Eiropas vērtībām un pamatnostādnēm.
Max Headroom
12. Februāris 2019 / 17:57
3
ATBILDĒT
Kultūru atšķirības un daudzveidība - Amerikā, kā izrādās, pieaugušo uzraudzībā daudz kur var medīt vispār bez kādiem vecuma ierobežojumiem...

https://gothunts.com/hunting-age-requirements/
Arābs vārdā Mombasa > Max Headroom
13. Februāris 2019 / 11:43
4
ATBILDĒT
Kas tieši dod privilēģijas Dzīvesveida #1 grupai [lasīt: ne-mednieki, no šaujamieročiem alerģiskie, un tā dēvētās "soccer moms"], kas visi pieraduši dzīvot savā [distopiskā] sterilā komforta un drošības burbulī, un pilnīgi neko nezina par Dzīvesveidu #2 [lasīt: lauki, medības, šaujamieroči], mācīt Dzīvesveida #2 grupu par to kā tiem būtu jādzīvo?

Kopš kura laika mēs sešpadsmitgadīgus jauniešus uztveram kā nepatstāvīgus un nespējīgus pussubjektus, kuri, atstāti vieni kūtī, ir tik negudri un tizli, ka pamanītos salauzt smēdi, apaugļot vistu un pārpīpēties gaisu?

Pats esmu pilsētnieks, kas nekad nav bijis medībās, taču esmu samulsis par to, ka šī vispār ir problēma. Kas tās par ilūzijām, ka laukos bērni jau neredz mirušus un dīrātus dzīvniekus? Kas tās par delūzijām, ka medības un miruši dzīvnieki ir traumatiska pieredze jaunietim? Tas ir traumatiski tad, ja cilvēks līdz 18 gadiem ir audzis kokonā, vecākiem atvairot jebkādu ienākošu dzīves pieredzi un skarbo realitāti.

Manis pēc varētu atļaut bērniem medīt no vecuma, kad tas spējīgs noturēt plints atsitienu. Šis nav juridisks jautājums. Vienīgais juridiskais elements šajā problēmā ir atbildības jautājums kaitējuma nodarīšanas gadījumā. Un kāpēc lai atbildīgi nebūtu abi - sešpadsmitgadīgais šāvējs un ieroča īpašnieks?Es pat teiktu ka šis nav ideoloģisks jautājums. Šis ir drīzāk maza daļa no tīri sociāla jautājuma par to - kā mēs kā tauta vēlamies audzināt mūsu bērnus. Un es stipri šaubos, ka aizliegt, slēpt, amoralizēt normālas lietas, "gudri pamācīt" balstoties uz bailēm un nezināšanu ir pareizā pieeja.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 13
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
1
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties