Citāts no raksta, kas mani īpaši aizķēra: "Tas nozīmē, ka, iegūstot šādu nekustamo īpašumu izsolē, pircējam jārēķinās, ka attiecīgais nekustamais īpašums var tikt piespriests citai personai."
Nu vai ziniet, ar šādu izpratni mēs tālu netiksim. Tiesa nav ņēmusi vērā vienu no izsoles mērķiem -nosolītājs iegādājas "brīvu" īpašumu un var rēķināties, ka šis īpašums būs viņa. Citādi izsolei nav jēgas.

Par aizlieguma atzīmes – prasības par īpašuma tiesību atzīšanu nodrošinājumu – dzēšanu izsoles akta apstiprināšanas gadījumā, manuprāt AT ir iebraukusi auzās. Šāda atzīme izsoles gadījumā ir dzēšama, ja nav prasīta izsoles apturēšana. Tas, ka atzīme ir dzēšama ir arī ticis norādīts arī Kopsavilkumā Latvijas apgabaltiesu un Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu sanāksmē par izsoles aktu pieteikumu lietu noformēšanas un izskatīšanas problēmjautājumiem. Pieejams: www.tiesas.lv. Tālāk seko citāts no šī apkopojuma un citāti no tiesas lēmuma.
4.5. Rīcība, ja pirms izsoles uz pārdodamo nekustamo īpašumu ir ierakstīta aizlieguma atzīme prasības nodrošināšanai

Atbilstoši Civilprocesa likuma 613.panta piektās daļas 4.punktam dzēšamas visas aizlieguma atzīmes, tajā skaitā aizlieguma atzīmes, kas ierakstītas prasības nodrošināšanai.
Lai netiktu aizskartas tās personas tiesības, kura cēlusi prasību par īpašuma tiesību atzīšanu uz izsolē pārdodamo nekustamo īpašumu, šī persona savas prasības lietā var lūgt prasības nodrošināšanai atlikt izpildu darbību (Civilprocesa likuma 138.panta pirmās daļas 7.punkts). Ja izpildu darbības atlikšana prasības lietā nav piemērota, tiesai izsoles lietā jāizvērtē konkrētie apstākļi, lai noskaidrotu, vai nav aizskartas tās personas tiesības, kurai par labu ir bijusi ierakstīta aizlieguma atzīme prasības nodrošināšanai.
Sk. Rīgas apgabaltiesas 2016.gada 5.aprīļa lēmumu lietā C61047915 (CA-1538-16/15).