Šajā "Jurista Vārdā" piedāvājam divus kontrastējošus – tiesībsarga Jura Jansona un jurista Artūra Surmoviča – viedokļus par priekšlikumu, ar ko Saeimas 31. janvāra sēdē otrajā lasījumā tika papildināts Iekšlietu ministrijas izstrādātais Ieroču aprites likuma projekts (aizstās 2010. gadā pieņemto Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumu).

Par likumu atbildīgā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uz otro lasījumu bija atbalstījusi Latvijas Mednieku asociācijas un Latvijas Mednieku savienības aktīvi virzīto ideju pazemināt vecuma slieksni, no kura jaunietis drīkst medībās lietot šaujamieroci – no līdzšinējiem 18 gadiem vismaz līdz 16 gadiem (sākotnēji izskanēja ideja pat par 14 gadiem).

Pēc kaislīgām debatēm arī Saeimas plenārsēde nobalsoja par mednieku organizāciju lobēto priekšlikumu – jaunu likumprojekta 14. panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Fiziskai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju ieroča īpašnieka vadībā ir tiesības medībās izmantot medībām paredzētu šaujamieroci. Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu atbildīgs ieroča īpašnieks."

Vielas pārdomām pietiek arī tad, ja noliekam malā metafiziskos argumentus, kas izskanējuši šī priekšlikuma atbalstam (kaut gan gribētos tomēr zināt padomus meiteņu pieaugšanai, ja reiz puiku par īstu vīru padara vienīgi sekss un nogalināšana).

Topošā likuma mērķis ir regulēt ieroču apriti, "lai garantētu personu un sabiedrības drošību" (projekta 2. pants). Izpildot ES direktīvas prasības, kuras mērķis ir samazināt terorisma draudus Eiropā, jaunais regulējums paredz stingrāku kārtību vairākās jomās, piemēram, ieroču atļaujas turpmāk vairs nebūs beztermiņa, bet tikai uz pieciem gadiem (arī medību ieroču atļaujas tiks pārskatītas vismaz reizi piecos gados). Kaut gan ES direktīva uz medību ieroču apriti tieši neattiecas, tomēr šķiet, ka būtu neparasti, ja jaunā likuma normas radītu šaubas par atbilstību tā mērķim – drošībai. Tieši šajā sakarā arī izskanējis visvairāk bažu par ieceri atļaut medībās lietot šaujamieročus no 16 gadu vecuma – gan attiecībā uz pašu jauniešu garīgo un fizisko drošību, gan visiem citiem medību dalībniekiem.

Pirms jaunās normas iestrādes likuma projektā nav bijis plašāka iespējamo seku izvērtējuma: nav apspriesta statistika par nelaimes gadījumiem medībās un uzklausītas tiesību aizsardzības iestādes un bērnu tiesību eksperti, nav apkopoti pētījumi par jauniešu vardarbību un tās iespējamo cēlonisko sasaisti ar ieroču lietošanu un dzīvnieku nogalināšanu utt. No juristu puses izskanējuši arī jautājumi par atbildību iespējamās nelaimes gadījumā – kurš būs vainīgs vai arī varbūt "vaina tiks dalīta uz pusēm", ja nepilngadīgais, izmantojot citas personas medību ieroci un atrodoties šīs personas pārraudzībā, kļūdīsies un meža zvēra vietā sašaus kādu cilvēku?

Tāpat mulsina piedāvātās normas plašais tvērums: tā ļauj 16–18 gadus veciem jauniešiem medīt jebkuru atļauto dzīvnieku un rīkoties ar jebkuru medību ieroci – gan gludstobra, gan vītņstobra. Jāatgādina, ka vītņstobra ieroču lietošanu šis pats likumprojekts ļauj tikai personām, kas sasniegušas vismaz 21 gadu vecumu. Informācijai – pie gludstobra ieroču grupas pieder plaši izplatītās medību bises, savukārt vītņstobra ieroči jeb karabīnes tiek aprīkoti ar optiskiem tēmekļiem un ir paredzēti precīzai šaušanai ar jaudīgu patronu tālās distancēs, līdz ar to potenciāli spēj nodarīt daudz lielāku kaitējumu.

Tomēr vislielāko izbrīnu raisa arguments, ka jaunā likuma norma "tikai legalizēs" jau esošo situāciju, jo nepilngadīgi jaunieši jau šobrīd varot tikt pie šaušanas medībās. Ja šādi ar saviem ieročiem rīkojas policijas izsniegto atļauju īpašnieki, tad kāpēc gan lai likuma pārkāpumu neprasītu legalizēt, piemēram, tie 80 procenti Latvijas autovadītāju, kas braucot runā pa mobilo telefonu?

Lai kādam nerastos priekšstats par šīs slejas autori kā medību noliedzēju, varu atklāt, ka ir gluži pretēji – ļoti cienu šo seno, tradīcijām bagāto, ar dabu cieši saistīto nodarbi, turklāt mednieki vairākās paaudzēs ir gan manā ģimenē, gan draugu lokā. Tomēr visi, kas ar medībām nodarbojas, zina arī, cik liela nozīme tajās ir drošībai, ko galvenokārt nosaka katra mednieka personības briedums, raksturs un pašdisciplīna.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš Ieroču aprites likuma projekta trešajam lasījumam ir 14. februāris. Bet mūsu augsti kvalificētie lasītāji, iepazīstot žurnālā publicētos viedokļus, kā allaž nonāks pie saviem, patstāvīgiem secinājumiem.