Stāsta radīšana un tālāknodošana ir arhaiska cilvēces nodarbe. Laika ritumā tā ir transformējusies no primitīvām formām, kā izdzīvošanas pieredzes nodošana nākamām paaudzēm, sēžot ap ugunskuru, līdz pavisam mūsdienīgām formām un veidiem, kad stāsti tiek radīti un pazūd digitālā laikmeta ciparotajā bezgalībā.
Arī jurista profesijai, lai cik paradoksāli nešķistu, ir tiešs sakars ar stāstu, lai kādā jomā arī juridiskā prakse nevirzītos, turklāt jurista darba neatņemama sastāvdaļa ir dzīves realitātē balstīti stāsti, kas mēdz būt tik enerģētiski piesātināti, ka iedvesmo dažu labu nomainīt mantiju pret spalvu un kļūt par rakstnieku.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
