Pretrunas tiesu praksē par likumisko nokavējuma procentu piedziņu zemes piespiedu nomas parāda gadījumā¹

2015. gadā kāda juridiskā persona – zemesgabala īpašnieks (turpmāk – Persona X ) – cēla tiesā prasību pret vairākiem dzīvokļu īpašniekiem par tā dēvētās zemes piespiedu nomas maksas parāda un likumisko nokavējuma procentu piedziņu. Prasība tiesā tika celta pēc tam, kad dzīvokļu īpašnieki ilgstoši nereaģēja uz Personas X mutiskiem un rakstiskiem lūgumiem samaksāt zemes nomas maksas parādu normatīvajos tiesību aktos noteiktajā apmērā. Vēstulēs dzīvokļu īpašniekiem Persona X bija ietvērusi arī brīdinājumu: ja zemes nomas maksas parāds līdz norādītajam datumam netiks samaksāts, Persona X vērsīsies tiesā ar attiecīgu prasību un papildus pamatparādam piedzīs arī likumiskos nokavējuma procentus par brīdinājumā norādīto periodu. Par zemes nomu dzīvokļu īpašnieki atteicās maksāt tādēļ, ka, viņuprāt, Personas X īpašuma tiesības uz attiecīgo zemesgabalu zemesgrāmatā nostiprinātas prettiesiski, jo īpašuma tiesības uz šo zemesgabalu vajadzējis nostiprināt dzīvokļu īpašniekiem proporcionāli viņu dzīvokļu platībai.

Dzīvokļu īpašnieki pat bija cēluši tiesā prasību, lai anulētu zemesgrāmatas ierakstus par Personas X īpašuma tiesībām uz zemesgabalu, taču nebija sapratuši, ka šādas prasības celšana viņus neatbrīvo no pienākuma maksāt zemes nomas maksu. Respektīvi, pat tad, ja tiesa dzīvokļu īpašnieku prasību apmierinātu, viņu pienākums maksāt zemes nomas maksu Personai X izbeigtos tikai ar brīdi, kad stātos spēkā dzīvokļu īpašniekiem labvēlīgs spriedums.