Šī gada 25. maijā spēkā stājās viens no pēdējos gados lielāko sabiedrisko rezonansi guvušajiem Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktiem – Vispārīgā datu aizsardzības regula (turpmāk – Regula).1 Regulas ietekmē Latvijā ar šī gada 5. jūliju Fizisko personu datu aizsardzības likumu aizstāja jaunais Fizisko personu datu apstrādes likums.2 Šie akti regulē ļoti plašu ar datu izmantošanu saistītu jautājumu loku, galveno uzmanību pievēršot indivīda privātuma aizsardzības garantēšanai. Tomēr šī raksta mērķis ir jaunā regulējuma kontekstā aplūkot tikai nelielu un specifisku ar veselības datiem saistītu jautājumu loku, proti, iespējas izmantot informāciju par personas veselību zinātniskās pētniecības vajadzībām. Vēl vairāk, raksta formāts attiecībā uz šiem jautājumiem ļauj tikai ieskicēt situāciju un galvenās problēmas, nepiedāvājot detalizētus šo problēmu risinājumus.
Veselības datu izmantošana pētniecībā: Regula
Attiecībā uz veselības datu izmantošanu pētniecībā Regulas regulējums ir samērā izvērsts, tomēr vienlaikus komplicēts, jo izriet no vairāku tās normu aplūkošanas kopsakarā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo regulējumu Regulā precīzāk ir definēti veselības dati. Tās 4. pants pie definīcijām veselības datus skaidro kā personas datus, kas "saistīti ar fiziskas personas fizisko vai garīgo veselību, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un kas atspoguļo informāciju par tās veselības stāvokli".
Veselības dati Regulas 9. pantā pieskaitīti pie tādiem "īpašu kategoriju personas datiem", attiecībā uz kuriem pastāv prezumpcija, ka to apstrāde ir aizliegta. Vienlaikus šī paša 9. panta otrais punkts gan paredz arī izņēmumus, kad veselības datu apstrāde ir pieļaujama. Minētajiem izņēmumiem kopīgs ir tas, ka kā datu apstrādes pamatojums ir minēta datu subjekta piekrišana vai arī dažādu veidu būtiskas sabiedrības intereses, kuru īstenošanai "īpašu kategoriju" dati var tikt apstrādāti.
Šī raksta kontekstā būtisks izņēmums ir Regulas 9. panta otrā punkta (j) apakšpunkts. Tas pieļauj "īpašo kategoriju" datu apstrādi, ja to veic "arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos vai statistikas nolūkos". Taču arī šajā gadījumā datu apstrādei ir jābūt paredzētai ES vai dalībvalstu tiesību aktos un jābūt samērīgai (ieskaitot to, ka apstrādātājam jāveic "piemēroti un konkrēti pasākumi datu subjekta pamattiesību un interešu aizsardzībai").
Regulas 9. panta otrā punkta (j) apakšpunkts satur arī atsauci uz Regulas 89. pantu, kas vēl sīkāk paskaidro, kā ir jāpiemēro iepriekš minētie nosacījumi "īpašo kategoriju" datu apstrādei.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
