Augstākās tiesas Civillietu departaments ar turpmāk norādīto viedokli un priekšlikumiem tiesu sistēmas attīstībai vēršas Tieslietu padomē, ņemot vērā likumā "Par tiesu varu" noteikto padomes kompetenci piedalīties tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā.

Uzskatām par nepieciešamu sniegt viedokli saistībā ar plašsaziņas līdzekļos sniegto kritisko informāciju par tiesu lomu maksātnespējas lietu izskatīšanā laikā no 2008. gada līdz 2014. gadam un par tiesnešu atbildību par Maksātnespējas likuma tiesību normu nepareizu piemērošanu, kas minētajās lietās konstatēta ar Civillietu departamenta nolēmumiem. Tāpat turpmāk sniedzam savu viedokli par ierosinājumu izveidot speciālu komisiju attiecīgo maksātnespējas lietu un to izskatījušo tiesnešu darbības izvērtējumam (sk. Tiesu varas pienākums rīkoties savas reputācijas krīzes gadījumā. Jurista Vārds, 02.01.2018., Nr. 1 (1007), 4. lpp.) un izsakām apspriešanai Tieslietu padomē savus ierosinājumus tiesu sistēmas darbības pilnveidošanai.

Civillietu departamenta atziņas nolēmumos, ar kuriem atcelti nepamatotie un likumam neatbilstošie pirmās instances tiesu nolēmumi, norāda uz vairākiem faktoriem, kas radījuši šādas problēmas. Minētie faktori pēc būtības iedalāmi divās kategorijās – tādos, kas izriet no maksātnespējas normatīvā regulējuma nepilnībām, tostarp attiecīgo lietu izskatīšanas procesuālā regulējuma trūkumiem, un tādos, kas izriet no tiesu sistēmas darbības trūkumiem, kuri atklājās konkrētās lietu kategorijas lietu izskatīšanā, bet nav specifiski ar to saistīti, piemēram, nepilnības tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas kārtībā. Atbilstoši arī jānošķir jau veiktie un turpmāk veicamie pasākumi abu kategoriju jautājumu risināšanai.

1. Maksātnespējas regulējuma pilnveidošana

1.1. Normatīvā regulējuma trūkumi un to novēršana

Laika posmā no 2008. gada līdz 2014. gadam maksātnespējas regulējumā bija virkne būtisku nepilnību.