I. Vairāki ECT nolēmumi apstiprina Latvijai svarīgu izšķiršanos par konceptuālu atbilstību cilvēktiesībām

Diskusijās par ECT un Latvijas mijiedarbību salīdzinoši reti atrodams atgādinājums, ka ECT vairākās lietās ir izskatījusi un izteikusies par Latvijas valstiskumam un identitātei principiāli svarīgiem jautājumiem, turklāt Latvijas izvēlē nesaskatot neatbilstību ECK prasībām. Piemēram, vienā no pirmajām sūdzībām, kas tika iesniegta ECT īsi pēc ECK stāšanās spēkā Latvijā, iesniedzēji apgalvoja, ka pēc ECK mērķiem viņi būtu uzskatāmi par Latvijas pilsoņiem, jo līdz Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai viņi bija Latvijas PSR pilsoņi un nevienas citas valsts pilsonību viņi nav ieguvuši. Šādu nostāju atbalstīja arī Krievijas valdība, kas lietā "Sļivenko un citi pret Latviju" bija iestājusies kā trešā puse. Atbildot uz šo argumentu, ECT Lielā palāta vispirms atgādināja, ka ECK negarantē tiesības uz pilsonību, lai gan atsevišķos gadījumos patvaļīga pilsonības liegšana var radīt valsts atbildību ECK izpratnē.² ECT nākamais secinājums Latvijai ir īpaši nozīmīgs, proti, ECT Lielā palāta atzina, ka izskatāmajā lietā nav nekādu norāžu, ka sūdzības iesniedzējiem Latvijas pilsonība būtu liegta patvaļīgi.