Publisko tiesību institūts jau piecpadsmito gadu pēc kārtas vasaras vidū rīko pasākumu ar mērķi veicināt tiesībpolitikas veidotāju un tiesību piemērotāju domu apmaiņu par Latvijas valsts un tās tiesiskās sistēmas aktuālajām problēmām. Pasākuma rīkotāju un apmeklētāju kodols šogad līdzinājās iepriekšējiem gadiem, taču jauna bija semināra norises vieta – Latvijas Universitātes atpūtas komplekss “Ratnieki”. Tāpat kā ik gadu bija arī jauni sarunu temati. Šoreiz apspriestas tika problēmas, kas traucē labas likumdošanas procesa norisei un kvalitatīvai tiesību piemērošanai un tādējādi arī mazina sabiedrības uzticību tieslietu sistēmai un valstij kopumā. Semināru 17. jūlijā aizsāka diskusija par Valsts padomes nepieciešamību Latvijā, 18. jūlijā notika sarunas par tiesību jaunrades procesu, 19. jūlijā – domu apmaiņa par tiesību piemērošanas praksi (ar izaicinošu vadmotīvu – “Kāpēc Latvija nav tiesiska valsts?”), bet 20. jūlijā seminārs noslēdzās ar diskusiju par demokrātijas funkcionēšanu un politiķu lomu šajā procesā.
Kāpēc vajadzīga Valsts padome, un ko tā darītu
Pirmajā ekspertu diskusijā 17. jūlijā tika apspriesta ideja veidot Latvijā jaunu, autoritatīvu likumdošanas kontroles institūciju jeb Valsts padomi (VP).
Šāds priekšlikums, kas vērsts uz likumdošanas procesa kvalitātes uzlabošanu, Latvijā izskanējis jau vairākkārt un "Jurista Vārda" lasītājiem pazīstams no Satversmes tiesas priekšsēdētājas prof. Inetas Ziemeles publikācijas, kā arī Satversmes tiesas tiesneses palīdzes Kristīnes Zubkānes apkopotās informācijas par VP darbību divās Eiropas valstīs – Francijā un Nīderlandē.1 Papildus šiem "Jurista Vārda" materiāliem Ratnieku semināra dalībniekiem bija pieejams arī Valsts padomes likuma projekts, ko izstrādājis Eiropas Savienības Tiesas (EST) tiesnesis Dr. iur. h.c. Egils Levits un prof. Ineta Ziemele.
E. Levits prezentēja šo ideju Ratnieku semināra dalībniekiem. Viņaprāt, šāda institūcija varētu tikt veidota kā sava veida "spoguļattēls" Satversmes tiesai, taču atšķirībā no tās veiktu likumdošanas aktu kontroli nevis pēc, bet pirms to pieņemšanas. VP uzdevums valstīs, kurās šādas institūcijas darbojas (senākā ir Napoleona izveidotā Valsts padome Francijā), ir – "runāt pretī" likumdevējam, ar augstas kvalitātes analīzi izvērtēt likumdevēja iecerētos projektus un ar pārliecinošiem argumentiem noraidīt ilgtermiņā nepieņemamas iniciatīvas. Valsts padomes lēmums nav obligāti saistošs likumdevējam, tā vietā tas darbojas ar argumentu spēku. Lai noraidītu VP viedokli, likumdevējam savs viedoklis pamatoti jāargumentē, kā rezultātā jaunā līmenī paaugstinātos visa diskusija par topošajām likumu iniciatīvām.
VP būtu neatkarīga (sui generis) institūcija, kuras sastāvā varētu darboties septiņi padomnieki, ko ieceltu uz 10 gadiem. Viņu pienākums būtu sniegt atzinumus likumdevējam par svarīgākajiem likumprojektiem un tiesībpolitiskajām iniciatīvām (koncepcijām). Tā nepildītu funkcijas, kuras jau šobrīd veic kādas valsts institūcijas vai to juridiskie dienesti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
