16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)
Redaktora sleja
Olimpiskās spēles kā politikas instruments

Šobrīd olimpiskās spēles, šķiet, ir apspriestas saistībā ar gandrīz visām tēmām, bet vismazāk ar šo spēļu galveno mērķi – labāko atlētu noskaidrošanu un sacensību. Starp spilgtākajiem blakus tematiem, par ko runā, jāmin jautājums par Krievijas sportistu startēšanu kā neatkarīgiem sportistiem plašo dopinga skandālu dēļ, kā arī Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (plašāk zināma kā "kodolvalsts" Ziemeļkoreja) "piekrišana" startēt šajā olimpiādē un iespējamā Amerikas Savienoto Valstu atteikšanās startēt it kā šī iemesla dēļ.

Tēma par Krievijas sportistiem un dopingu šķiet saprotama tīri no juridiskās puses – spēles sākas 9. februārī, bet arbitrāžas tiesa individuālos likteņus sola izlemt līdz 31. janvārim.1 Tātad vairāk nekā nedēļa, lai sāktu (turpinātu) trenēties, kā arī nopirktu ceļojuma biļetes un rezervētu viesnīcas. Pastāvošās sporta komercializācijas dēļ nauda šeit nebūtu problēma, drīzāk gan jautājumi par iespējami attaisnoto sportistu iespēju kvalitatīvi sagatavoties. Zinot sportistu karjeras ierobežojumus laikā, aktuāla šķiet klasiskā atziņa par tiesībām uz procesa savlaicīguma pārkāpšanu kā tiesību liegšanu (delayed justice is denied justice).

Ziemeļkoreja ir Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) valstu sarakstos kopš 1957. gada.2 Līdz ar to SOK ir ne tikai tiesības, bet pienākums pret savu dalībvalsti pienācīgi izturēties, ko tā arī dara. Starptautiskās ziņu aģentūras un ASV mediji jau steidz ziņot, ka Ziemeļkoreja "piekritusi" nosūtīt savus sportistus uz Dienvidkorejā notiekošajām olimpiskajām spēlēm, lai gan patiesībā tā jau regulāri startē un saņem medaļas vasaras spēlēs, kamēr ziemas spēlēs periodiski nepiedalās citu iemeslu dēļ. Varētu šķist, ka pasaules sportam jābūt pagodinātam par šīs valsts gatavību iziet starptautiskajā apritē. Taču fakti apliecina pretējo, un, iespējams, apzinoties ziemas olimpisko spēļu salīdzinoši zemo popularitāti, šis ir tikai instruments kaut nelielas ažiotāžas radīšanai.

Jāatzīst, ka pat Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) savā interneta vietnē starp Latvijas olimpiešiem cildina atpazīstamākos sportistus (pludmales volejbolistus un riteņbraucējus), kas gan nestartēs šajās konkrētajās spēlēs, tāpat kā mūsu vienīgais NHL hokejists (jāatzīmē, ka NHL hokejisti nepiedalīsies šajās spēlēs, pamatojoties uz klubu un spēlētāju arodbiedrības mazo interesi).

Saskaņā ar Sporta likumā noteikto LOK būtībā pārvalda vairākus būtiskākos ar profesionālo sportu saistītos jautājumus valsts līmenī. Tikmēr vēl aizvien nav atrisināts jautājums par valsts amatpersonu statusa piešķiršanu LOK un citu sporta biedrību vadošajām amatpersonām, kas ļautu izsekot, kā tiek tērēti valsts līdzekļi un citus būtiskus, bet neatrisinātus jautājumus.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Kakstāns Ā. Olimpiskās spēles kā politikas instruments. Jurista Vārds, 16.01.2018., Nr. 3 (1009), 2.lpp.
VISI RAKSTI 16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties