2016. gada 15. decembrī pieņemts jauns Publisko iepirkuma likums, un izmaiņas stājās spēkā 2017. gada 1. martā. Viens no jauninājumiem paredz depozīta iemaksu par iepirkuma procedūras rezultātu apstrīdēšanu, par sūdzību iemaksājot Publisko iepirkumu likuma 70. pantā noteikto depozītu. Aktuāls jautājums – vai, ieviešot depozītu par iepirkuma procedūru rezultātiem, tādējādi samazināts iesniegumu (sūdzību) skaits? To rādīs prakse. Šobrīd likumdevējs ar depozītu par iesniegumu (sūdzību) par iepirkuma procedūru rezultātiem ieviešanu mēģina atrisināt tikai daļu no problēmām. Rakstā autors vērtēs, kādas izmaiņas ievieš Publisko iepirkumu likums attiecībā uz iesniegumiem par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām.
Iesniegumu veidi
Publisko iepirkumu likuma 68. pants paredz, ka persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, ir tiesīga iesniegt iesniegumu par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām. Šādiem iesniegumiem Publisko iepirkumu likums neparedz iesniegt depozītu.
2016. gadā Iepirkumu uzraudzības birojs saņēmis 842 apstrīdēšanas iesniegumus.1 Iepirkumu uzraudzības birojs statistiski nenodala sūdzību sadalījumu, bet pēc to būtības ir divu veidu iesniegumi (sūdzības):
iesniegumi par iepirkuma procedūras rezultātiem;
iesniegumi par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām.
Iesniegumu par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām iesniegšana un iesnieguma izskatīšanas komisijas lēmumu pieņemšana
Iesniegumus par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 68. panta pirmo daļu, var iesniegt persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos vai pretendē uz iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un kura saistībā ar konkrēto iepirkuma procedūru, uz kuru attiecas šis likums, uzskata, ka ir aizskartas tās tiesības vai ir iespējams šo tiesību aizskārums, ko rada varbūtējs Eiropas Savienības normatīvo aktu vai citu normatīvo aktu pārkāpums. Šāda persona ir tiesīga iesniegt iesniegumu par kandidātu vai pretendentu atlases noteikumiem, tehniskajām specifikācijām un citām prasībām, kas attiecas uz konkrēto iepirkuma procedūru, vai par pasūtītāja vai iepirkuma komisijas darbību iepirkuma procedūras laikā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
