Jau 2016. gada nogalē Tieslietu ministrijas paspārnē tika izveidota darba grupa, kurā tika aicināti piedalīties ministrijas, tās pārraudzībā esošo iestāžu, tiesu sistēmas un visas tieslietu nozares institūciju un organizāciju pārstāvji, lai gatavotos Latvijas un tieslietu nozares simtgades svinībām, koordinējot vai kopīgi rīkojot dažādus pasākumus.
Simtgades norises tieslietu nozarē aizsākās jau pagājušā gada rudenī, bet īpaši daudz plānotas šogad. Tuvākais svinīgais pasākums gaidāms 3. maijā, kad tiks pasniegtas nozares balvas – Tieslietu sistēmas goda zīmes. Šodienas “Jurista Vārdā” tiek publicēts apbalvoto personu saraksts. Tāpat lasītājiem tiek piedāvāts pārskats par Augstākās tiesas plānotajiem pasākumiem, kas veltīti valsts un Senāta simtgadei.
Lai “Jurista Vārda” lasītāji varētu gūt pārskatu par Latvijas valsts un tieslietu nozares simtgadei veltītajām norisēm un plānot arī savu līdzdalību šajos pasākumos, piedāvājam sarunu ar darba grupas vadītāju – Tieslietu ministrijas valsts sekretāru Raivi Kronbergu.
Kādi būs svarīgākie notikumi Latvijas tieslietu nozares simtgades gadā?
Pirmkārt gribu paust prieku, ka gatavoties svētku gadam sākām tik laicīgi – jau 2016. gadā, kad tieslietu ministrs izveidoja darba grupu. Darba grupai izdevās izveidot nozares pasākumu plānu tā, lai tie viens otru papildinātu un nepārklātos. Mūsu mērķis ir ne vien svinēt svētkus, bet, izmantojot šo jubilejas gadu, pateikties mūsu labākajiem kolēģiem par godprātīgu darbu, dalīties pieredzē un veicināt tieslietu nozares vienotības sajūtu, jo īpaši tāpēc, ka visi esam izvēlējušies strādāt tieslietu jomā, ar savu darbu apliecinot pārliecību par tiesiskumu kā vienu no valsts pamata balstiem.
Simtgades svinības faktiski aizsākās jau pagājušā gada nogalē. Vispirms – 2017. gada novembrī – Latvijas Universitātē notika žurnāla "Jurista Vārds" 1000. numura iznākšanai veltītā konference "Latvijas tiesiskās sistēmas izaicinājumi valsts otrajā simtgadē", kur Latvijas juristi apsprieda mūsu tieslietu nākotnes problēmas un uzdevumus. Decembrī, atzīmējot Latvijas Senāta dibināšanas 99.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
