Juridiskās atbildības norobežošanas princips komerctiesībās paredz, ka atbildība par savām saistībām ir jāuzņemas pašai sabiedrībai un dalībnieki par sabiedrības saistībām neatbild.¹ Šis princips atrodams arī Komerclikuma 137. pantā, kurā noteikts, ka sabiedrība par savām saistībām atbild ar visu savu mantu, taču sabiedrība neatbild par dalībnieka saistībām un dalībnieks – par sabiedrības.

Konkurences tiesībās² atbildības piemērošanas princips ir atšķirīgs, jo atbildība tiek piemērota tirgus dalībniekam jeb uzņēmumam.³ Ja tirgus dalībnieks sastāv no vairākām sabiedrībām, piemēram, mātes un meitas sabiedrības, atbildība konkurences tiesībās var tikt piemērota ne vien meitassabiedrībai, kas izdarījusi konkurences tiesību pārkāpumu un ir tiešā pārkāpēja, bet arī mātessabiedrībai, jo abas ietilpst vienā tirgus dalībniekā.⁴ Komerctiesībās pastāvošā juridiskās atbildības norobežošana nav pietiekams pamats, lai mātessabiedrībai nepiemērotu atbildību par meitassabiedrības konkurences tiesību pārkāpumiem.⁵ Līdz ar to rakstā tiks skaidroti priekšnoteikumi mātessabiedrības atbildības piemērošanai.

Tirgus dalībnieka jeb uzņēmuma un izšķirošas ietekmes jēdzieni

Tirgus dalībnieka jeb uzņēmuma jēdziens konkurences tiesībās ietver jebkuru fizisku un juridisku personu, kas veic saimniecisko darbību, neatkarīgi no tās juridiskās formas vai finansēšanas veida.