Diemžēl Tiesas ir pilnīgi neierobežotas baisajā patvaļā brīvi izmantot mazā cilvēka zenzitīvos personas datus. Tiesām ir pieejama Tiesu informācijas sistēma, kurā ir ziņas gan no Zemesgrāmatām, gan arī Sodu reģistra, CSDD un citiem reģistriem. Tāpat Tiesas ar saviem raupjajiem pirkstiem grābstās Personas datu pārlūkā un „Lursoft" archīvos. Iegūtie rezultāti tiek salīdzināti ar sociālajos portālos atrodamajām ziņām. Ja Tiesai kas nav zināms, tiek prasīta informācija no VID, VSAA, VZD un citām institūcijām. Ja kāds atsakās izsniegt pieprasīto informāciju, tiek piedraudēts ar piespiedu naudu trīs zelta talantu apmērā. Ja procesa dalībnieks lūdz atbrīvot viņu no valsts nodevas vai samazināt tās apmēru, tad Tiesas sastāvs nekautrējas žūrēt Facebook vai citos sociālos portālos, lai redzētu, ar kādu auto procesa dalībnieks brauc, cik liela māja, ar ko kopā žūpo, un cik kubiņu vēderpresē.
Kāds ir risinājums tiesu tiesiskās patvaļas ierobežošanai? Pavisam vienkāršs - jau sākotnēji prasības pieteikuma/pieteikuma iesniegšanas brīdī prasītājam/pieteicējam ir jānoliedz uzrādīt atbildētāja, trešo personu un citu procesa dalībnieku personas sensitīvos datus. Pievienotajos dokumentos, piemēram, līgumos, administratīvajos aktos u.c. papīros ir nepieciešama anonimizēšana, lai nevar atpazīt atbildētāju. Piemēram, kreditora prasījumos pret parādnieku nedrīkst uzrādīt parādnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi. Arī piedzenamās summas ir sensitīvie dati, tāpēc pievienotajos dokumentos tās ir aizsedzamas. Minētie liegumi attiecināmi arī uz termiņiem, nosacījumiem un citām ziņām, kas ļautu identificēt atbildētāju.
Jā, un vēl - ikviena Tiesas procesuālā darbība jānoteic kā apstrīdama Datu Valsts inspekcijā. Gan lietas ierosināšanas lēmums, gan lēmums par pieteikuma atstāšanu bez virzības, pat Tiesas pavēstes nosūtīšana ir noteicami kā Datu Valsts inspekcijas uzraudzībai nododami procesuāli dokumenti/darbības. Datu Valsts inspekcijai deleģējamas tiesības atcelt jebkuras instances Tiesas spriedumu, ja rodas saprātīgas šaubas par to, ka Tiesa vai kāds no procesa dalībniekiem ir uzzinājuši personas sensitīvos datus. Visbeidzot - piekļuves personas sensitīvajiem datiem līmenis ir pielīdzināms piekļuves Valsts noslēpumam līmenim. Tikai tā var tikt nodrošināts absolūts un bezpartejisks tiesiskums!

Kāds varētu paskaidrot,vai pati DVI tiek kontrolēta un cik kvalitatīvi tas notiek.