18. Septembris 2018 /NR. 38 (1044)
Viedoklis
Vēlreiz par maksātnespējas lietu izpētes komisijas ziņojumu
36

"Jurista Vārds" jau ir informējis, ka 27. augustā tika publiskots pēc Tieslietu padomes pilnvarojuma Augstākās tiesas izveidotās ekspertu komisijas ziņojums par maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa lietām, kas bija piesaistījušas plašu mediju un sabiedrības uzmanību ar aizdomām par nelikumīgām darbībām. 85 lappuses garais ziņojums ir pieejams AT mājaslapā. Šajā žurnāla laidienā piedāvājam vairākus viedokļus par šo ziņojumu. AT Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane sniedz ieskatu ziņojuma tapšanas organizatoriskajā procesā, savukārt par ziņojuma saturu savas domas pauž divi komisijas locekļi – AT tiesnesis Aigars Strupišs un LU profesors Dr. iur. habil. Kalvis Torgāns. Savu redzējumu par ziņojumu pauž arī Tieslietu padomes loceklis un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Anita Zikmane
Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja

Ziņojuma izstrādes process

Tieslietu padomei, reaģējot uz tiesu reputācijai mesto ēnu maksātnespējas lietu izskatīšanā tiesās, bija jāpārbauda izskanējušie pārmetumi, lai atbilstoši izdarītajiem sākotnējiem secinājumiem lemtu par jautājuma nodošanu izlemšanai kompetentajām institūcijām.

Izskanējušie atšķirīgie pārmetumi pēc to struktūras un intensitātes apgrūtināja precīza un konkrēta uzdevuma formulēšanu – ko tieši Augstākajai tiesai lūgt pārbaudīt un vērtēt. Tāpēc arī aicināto ekspertu un tiesnešu secinājumi ir gan par konkrētiem nolēmumiem, gan sistēmā saskatāmajām problēmām.

Ziņojumā respektēts Tieslietu padomes lēmumā dotais darba uzdevums: piesaistot tieslietu jomas ekspertus, apkopot un izanalizēt maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa lietas, kurās apmierināti protesti laikā no 2008. gada līdz 2014. gadam, un nepieciešamības gadījumā izlases veidā veikt arī to lietu izpēti, kurās protests nav iesniegts.

Pēc Tiesu informācijas sistēmas datiem, analizējamajā laika posmā Latvijas tiesās tika izskatītas aptuveni 15 000 ar maksātnespēju saistītu lietu, katrā lietā Tiesu informācijas sistēmas datubāzē vidēji pievienojot 10 nolēmumus.

Atbilstoši uzdevumā iezīmētajam virzienam sākotnēji ekspertu rīcībā tika nodots pārskats par 118 nolēmumiem, kurus, izskatot protestus, Augstākās tiesas Civillietu departaments atcēlis, kā arī konkrētie nolēmumi. Padziļinātai analīzei tika atlasītas pēc žurnāla "Ir" publikāciju teksta atpazīstamās lietas. Strādājot ar šiem nolēmumiem, ekspertu ieskatā bija lietderīgi iepazīties arī ar nolēmumiem vēl citās saistītās lietās. Tās tika izvēlētas nolūkā gūt apstiprinājumu vai noliegumu sākotnējiem secinājumiem.

Nobeiguma ziņojumā detalizēti analizētas 44 lietas.

Secinājumi pie atsevišķām lietām lasāmi kā papildinājums un komentāri par Augstākās tiesas nolēmumos paustajiem secinājumiem. Savukārt lietās, kurās nebija iesniegti protesti, ekspertu secinājumi ietver pirmās instances tiesas tiesnešu nolēmumu vērtējumu – gan pozitīvu, gan arī negatīvu. Ziņojums nedrīkst iespaidot tiesnešu vispārējo neatkarības izjūtu, jo nekas no apspriestā tieši nevar ietekmēt tiesnešu neatkarību. Šī analīzes un secinājumu procesa mērķis ir tikai un vienīgi tiesnešu objektivitātes un neatkarības stiprināšana.

Jāizsaka pateicība prof. Kalvim Torgānam un Helmutam Jaujam, kuri atsaucās aicinājumam un faktiski izturēja papildu pienākumu slodzi. Tāpat paldies Mārtiņam Paparinskim, kuram gan tiešie akadēmiskie pienākumi neļāva pilnvērtīgi iesaistīties ekspertu apspriedēs, tomēr viņa viedoklis, kas arī ietverts ziņojumā, dod būtisku ieguldījumu sistēmas izpratnē.

Gan Augstākās tiesas tiesneši Rudīte Vīduša, Edīte Vernuša un Aigars Strupišs, gan Rīgas rajona tiesas tiesnese Elita Stivriņa un Tieslietu ministrijas pārstāvji – ministra padomnieks Edgars Stafeckis un Tiesu uzraudzības departamenta direktore Egita Gintere – dalījās savā pieredzē un zināšanās, lai pēc iespējas aptvertu visus aspektus, kas ir būtiski secinājumu izdarīšanā.

Nenovērtējamas šajā gadījumā bija tieši katra pieaicinātā zināšanas par procesiem kopumā un līdzšinējā iesaiste lietu izskatīšanā.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
36 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
A.Strupišs
25. Septembris 2018 / 18:12
0
ATBILDĒT
Diez vai es sagrozu Jūsu rakstīto. Es viekārši bez konkrētiem piemēriem un faktu analīzes tiešām nesaprotu, kur jūs novelkat robežu starp saviem pretrunīgiem hipotētiskiem apgalvojumiem (piemēram "tiesnesim jāvērtē/tiesnesim nav jāvērtē") . Tieši tāpēc es negribu iesaistīties hipotētiskās diskusijās, ka vispārinot var "pierādīt" jebko. Runājam par konkrētām lietām, konkrētiem apstākļiem, konkrētiem pierādījumiem, vai nerunājam vispār. Tieši tāpēc ekspertu grupa kā darba metodi izvēlējās konkrētu lietu un tajās esošo materiālu analīzi nevis vispārinātus pārmetumus.

Es savā pirmajā komentārā uzdevu konkrētus jautājumus, uz kuriem nav atbildēts. Tai skaitā uz jautājumu "Ko Tieslietu padomes ekspertu grupa vēl varēja likumīgi izdarīt papildus tam, kas tika izdarīts?". Ja ir vilšanās par 12 pārkāpumiem, no kuriem 3 atzīti par sevišķi nopietniem, tad kādas galu galā ir bijušas tās ekspektācijas, kuras šobrīd kritiķi izvairās nosaukt? Jā, jūs tiešām rakstījāt "Mani apbēdina nevis tas, ka neviens tiesnesis nav sodīts, bet tas kā komisija ir interpretējusi faktus". Bet - kurus faktus, konkrēti, kā tos vajadzēja intepretēt, pamatojoties uz kādām normām, kādiem argumentiem. Atkal atgriežamies pie tā, ka nav konkrētības.

Jūsu problēma ir vispārināšana un konkrētības trūkums. Nezinu kā Jūs, bet es, piemēram, negribētu, lai mani tiesātu ar šādām metodēm. Piemēram, Jūs rakstāt "Vērtēja, pieprasot informāciju no ieinteresētajām personām, administratora, tajā skaitā no informācijas masu medijos, kur parādnieks stāsta par savu veiksmīgo dzīvi, par uzņēmumu, kurš tam pieder, par dārgajiem sporta veidiem, ar kuriem aizraujas brīvajā laikā, par raidījumiem, ko vada. Bet tajā pašā laikā ir iesniedzis tiesā maksātnespējas pieteikumu, kurā norāda, ka ir pliks un nabadzīgs". Uz kuru no ekspertu grupas skatītajām 44 lietām Jūs šo savu viedokli attiecināt? Kurā no 44 lietām tiesnesis atpazina parādnieku pēc šādām publikācijām masu medijos? Kurā no šīm lietām tiesnesim būtu jāpieprasa informācija papildus tām, kuras norādītas atzinumā? Jā, atzinumā starp citu ir norādīts, kurās lietās tiesnesim bija jāpieprasa informācija.

Bet par šo Jūs rakstīto: "Tieši tādēļ bija "ceļojošās firmas", jo lietai bija jānonāk pie attiecīgajiem tiesnešiem, kuri īpaši uzticējās administratoriem (kaut gan citās lietās tie paši tiesneši citiem administratoriem galīgi neuzticējās. Tikai nesakiet, ka tie ir vispārīgi apgalvojumi, tas tā nav, tikai šeit nav veļas mazgātuve)" - VĒLREIZ ATKĀRTOJU: JA JUMS IR PIERĀDĪJUMI KORUPTĪVĀM SAIKNĒM STARP TIESNEŠIEM UN ADMINISTRATORIEM VAI PARĀDNIEKIEM, LŪDZU SNIEDZIET TOS KNAB VAI ĢENERĀLPROKURATŪRĀ.

Jebkurā gadījumā izskatās, ka mēs šajos vispārinājumos un nekonkrētībā ejam uz riņķi. Atbildot uz Jūsu jautājumu " vienkārši pasakiet savu viedokli - vai maksātnespējas procesā tiesnesim ir jāpieprasa informācija pēc savas iniciatīvas no ieinteresētajām personām, no administratora, ja tiesnesis saskata kaut ko aizdomīgu vai nozīmīgu" ...
A.Strupišs > A.Strupišs
25. Septembris 2018 / 18:23
0
ATBILDĒT
...es atbildu: nezinu. Jo es šobrīd nevaru pateikt, kā es hipotētiski rīkotos hipotētiskā situācijā. Man kā tiesnesim nav šādas luksusa iespējas mētāties ar abstraktiem vērtējumiem. Es, piemēram, neskatos TV un nelasu dzelteno presi, tāpēc, iespējams, man ir paslīdējusi garām kāda informācija, kur kāds pašreizējais parādnieks kādreiz ir lielījies ar saviem ienākumiem un mantu. Vai man var to pārmest kā tiesnesim, ka man nav šādas informācijas?

Bet, analizējot tās konkrētās 44 lietas, mēs norādījām, kurās, mūsuprāt, tiesnesim bija jāpievērš uzmanība, to norādīju arī šajā rakstā. Piemēram, bija lieta, kur parādnieks ar man neko neizsakošu uzvārdu bija pārdevis vairākus nekustamos īpašumus īsi pirms pieteikuma iesniegšanas', un tas bija redzams no lietas. Par šo konkrēto gadījumu varu teikt - jā, konkrētajos apstākļos es būtu prasījis "kur palika par pārdošanu ieņemtā nauda?". Jurisprudence nav teorētiskā fizika, kur var modelēt hipotētiskas situācijas un meklēt tām teorētiskus risinājumus. Jurisprudencē katram kāzusam, tāpat kā lietai un prasībai ir robežas, kuras cita starpā definē būtiskos apstākļus. Ja mēs nevaram pieturēties pie konkrētiem apstākļiem diskusija ir ideoloģiska nevis juridiska.

Ņemot vērā, ka mēs jau kādu laiku ejam pa riņķi, acīmredzot, šoreiz pienācis laiks pārtraukt. Atļaujiet novēlēt Jums veiksmi turpmākajā administratora darbā!
A.Strupišs > A.Strupišs
25. Septembris 2018 / 19:03
0
ATBILDĒT
Precizēšu domu, kas iepriekš, ātrumā, iespējams, neizdevās: mums nav būtisku domstarpību par to, ka tiesnesim teorētiski ir iespējas un tiesības prasīt papildus ziņas, ja viņam ir pamatotas aizdomas. Mums ir būtiskas domstarpības par to, kuros konkrētajos gadījumos var uzskatīt, ka tiesnesim bija pietiekams pamats to darīt. Un šo domstarpību mēs hipotētiski neatrisināsim nekad. Tikai analizējot konkrētos apstākļus.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 33
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties